Visiem ex vēlu labu, esmu to izsāpējusi, tikusi pāri, piedevusi, kas bija piedodams, un vēlu viņiem dzīvē veiksmi. Izņemot pēdējo bijušo, kur pilnībā varu pievienoties
Sombrita rakstītajam
Ņemot vērā, kā mēs ar Ex izšķīrāmies, tad jā, man tiešām bija vēlme tā pa riktīgo atriebties! Protams,neko atriebības vārdā neizdarīju. Nav ko, lai gan jāatzīst,ka ik pa laikam tomēr sirdī ir tas rūgtums. Laikam jau vairāk par to,ka cilvēks pret mani izrīkojās kā vislielākais gļēvulis
Zinu, ka jāpiedod un jāaizmirst, nav labi dzīvot ar to aizvainojumu un rūgtumu, bet šobrīd vēl to nevaru izdarīt, jo vienkārši tādu rīcību nespēju sagremot. Domāju, ka par krāpšanu būtu vieglāk sagremot kā to nenormālo gļēvumu.
Jā, karma visu saliks pa plauktiņiem, zinu, ka neko spīdoši viņam neiet, kopš izšķīrāmies, viņš pamatīgi ir uzēdies + lieto daudz alkoholu, un izskats nav nekāds spožais, bet arī to es viņam nevēlu, gribu kaut kā iekšēji izjust vienaldzību par viņu.
.
Gados 17, kad bija visādas "attiecības", un puiši nesmuki izrīkojās (protams, nekas tur tik nopietns nebija), ar draudzeni taisījām atriebības gājienus, nomētājām dzīvokli ar olām/nolējām ar krējumu, vienam "izlaboju" latviešu valodas diktātu, nosūtījām 50 vēstulītes skolas pastā ar visādām muļķībām, un tml pieaugušu cilvēku gājieni
Nezinu, varbūt tam ex arī jānomētā māja ar olām, un man paliks labāk
... 
999
