Kur likt dusmas?

Pavisam noteikti sportot. Es neesmu ļoti mierīgs cilvēks, bieži varu sadusmoties par neko uz līdzenas vietas, bet es apzinos to, tāpēc cenšos tās dusmas izlikt citur, piemēram, skrienot, grupu treniņi un tml.

Es nopirku boksa maisu, ideāli.

Dusmas var izreaģēt ar asām, straujām kustībām. Praktiski jebkādām. Tā ka nav īsti svarīgi, vai tas ir pret boksa maisu, vai ar spilvenu sitot savu dusmu izraisītāju - rezultāts būs.
Vienkārša pasportošana nogurdinās, bet no tām emocijām gluži vaļā netiksi.

dusmas. Ko jūs ieteiktu?

Uzgriez savu vibratoru uz 11 un ļoti nikni masturbē

Nepiekritīšu no savas pieredzes tikai. Sportot var arī ar asām, straujām kustībām, pat vienkāršs krosiņš ar dusmīgiem uzrāvieniem man ir palīdzējis.

Nez. Man sports palīdz - to kopējo dusmu līmenī pazemina, tāpēc kkādas akūtas situācijas arī izrisinu mierīgāk. Labāka paškontrole pār emocijām.
Bet nu no otras puses arī man tādu stipru dusmu izvirdumu nav,lai boksa maisa pirkšana vispār prātā ienāktu.

Apple_pie

Nepiekritīšu no savas pieredzes tikai. Sportot var arī ar asām, straujām kustībām, pat vienkāršs krosiņš ar dusmīgiem uzrāvieniem man ir palīdzējis.

Ar vienkāršu sportošanu es domāju tādu, kurā tās asās kustības normāli nav paredzētas.

Zinu, ka iespējams nav pareizi, bet es vienkārši apslāpēju. Galvā cenšos izrunāt ar sevi situāciju un pati sev paskaidroju, ka nav vērts nemaz dusmoties-tāpat, tas otrs ir .... (te seko piemērotākais apzīmējums). Un dodos darīt ko jauku, iepriecinošu.

Bet citam palīdz izvēdināt galvu, bet, protams, es arī, tāpat kā Ieva, nedomāju histēriskas izpausmes, kad gatavi sist jebko, kas gadās ceļā.

Sen, sen, kad vēl dzīvoju laukos, esmu naktī uz mežu ar cirvi skrējusi nolaist tvaiku.

Ar dziļo elpošanu nomierināties vai konkrētas jogas pozas utt., nevis ārdīties boksa maisā, jo jāiemācās nomierināties, kad nebūs klāt boksa maiss ikdienā un normāli virzīt enerģiju, nevis pārvērst to destruktīvā darbībā, neesmu nekad sapradusi kāpēc cilvēki uzskata, ka dusmas ir uz āru jāizlādē kaut ko sitot, man tā liekas destruktīva darbība.

Štank, fujj, perversulis tāds!:-D:-D:-D Kaunies!:-D8-)

Esmu no daudzām paziņām dzirdējusi, ka ļoti labi palīdzot "zirgu "terapija ( kaut kā - bet dziļāk neesmu par to interesējusies, tāpēc skaidrāk nemācēšu teikt)
Bet , jā SPORTS tiešām varētu palīdzēt, jo īpaši , ja ļoti nāk dusmu lēkme virsū.

Zinu, ka iespējams nav pareizi, bet es vienkārši apslāpēju.

Jap, ilgstoši apslāpēt emocijas nav labi, jo tas viss krājas un galu galā ietekmē organismu.

es arī, tāpat kā Ieva, nedomāju histēriskas izpausmes, kad gatavi sist jebko, kas gadās ceļā.

Es tā kā sapratu, ka mēs runājam par sišanu kā apzinātu procesu, lai tiktu vaļā no emocijām, nevis nekontrolētām dusmu izpausmēm - tipa nokaitina Tevi puisis un Tu uzreiz krāmē viņam pa ausi. :D Jo to var darīt apzināti, saprātīgi un otram nesāpīgā veidā, bet efekts būs tas pats. :)

Izskriešana svaigā gaisā noteikti nav destruktīva darbība. Daļēji piekrītu arī par dziļo elpošanu, BET tas ir jāiemācās, lai būtu efekts. Boksa maiss vai skriešana, vai jebkas cits aktīvs ir ātrāks veids, kā izlādēties, neprasot īpašas prasmes.

Elpošanas vingrinājumiem ir tieši pretējs efekts - Tu neļauj emocijām ņemt virsroku. Tu viņas kontrolē un nobāz dziļāk, ja tieši tajā brīdī Tev ir nepieciešams veselais saprāts lēmumu pieņemšanā. Savukārt ar asajām un straujajām kustībām Tu atslēdz veselo saprātu un ļauj vaļu savām emocijām tādā veidā izreaģējot tās.
Tā ka jāspēj ir gan viens gan otrs.

Tur jau arī ir tas, ka sports tikai uz to brīdi palīdz, tāpēc ir jāizdomā risinājums ilgtermiņā kā pareizāk novadīt to dusmu enerģiju, dziļā elpošana ir tāda pati elpošana tikai ar diafragmu. Sports kā skriešana arī der, bet sist kaut ko gan nevajag, tā tikai atvērs agresiju vaļā vēl vairāk.

Piekritīšu, kaut kur(jebkur) atstāt enerģiju fiziskā veidā :-), varbūt dusmas varbūt kas cits, fiziskos procesos enerģija aiziet dabīgi ja vel tos var izbaudīt tās dusmas kaut kur pašas pazūd tieši procesā ar tām nedomājot.

Ir izlīdis dusmu un aizvainojuma tarakāns, kas manī sēdējis GADIEM, bet man par to nebija ne jausmas. Vai arī negribēju par to zināt, tāpēc esmu nobāzusi visvisdziļākajā stūrī. Bet principā, šis beidzot ir ilīdis un nu es saprotu, ka tā ir sakne tam, kāpēc reizēm ( labi, nemelošu, visai bieži) parasti ikdienas sīkumi mani ir spējuši nokaitināt līdz ārprātam.
Iekšējā sajūta man saka, ka VISPIRMS vajag izdauzīties :-D Mēģināju meditēt, bet nespēju pagaidām nomierināties, tamdēļ meditēšanu atstāšu saldajā ēdienā.
Sparkle , pastāsti, lūdzu, kaut ko vairāk par dziļo elpošanu.:-)

Sen, sen, kad vēl dzīvoju laukos, esmu naktī uz mežu ar cirvi skrējusi nolaist tvaiku.

:-D Es vizualizēju to skatu - negribētos Tev pagadīties ceļā :-D