Diemžēl jāatzīst, ka lai gan agrāk nauda nebija svarīga, bet laiks un pašas gadi iet uz priekšu un sāk jau tomēr traucēt tas, ka vīrietis pelna tik pat cik es (un es nepelnu daudz). Man arī nevajag lai mani 100% uztur, bet tomēr gribas, lai vīrietis varētu par mani parūpēties kaut vai nedaudz. Šobrīd jau ir tā, ka attiecības it kā pašas par sevi ir labas, bet tīri finansiāli.. saprotu, ka par kāzām un ģimeni es varu tikai teorētiski sapņot. Un ņemot vērā to cik agrāk svēti ticēju, ka nauda nav tas svarīgākais, sajūtos bez maz vai kā golddigger un pat apsveru vai šīs attiecības ir tā vērtas. Skarbi, bet tā ir..