Attiecības, kuru nav

 
Reitings 12
Reģ: 29.01.2009
Sveikas, dāmas!
Esmu nonākusi diezgan dīvainā situācijā, kurai īsti nespēju rast risinājumu un nesaprotu, ko domāt.
Tātad, long story short. Pusotru gadu atpakaļ satiku brīnišķīgu puisi. Tiešām manu sapņu puisi. Viņš ārzemnieks, es vietējā. Viņš divus gadus jaunāks ne kā es, tādējādi sanāca, ka es tajā laikā jau strādāju, bet viņš bija pēdējā kursa students Erasmus programmā Rīgā. Satikāmies un samīlējāmies viens otrā līdz ausīm. Viss, protams, nonāca līdz kopdzīvei. Lieki piebilst, ka puisis priekš manis ir perfekts. Tādu mīlestību un atbalstu, cieņu, rūpes un maigumu neesmu nekad dzīvē no citiem puišiem saņēmusi. Kad Erasmus programma beidzās, bijām tuvu izmisumam, jo viņam bija jābrauc atpakaļ uz savu valsti, taču viņš atrada risinājums - prakse kādā kompānijā, kas ļāva mums būt kopā vēl sešus mēnešus. Tajā laikā viņu atbrauca apciemot mamma. Un te nu visas problēmas sākās, jo mamma neuzskatīja, ka esmu pietiekami laba viņas dēlam. Iemesli bija visdažādākie, piem., es neesot sportiska. Jā, viņiem ģimenē visi sporto, bet nu c'mon!Man ir pilnīgi ok izskats, nekāda vaina. Tā nu viņa manu puisi gribēja piespiest atgriezties savā valstī. Terorizēja ar skandāliem tik ilgi, kamēr viņš piekrita. Viņš apsolīja, ka tur atradīs darbu un lidos pie manis katru mēnesi, līdz es būšu gatava pārvākties uz dzīvi pie viņa. Tā arī notika, pus gada laikā viņš lidoja pie manis katru mēnesi. Pat, ja dažreiz tas bija uz vienu dienu. Šī pus gada laikā viņš bija arī nolēmis, ka vēlas riskēt un mēģināt piepildīt savas dzīves sapni - būt par policijas/armijas leitnantu. Lai tiktu tajā skolā, ir jāistur nenormāli grūti pārbaudījumi. Par šo visu es tiku informēta. Protams, man ideja ļoti nepatika, jo tas nozīmē, ka viņam būs jādzīvo kazarmās un arī mežā (burtiskā nozīmē). Viņš būs atrauts no ārpasaules, jo ir aizliegts izmantot jebkādus saziņa līdzekļus. Burtiski derdzās man šī ideja, bet atbalstīju mīļoto kā spēju, taču klusi cerēju, ka netiks tālāk. Protams, ka viņš tika tajā skolā. Sākās viss garais sagatavošanās periods. Divas nedēļas pirms došanās uz skolu, es aizlidoju uz divām nedēļām viņu apciemot. Divas burvīgas nedēļas, kurās laime plūda pār malām, izņemot to, ka viņa ģimene mani maksimāli ienīda. Taču priekšpēdējā dienā atnāca skolas plānojums pirmajam semestrim. Un te nu es apraudājos. Pirmos 2 mēnešus mēs vispār nevaram kontaktēties, tad, varbūt, es saņemšu kādu ziņu. Varbūt pēc 5 mēnešiem viņš varēs atbraukt pie manis. Varbūt. Tad nu pienāca laiks izlemt, ko darīsim ar attiecībām. Kad es knapi spēju izdabūt pār lūpām vārdus - vai tu gribi šķirties no manis, tad bija klusums, un tik kaut kur it kā tālumā dzirdēju atbildi, ka iespējams, tā būs labāk. Raudājām abi un, pat šo rakstot, man ir jāraud. Tajā brīdī likās, ka sāpes nespēšu izturēt. Viņš saka, ka lai es šos divus gadus, kas viņam tur jāpavada, uztveru vairāk kā pauzi. Taču kad pajautāju, vai es tagad skaitos kā brīva sieviete, viņš atbildēja ar jā. Saka, ka tas neesot godīgi no viņa puses, likt man gaidīt divus gadus, nezinot, vai pati pēc tam vēlēšos būt ar viņu kopā, varbūt būšot atradusi kādu citu. Nu jau vienu nedēļu un četras dienas dzīvoju bez jebkādām ziņām no viņa. Tad nu mani gala jautājumi - vai kādai ir bijis vismaz līdzīgi? Kā izturēt tos 2 gadus? Arī bailes, ka viņš varētu mani pārstāt mīlēt vai es viņu. Un ja nu viņš atgrižas kā pavisam cits cilvēks, kuru es nespēšu mīlēt, taču būšu gaidījusi divus gadus un viss veltīgi? Ko šādās situācijās cilvēki dara, kā to pārcieš?
Paldies par izturību lasot. Vienkārši kopainu vēlējos izstāstīt pēc iespējas precīzāk . :)
10.08.2017 21:31 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Un ko man šajā ziņā var palīdzēt franču leģions?
Tas ir ārpus tēmas :D
Iesaku nenokārt degunu, jo dīķī vēl ir citas zivteles :)
10.08.2017 22:20 |
 
Reitings 12
Reģ: 29.01.2009
Cormeum, manā vecumā tās labās zivteles jau lielākoties ir tikko precējušās. :D
10.08.2017 22:23 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Visvarenaa, pagaidi tad vēl biku.. kamēr zivteles kļūst par šķirteņiem :D
10.08.2017 22:25 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Ir tomēr atšķirība starp
"Mīļā, es vēlos veidot profesionāla armijnieka karjeru un ļoti priecāšos, ja Tu mani tajā atbalstīsi, bet manā virsnieku skolā ir drastiski saziņas noteikumi ar tuviniekiem - te ir datumi, kuros varu ar Tevi sazināties, varu saņemt Tavas vēstules un sūtīt Tev. Un ticu, ka šos divus gadus pat nemanīsim, kad tie būs pagājuši."
un
"Uztver šos divus gadus kā pauzi mūsu attiecībām. Negribu Tevi ierobežot satikties ar citiem vīriešiem. Varbūt (mans pasvītrojums) varu atrakstīt Tev pēc diviem mēnešiem un satikties pēc pieciem."
.
Viņš jau ir Tevi pametis, tikai bijis tik gļēvs, ka nav bijusi Tev dūša to pateikt pa tiešo, bet caur puķītēm. (t)
10.08.2017 22:25 |
 
Reitings 196
Reģ: 27.09.2016
Viņš jau ir Tevi pametis, tikai bijis tik gļēvs, ka nav bijusi Tev dūša to pateikt pa tiešo, bet caur puķītēm

piekrītu šim
10.08.2017 22:28 |
 
Reitings 760
Reģ: 26.07.2017
Viņš jau ir Tevi pametis, tikai bijis tik gļēvs, ka nav bijusi Tev dūša to pateikt pa tiešo, bet caur puķītēm.
Precīzi. Ja viņam Tu būtu pietiekami svarīga, izrunātu šo visu konkrēti un jautātu vai esi gatava viņu gaidīt nevis dotu zaļo gaismu Tev tikties ar citiem vīriešiem. Mīlestībā tomēr vajadzētu būt arī kādam egoisma kumosam, vēlmei, ka otrs ir tikai tavs un ''pauzes'' laikā neveido ko jaunu ar citu.
10.08.2017 22:30 |
 
Reitings 6037
Reģ: 30.10.2010
Nu vismaz Latvijā tādi noteikumi nav. Varu pajautāt tūlīt, vai ir kaut kur Eiropā ir tādi noteikumi :-D
Ka pilnīgi saziņu aizliedz. :-D
10.08.2017 22:36 |
 
Reitings 12
Reģ: 29.01.2009
Jā, sava deva patiesības jūsu teiktajā noteikti ir. Taču es viennozīmīgi varu apgalvot, ka viņam nebija mērķis mani kaut kā gļēvi pamest, jo tāds viņš nav. Visticamāk viņš vēlējās kaut kā atvieglot man šo šķiršanos, taču pašam nezinot, nodarīja vēl lielākas sāpes. Vienīgi nešaubos, ka liela daļa pateicības man būtu jāvelta viņa mammai, kura visu laiku terorizēja ar savu naidu pret mani.
10.08.2017 22:36 |
 
Reitings 6037
Reģ: 30.10.2010
Es biju kopā ar savu vīrieti, kad viņam bija jāiziet tas ceļš līdz leitnanta pakāpei. Nu nemaz nav tik traki, pa visu šo laiku bija viena nedēļa, kad tiešām nedrīkstēja sazināties ar ārpasauli, bet tur arī bija cita doma tam, nevis nesazināties, bet reāli arī nebija variantu, jo bija citas lietas jādara apmācībā. Uzreiz pēc tam bija zvans. Ilgākais, ko neesmu satikusi, ir 2 nedēļas, bet tad arī zvani katru vakaru.
10.08.2017 22:39 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Atver acis (t)
Visticamāk viņš vēlējās kaut kā atvieglot man šo šķiršanos
ir vienāds ar
gļēvi pamest
10.08.2017 22:40 |
 
Reitings 12
Reģ: 29.01.2009
Šis gadījums gan nav par Latvijas policiju/armiju, bet vienlaga paldied par dalīšanos pieredzē. Tur pirmos divus mēnešus jāiztiek bez jebkādiem sakariem ar tuviniekiem un pēc tam jau, protams, ir laiks, kad sazināties, bet ļoti, ļoti ierobežot. Viņiem tā, cik saprotu, ir prestiža skola, kurā ir ļoti grūti tikt. Un tas drastiskums gan jau tikai tāpēc, ka nav pārāk spīdoša situācija Eiropā. Lai gan neesmu bijusi armijā, nemācēšu pateikt. :D
10.08.2017 22:43 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Tu šobrīd esi pamesta. Solījums "pēc simt gadiem Piebalgā" varbūt būt kopā ar tevi nav nopietni ņemams.
.
Pameklē vecās diskusijas, kur meitenes dalās labos padomos par to, kā pārdzīvot šķiršanos.

Man žēl, bet pievienojos šim. Saitībā ar to kā pameta, domāju, ka pamešana nekad nav patīkama, un viņš Tev pateica , ka esi brīva sieviete, vismaz nelika Tev velti gaidīt. Tajā pašā laikā, ja Tev no tā vieglāk un/vai kaut kur iekšā vēl ir maza cerība, ka viss būs labi - Tev nav obligāti jāmetas jaunās attiecībās uzreiz tagad vai kaut kā īpaši jāizmanto brīvās sievietes statuss, ja nevēlies.
10.08.2017 22:44 |
 
Reitings 4218
Reģ: 29.01.2009
Un ja viņš tiešām no visas sirds Tev vēlētos atvieglot šķiršanos, aiz deguna tā nevazātu, bet pateiktu visu uzreiz un tieši.
.
Jā, tiešs zobena dūriens sāp dikti, bet uz mirkli - tad ierodas dakteris un visu saved kārtība un Tev ir skaidra situācija. Bet nepiepildītas cerības sāp ilgi, jo ļoti ilgi, ai, cik ilgi.
10.08.2017 22:46 |
 
Reitings 760
Reģ: 26.07.2017
Jā, sava deva patiesības jūsu teiktajā noteikti ir. Taču es viennozīmīgi varu apgalvot, ka viņam nebija mērķis mani kaut kā gļēvi pamest, jo tāds viņš nav. Visticamāk viņš vēlējās kaut kā atvieglot man šo šķiršanos, taču pašam nezinot, nodarīja vēl lielākas sāpes. Vienīgi nešaubos, ka liela daļa pateicības man būtu jāvelta viņa mammai, kura visu laiku terorizēja ar savu naidu pret mani.
Vecāki vispār, šķiet, ir nopietns iemesls attiecību izjukšanai. Jo īpaši māšu dēļ, jo vecajām sakārnēm laikam nav ko citu darīt kā tikai bērniem dzīvi čakarēt. Tu viņu pazīsti tikai pusotru gadu un tai pat laikā ilgākus periodus nesatiekaties. To, ka viņš nav tāds, tu nezini, jo vēl īsti nepazīsti viņu. Man ir bijuši tādi brīnumi attiecībās arī pēc divu gadu kopā būšanas dienu dienā, lai pēc vairākiem aplauzieniem saprastu, ka mīlošās otrās pusītes vienas dienas laikā var tādā šokā atstāt, ka nesaprotu, kā ar rozā brillēm to visu iepriekš nesapratu. :D
10.08.2017 22:54 |
 
Reitings 12
Reģ: 29.01.2009
Nerātnā, es neticu, ka viņš būtu mani gļēvi vazājis aiz deguna. Jā, es saprotu, ka, iespējams, tā ir šķiršanās uz visiem laikiem. Taču mani vairāk interesē, kā tad lai tagad tām piekāsto cerību sāpēm tiek cauri? Es viņu nekādā gadījumā netaisos uzburt par āluno tēlu manā dzīvē vai lielo pāri darītāju. Nē! Viņš ir viens no labākajiem cilvēkiem, ko es savā dzīvē esmu saikusi. Mani tik interesē, kā lai tiek ar sāpēm galā.
10.08.2017 22:56 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Vienīgi nešaubos, ka liela daļa pateicības man būtu jāvelta viņa mammai, kura visu laiku terorizēja ar savu naidu pret mani.

Ir vai nav tas mammas pirksts.. lēmumu pieņēma viņš pats!
Ja godīgi.. es arī (ar šodienas saprātu) neveidotu attiecības ar vīrieti, kas nepatīk maniem mīļajiem vecākiem :)
10.08.2017 22:58 |
 
Reitings 12
Reģ: 29.01.2009
Es domāju, ka vecākiem nav tiesību jaukt bērniem attiecības, ja viss viņās ir kārtībā. (Nerunāju par īpašiem gadījumiem) Taču te es biju izpelnījusies nepelnītu naidu, kurš sākās jau pirmajā dienā, kad stiku viņa mammu. Jau no pašas pirmās dienas viņai uz mani bija max hate.
Piekrītu arī Breivik par to, ka arī iepazīts cilvēks var ļoti pārsteigt, taču es nespēju jums izskaidrot, kāpēc es zinu, ka viņam es varēju uzticēties pilnīgi visā. Nezinu, tā vienkārši ir.
10.08.2017 23:04 |
 
Reitings 760
Reģ: 26.07.2017
Ja godīgi.. es arī (ar šodienas saprātu) neveidotu attiecības ar vīrieti, kas nepatīk maniem mīļajiem vecākiem.
Tas, iespējams, tāpēc, ka tavi mīļie ir sakarīgi cilvēki, bet ir arī tādi, kuriem nepatīk nekas un neviens.
10.08.2017 23:05 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Ja 2. pusei ir ļoti dīvaini vecāki.. tad nevajadzētu būt ārkārtīgi lielām ekspektācijām uz atvasi (ja vecāki audzinājuši) :) Ābols no zirga tālu nekrīt :D
10.08.2017 23:09 |
 
Reitings 71
Reģ: 07.08.2017
Man arī negribas to teikt, bet izklausās, ka puisis Tevi ir vienkārši pametis. (t) Saproti, ja piemēram tas puika Tevi tik ļoti gribētu tad noteikti neteiktu, ka Tu vari būt brīva zinādams, cik ļoti mīli viņu, un viņš Tevi. Tas vienkārši neiet kopā, jo cilvēki gaida mēnešus, gadus, lai būtu kopā, bet viņus nešķir ne tie gadi un arī ne tie mēneši. Viņš vienkārši nebija pārliecināts par savām jūtām, jo nezina kā jūtas tagad, kur nu vēl pēc gadiem. Veltas cerības, pasakas un meli sāp vairāk, nekā tiešā pateikšana. Novēlu Tev izturību. (l)
10.08.2017 23:09 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits