Meditācija

Meditējusi esmu tikai jogas nodarbību ietvaros un pāris reizes viena pati, mājās. Neuzskatu, ka esmu baigais profs, un mājās īsti nekas labs no tā nesanāk, bet jogā gan vienmēr ļooti svētīgi. Nu jau tā ir kļuvusi par tādu miera ostu, ka ieejot telpā jau atslābstu.
no otras puses, tieši tevis minētās lietas - smaidīt, saredzēt iespējas un mīlēt - darīju jau iepriekš. Man atkal meditācija palīdzēja nomierināties un atslābt, jo pa dzīvi esmu ļoti ātra, ļoti daudz skrienu, visu ko daru, vislaik domāju un vajag veidu, kā apstāties un paelpot.

Gribētu pamēģināt!

Man patīk "atslēgt" prātu. :-) Vieglāka, skaidrāka, tīrāka domāšana pēc tam.

Jā, sievietēm ir tendence pārāk daudz domat. To dari arī Es - smalki analizēju un izvêrtēju visas iespējamības - pat pārāk daudz. Tas savukārt ir iemesls kadēļ vīrieši daudzām savām dzīvesbiedrēm atgādina "Tu saskati problémas tur kur tās nav", pašas sieviete apgalvo to ka tā nav,jo šo pieņēmumu jau esam realizējušas savā prātā. Man no tām ļauj atbrīvoties meditācija - gan jogā, gan guļot, gan ieklausoties citos, pat ēdot - apzinoties to ka esmu Te. To kas man ir apkārt, sadzirdot un izprotot sevi, savas velmes tieśu šobrīd - ar to Es domāju - izbaudit brīdi, mīlēt (mirkli, sevi,citus) u.tt
Tik daudz rakstu jo esmu sajūsmā par so atklājumu:-D

Tas ir tas, kas man palīdz kaut nedaudz atslābt, jo es esmu nelabojams stresa, saspringuma kamols, vnk nevaru atslābt burtiski nekad, pat mājās brīvdienā. Tāds "uzvilkums" ir nepārtraukti.
Es klausos indiešu mantras. Attiecībā uz jogu pēdējā laikā slinkoju.

Vēlos zināt kā jūsu dzīve mainijās kad sākāt piekopt sadu dzīvesveidu
izdzīvoju, tā būtu paikusi beigta. meditēju arī bezsamaņā kad ātrie veda mani. ar to aizrauties nevajag jo daudz kas var mainities apkart.

Meditācija - kas var būt labāks par šo. :)
Miers, harmonija, klusums. (l)
Tik daudzas atbildes ir saņemtas meditējot, ahhhh. 8) Un kādas iespējas ir saņemt vēl. O, jā. :)

ar tam sanemam atbildem var nojugties

Nevar nojugties, bet tās tiek sakārtotas. Protams ja meditejot cilveks vel nespej pieņemt sevi tad ar meditaciju nepietiek

trolys
Kādi jautājumi, tādas atbildes. :-P
Ne jau atbildes vainīgas, ja esi nejēga jautājumu uzdošanā. ;)

Nerātnā - perfekta atbilde

Trolys man izklausas ka Tu tur nodarbojies ar ko citu Nevis meditaciju

Variet kāda man sīkāk izskaidrot kā jūs meditējat? Gribu izmēģināt..
tas ir tā, ka ieslēdzu nomierinošu mūziku, apsēžos kur ērtāk, aizveru acis un klausos mūziku? Tas ar viss? Jācenšas nedomāt par neko? Izklausās bezgala stulbi , bet nu es esmu mēģinājusi to darīt, bet nekāda labuma nav bijis.. vienīgais miegs uznāk. Laikam nepareizi kko daru

Man vislabāk patīk no rīta ieslēgt indiešu flautas skaņas un izpildit dažus jogas elementus. Sajust mieru un sadzirdēt sevi, kā arī Mierīgs un laimīgs var Doties dienas gaitās.

Man tādas aizdomas, ka trolys meditācijas scenārijs izskatījās apmēram tā:
Sāka meditēt, un, kā jau jebkurā meditācijā, no zemapziņas izlīda kaut kas nesaprotams, nezināms, neiepazīts or smth, bet Prāts no tā uzbūra mazmazītiņu baiļu ainiņu 'ak, šausmas, šausmas, kādi nezināmi briesmoņi parādījušies', bet trolys nevis gāja dziļāk meditācijā, proti, deva uzdevumu Prātam novērot un mācīties, bet ļāva Prātam atgūt kundzību (ko tas vienmēr aiz bezdarbības dara, kad tam nav dots skaidrs uzdevums), un baiļu ainiņa 'ak, šausmas, šausmas, kādi briesmonīgi briesmoņi' auga arvien lielāka un lielāka, pārņemdama arī ķermeni ar paniku, kas auga tikai lielāka, līdz bija jāsauc ātrie, jo nevis trolys vadīja savu dzīvi, bet trolys Prāts kontrolēja trolys. A tas Prāts nav piemērots būt par kungu un ķēniņu ne pār trolys, ne kāda cita dzīvi, jo Prātam neizprotamās situācijas tas apstulbst un nezina, ko iesākt, tāpēc ieslēdz bailes vai citu kaut tik nejēdzīgi bezjēdzīgi nepiemērotu situācijas risinājumam.
.
karrrrla_1
Meditācija nav 'jācenšas nedomāt par neko'. Meditācija ir centrēšanās uz sevi. Meditācija ir izdzīvot tagadni par visiem simts. Meditācija ir novērot sevi. Un domas ir viens no objektiem, kas ir daļa no Tevis. Meditācija ir novērot savu elpošanu kaut vai. Vai novērot to, kā dzer rīta tēju/kafiju/ūdeni. Novērot sevi šajā brīdi, kur Tu tagad esi. Vnk novērot. Un tad, ja ir luste, iet dziļāk, un sākt uzdot jautājumus par tēmu, kam šeit un tagad vajag atrast risinājumu. Un atkal novērot sevi. Jo atbilde ir sevī, bet saklausa, sajūt un saredz to tikai tad, ja novēro sevi.
Tas, vai meditatīva noskaņojuma sasniegšanai Tu izmanto mūziku, jogu, elpošanu, tējas krūzi utt., ir gaumes jautājums. A par gaumi, kā jau zināms, nestrīdas. :) Turklāt, visticamāk, ka Tu jau meditē un māki meditēt, tikai neesi to pamanījusi. ;) Darbā (vai jebkur citur) risinājumu meklēšana problēmām tā pati meditācija vien ir. :)

Piekriitu,ka katram cilveekam ta mediteesana ir cita!Man noteikti taa nav mantru klausiisanaas,mieriiga guleesana...Es ieeju citaa pasaulee gleznojot!Taa sajuuta tiesaam ir vienreizeeja.Atjeedzos tad,kad uz audekla ir atkal paraadijusies sieviete...Taa man vairaak ,vai mazaak figuree visos manos darbos!

Kas mainaas?Man peec tam ir taada sajuuta,ka vareetu "paardziivot zemestriici" pilniigaa mieraa...

Nerātnā,
Ak dievs, cik tālu no patiesības Tu esi ar saviem vervelējumiem, no kuriem, esmu pārliecināta, lielu daļu Tu pat pati nesaproti, jo no šīm kaut kur saklausīto patiesību drumslām taisi tādu biezpienu.
Tevi taču patiesība nemaz neinteresē, bet gan pašapliecināšanās, tāpēc Tev tā ne tikai nav vajadzīga, bet būtu traucējoša.
Meiteņu forumā pašapliecināties ar drēbēm un kosmētiku, protams, nedaudz par vienkāršu, bet garīgumu - cita lieta! Neliekuļo. Ja tik ļoti trūkst iespēju sevi pierādīt un vajadzīga atzinība(kas ir tikai cilvēcīgi), atrodi labāku darbu vai jaunu puisi, bet tikmēr nepiesārņo kolektīvo bezapzinu ar šīm mulkībām.
Prāts ir prāts un nav ne labs ne slikts, ne spējīgs, ne nespējīgs. Tu jauc dažādus terminus.
Meditācijas mērķis ir atbrīvoties no Prātā esošo kolektīvo ideju uzslānojuma un sasniegt tīro Prāta stāvokli.

Bembij
Neesmu nolikusi Prātu. Ja tā izskatījās, tad pardon. :) Runāju par to, ka Prātam nevajag atdot 100% grožus rokās pār savu dzīvi, jo Prāts pilnīgi noteikti nav vienīgais, ar ko, teiksim, operē cilvēks. Un, protams, Prātā dzīvojas tie Tavi nosauktie 'kolektīvo ideju uzslāņojumi' vai tas, ko man labpatīk saukt par stereotipiem, aizspriedumiem, pieņēmumiem, rutīnām, darbību algoritmiem utt. - nekur citur tie nav atrodami un arī nebūs. Kad cilvēks atdod savu dzīvi tikai Prāta rokās, tad, piedzīvojis kaut ko ārpus saviem iedomu tēliem, piedzīvo briesmas, šausmas, bailes un šaubas un ko tik vēl ne nejauku, jo ak, vai! ak, vai! nav dzīvē tā, kā 'ieplānots', 'paredzēts', 'norunāts', 'atrunāts' un 'pieņemts'.
.
Un manas pašas pieredzē tajā mirklī, kad Prātam nav 100% kundzība, bet tas strādā 50/50 harmoniskā tandēmā ar Maņām/Sajūtām, tad tas arī ir ne tikai 'tīrs', kā Tu saki, bet arī 'no nezkurienes' uzrodas atbilde vaicājumam 'ko tagad darīt, lai rastu risinājumu tādā un tādā jautājumā'. :)
.
Brīdī, kad Prāts pilnīgi noteikti ir saslēdzies ar Maņām/Sajūtām/Izjūtām, tas ir pievērsies tam, kas notiek tagadnē, ne aiz garlaicības ritina vienu 'kolektīvās idejas uzslāņojumu' pēc otra. Tad tas ir 'tīrs Prāts', ja Tev tā labpatīk to tā saukt. Man šo burvīgo mirkli patīk saukt arī par mieru, skaidrību, plūsmu (Flow). Ak, jā, arī par 'Think out of the Box' (Domāt ārpus rāmjiem). Varbūt vēl kaut kā. ;)

Nu neslikti izspruki, malacis:-)
Tīrā prāta stāvoklis nav manai labpatikai radies apzīmējums, bet gan termins, kas tiek lietos budismā un visprecīzāk apraksta būtnes esamību saiknē ar realitāti, kad viss tiek uztverts un atspoguļots nepastarpināti, momentāni tieši tāds, kāds tas ir.