Virtuve/gatavošana

Visi sāk no nulles. Ar recepti rokā. Practice makes perfect.
Es gan ar draugu nedzīvoju, taisu ēst pati.

Tie kas sevi uzskata par gatavotājiem - vismaz varētu nosaukt apmēram cik receptes ir galvā apmēram?
Ikdienā taisu sev, uzvārīšanu, cepšanu, daļu sagriešanu tml vel nesauktu pa gatavošanu, šad tad piparkūkas vai kārtainos pīrāgus kādu ātro kūku, tas vel neskaitās :-D.

KB-9 man galvā ir diez gan daudz receptes ļoti dažādiem ēdieniem :) Ļoti bieži arī improvizēju, ja uznāk iedvesma :)
Ja kādreiz esmu vadījusies pēc receptēm, tad tagad zinot no kā aptuveni sastāv ēdiens, salieku to kā es gribu :)

Tas labi, daudz atkarīgs kāds jau ir līmenis.

Tie kas sevi uzskata par gatavotājiem - vismaz varētu nosaukt apmēram cik receptes ir galvā apmēram?

Tas varētu būt nogurdinoši to visu uzskaitīt :D
.
Agrāk kartupeļus pat nemācēju uzcept... bet, ja garšas kārpiņas funkcionē.. tad viss ir iespējams, rosoties virtuvē :D

Visi jau sāk no nekā... ar vienkāršākiem ēdieniem un tad jau kaut ko sarežģītāku.
Es nemaz nevaru teikt, ka man ir ļoti daudz recepšu galvā... es ļoti bieži pārlasu no jauna, pirms gatavoju:-D

man ģimenē bija pavāri un līdz nesāku dzīvot kopā ar pirmo draugu, negatavoju absolūti neko, izņemot kartupeļu cepšanu kojās, kas neskaitās :D. Bet kad sāku, tad laba mājas virtuve jau bija galvā, ja kādu sīkumu nezināju, vienmēr bija kam piezvanīt un pajautāt. Šefpavārs neesmu, pēc receptēm vados vien kūkām, pārējo uzticot degunam un garšvielai uz mēles.

Turēt galvā konkrētas kvantitātes/proporcijas vajag pārsvarā tikai konditorejas izstrādājumiem, zupas un otros gatavoju uz "čuju". Bet ir daudzi, kas arī mīklu var uztaisīt uz "čuju" (es nedomāju pankūku mīklu, tā ir easy), piemēram, mana mamma. Apbrīnojami.

Pat tās precīzās proporcijas var pievilt, ja pievieno citas brenda miltus.. reaģē dažādi :)

Ir atmiņā, kāda vienai pensionārei bija mīklas spešal recepte... milti+ūdens, kad sataisa pieliek balto vati, kad tā mīlklā mīku ar sarkanu lūpukrāsu saberzē iestrādā, kad gatvs uzmini nu ko ar mīklu viņa darija?
Copēja! :-D:-D:-D

Kad sāku dzīvot kopā ar vīru, tad arī sāku gatavot, līdz tam neko nepratu. Meklēju receptes un mācījos. Vairāku gadu laikā esmu iemācījusies tīri labi gatavot.

Es gan sevi nesauktu par gatavotāju, bet mani vienmēr izbrīna tie teksti, līdz satiku vīru, pat olu un kartupeļus nemācēju uzcept :D
Man jau liekas, ka tādas vienkāršas lietas nāk no ģimenes, taču vecāki, vecvecāki gatavoja ēst.
Vismaz es tās visas lietas jau apguvu pusaudžu gados.
Protams, esmu arī meklējusi dažādas receptes, jo ikdienā prakstiski neēdu kotletes un karbonādes, ko bērnībā vairāk gatavoja vecāki, bet pamatlietas tomēr esmu apguvusi, redzot, kā gatavo mamma un vecmāmiņa.

Kāpēc tā uzsver, ka, sākot dzīvot ar draugu, sāka mācīties gatavot. Sanāk, vīrietis neko nemāk un arī nedara, vai pirms tam, vienai dzīvojot, pietika ar pusfabrikātiem, bet te jācenšas parādīt, ka varu gatavot un iekarot to viņa vēderu vai kā?

mani vienmēr izbrīna tie teksti, līdz satiku vīru, pat olu un kartupeļus nemācēju uzcept

Man ģimenē vecmāmiņa gatavoja šedevrus...šī iemesla dēļ pat mamma sāka gatavot pati krietni vēlāk.. neviens nebija motivēts apgūt gatavošanas mākslu, ja ikdienā tika gardi ēdieni celti galdā :)

Jā, jā, milti dažādi, olas dažāda izmēra, sviests dažādā kvalitātē utt. Nemāku es visu iemaisīt "uz čuju", lai beigās sanāk noteiktas konsistences mīkla. Gan jau ar laiku.

Duuja, es pirms tam dzīvoju ar ģimeni.. tāpēc maltīte bija galdā, kad pārrados mājās.
Ja godīgi.. vienatnē esmu mazāk motivēta taisīt ēst.. :D

Es gan sevi nesauktu par gatavotāju, bet mani vienmēr izbrīna tie teksti, līdz satiku vīru, pat olu un kartupeļus nemācēju uzcept
Man jau liekas, ka tādas vienkāršas lietas nāk no ģimenes, taču vecāki, vecvecāki gatavoja ēst.

Tā nevar teikt. Man ģimenē neviens (māte un vecmāmiņa) negatavo vispār. Visu bērnību dzīvoju uz ceptiem kartupeļiem un sviestmaizēm. Viņas vienkārši neprot, ja mammai vēl ir vismaz prasmes nesadedzināt kaut ko, tad omītei, pat tādu nav. Kad sapratu, ka sievietei ir jāmāk gatavot, man viss bija jāsāk no nulles, vai precīzāk, pratu uzvārīt olu, uzsmērēt sviestmaizi, sataisīt biezpienu ar krējumu un novārīt vai piecept kartupeli.
**
Tagad varu apgalvot, ka tiešām gtavoju,daudz un dažādus ēdienus ikdienā. Patīk vai nepatīk, ts akarīgs no tās dienas noguruma pakāpes un noskaņojuma.
Pārsvarā visu daru uz izjūtu, tā teikt čuju. Protams, ir kaut kas galvā palicis, aptuvenās proporcijas, bet vienmēr ir vieta improvizācijai. Saista izmēģināt dažādas pasaules virtuves un garšu kombinācijas, atdarināt, kaut ko jau baudītu vai redzētu.

Ja godīgi.. vienatnē esmu mazāk motivēta taisīt ēst..

Gadās. :D

Kad sapratu, ka sievietei ir jāmāk gatavot

Tad mamma ar vecmammu nebija sievietes? :\

Ar pirmo puisi,ko dzīvoju kopā, ēst gatavošana man bija pēdējā vietā, viņam viss ko vajadzēja bija alus un ko uzskost. Pati ēdu tad maz, biju darbā paedusi un vakarā ēdu kādu maizīti ar sieru vai kādus salātus. Tā īsti nekad nebiju pati ko mēģinājusi pagatavot.Kad sāku dzīvot ar tagadējo draugu, pirmo tikai zupu uzvārīju, nu tad ar laiku skatījos receptes un mācījos . Tagad varu teikt,ka pamatprincipus kā pagatavot vienkāršus ēdienus ,es māku..draugs badā nesēdēs. Zupu uzvārīt māku, kartupeļus uzvārīt,uzcept ar, mērci kādu pagatavot ar, salātus ar, nu principā tādus klasiskus variantus.
Starpcitu kad pirmo reizi cepu pankūkas, visu pēc receptes darīju, cik miltu vajadzēja,tik bēru, olas, ūdeni,pienu,visu skatījos un kad cepu ,neviena pati pankūka nesanāca, domāju eh,nemāku es pat pankūkas uzcept.
Pēc kāda laika, izdomāju,ka nu jāpamēģina vēl un tad es visu pilnīgi uz dullo liku un kā pa brīnumu sanāca ar pirmo līdz pēdējai pankūkai:-D, kopš tās reizes pankūkas gatavoju uz dullo un šī tehnika nav mani pievīlusi:-D.

Sākumā iemācījos tādas basic lietas - pilns internets tagad ar pamācībām un paraugiem i dzimtajā, i citās valodās.
.
Bet ikdienā patīk vnk improvizēt par tēmu - šodien prasās pagatavot to un to. :)