Lasīju cehs.lv rakstu un skaļi smējos, izbaudīju katru vārdu, piekrītu par visiem 100%, lai arī ar humoru un sarkasmu, bet ļoti patiesi uzrakstīts.
Esmu bijusi abās nometnes pusēs, gan ļoti tievajos, kur katrs skrien ar gaļas gabalu pakaļ un aizrāda, ka izskaties pēc dēļa un drīz jau cauri spīdēs, gan tajā, kur mitinās ar virssvaru. Pa lielam spēriens pa pakaļu ir nepieciešams, lai attaptos no "īsto sieviešu", "vīrieši uz kauliem nekrīt", "man viss ir ļoti labi" labsajūtas radītā burbuļa. Apaļi cilvēki bieži sev iestāsta, ieņem šādu pozīciju, lai negribētu un nespētu pieņemt, ka tas tomēr nav OK staigāt riņķī ar 20 kg peldriņķi ap vidukli, vai 5 ziemas kažokiem mugurā.
Visām video redzamajām sievietēm ir izteikts svars no lieko apēsto kaloriju daudzuma, dažai arī stresa vai "nervozais vēders". Viņas visas stāsta cik daudz pārvietojas, cik spējīgas izturēt, tad attiecīgi rodas jautājums, vai no šādas fiziskas slodzes svaram nevajadzētu pašam lēnām zust?! Attiecīgi secinu, ka tomēr tas ko patērē organisms nav proporcionāls pret to, kas tiek uzņemts. Nekādu kritiku neiztur komentārs, kur meitene teica, ka apaļa palika pēc tam, kad sāka dzīvot kopā ar dzīvesbiedru, es atvainojos, vai ģimenes dzīve automātiski atļauj palaisties?!
Jebkurā gadījumā būt ar virssvaru, bez tā, tievam, utt un tjp ir katra paša izvēle, attiecīgi jāspēj pieņemt, ka būs ieteikumi, komentāri un centieni palīdzēt, ja arī pats to negribēsi. Palīdzēt mēs varam sev paši, tikai ja to vēlamies un atzīstam, ka mums tāda palīdzība nepieciešama.