tik ļoti sāp sirds!!!

Tā vnk ir dzīve. Tā gadās...

Dzivs palika! Ta jau ir liela veiksme, grutibas uz laiku nevis muzigas. Tas padara mus sirdsgudrakus. Kapec mazi berni imo ar vezi, kapec peksni nomirst jauni cilveki, tada dzive! Ta vienkarsi notiek!

Un atkal - visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas. ;-)

Un kuras ir tas tavuprat maitas? Varbut var iztadities ka maita esi tu? Un vel cilveks palika dzivs tur dievam paldies jasaka nevis par naudu jaraud!!!!!!!

http://kolevit.ru/poznavatelno/umer-chelovek-i-popal-na-tot-svet/?utm_source=fb-mP&utm_medium=fb-mP-umer-chelovek-i-popal-na-tot-svet&utm_campaign=fb-mP-umer-chelovek-i-popal-na-tot-svet
tass ta pardomam...nav vis ta ka tev izskatas.

manis pēc es arī kāda acīs varu būt maita, bet pastāv dzīvē cilvēki, kuri ir tik krietni, ka nav saprotams, ko viņiem no šīm nelaimēm jāmācās :-(

Katrs dzīvo kā māk, ne mums noteikt, kurš maita, kurš eņģelītis! ;-) Protams, katram savs tuvinieks liksies balts un pūkains.
Jā, dzīvoja, baudīja dzīvi, dzīve gāja uz augšu, nu un pēkšņi aizgāja uz leju. Tā notiek.
Zinu cilvēkus, kuri lielāko daļu naudas un sava laika ziedoja, lai palīdzētu patversmēm, dzīvniekiem, ziedoja naudu un mantas bērnunamiem un pansionātiem, un nedēļas laikā saslima un nomira.

Es arii gribeeju pievienoties tam,kuras tad ir taas maitas?Esmu ieveerojusi ,ka biezi izskan taada doma-nu vins (vina)tikai raada to skaisto dziivi,iisteniibaa nemaz noteikti tik labi neiet utt.Kapeec mees nevareetu domaat,pienemt,ka tam cilveekam patiesaam iet labi?Sadziivot ar to ,ka ir taadi veiksmiigaaki cilveeki kaa mees pasi ,un ne jau tikai naudas jautaajumos!
Es nevaru atcereeties laikus,kad man ir bijusi taada nenoviidiiba- kaads ir veselaaks,dziivo labaak,labaak izskataas utt.

bet pastāv dzīvē cilvēki, kuri ir tik krietni, ka nav saprotams, ko viņiem no šīm nelaimēm jāmācās

nav neviens supoer pareizais un idealais. Ja ta doma tas jau vie liecina ka galva jasakarto. Un nav jaraud par naudu...LAI DZER SAMI KA DZIVS PALIKA! Ja so pats, radi un draugi nesaprot tad ir ta skumigi.

cilvēks ilgi krāja ceļojumiem,

kad cilveks plano, Dievs smejas! To tak butu jazin . Un vel laime nav celojumos, va nauda,bet nu ta kaut kur dzil musos pasos... dzive ka tada , iespeja redzet saullektu, lietu, pamosties no rita ir laime...

Pēc Rīdzinieces loģikas sanāk, ka, piemēram, cilvēkam vajadzētu priecāties un bezmazvai svinēt savu "veiksmi" arī tad, ja viņš ir viscaur paralizēts, bet toties dzīvs.

neparspile ludzu!
Man lto tuvs cilvekskad cieta avarija, kammer braucu uz slimnicu...murgs. Tacu jau majupcela pirksu sampi un svineju dzivi ilgaks laisk slimnica, kaulus salabos...BET DZIVS! To atceroties joprja saku PALDIES DIEVAM KA DZIVS, bet nu man vispar cilveks svarigs ne nauda...u vel bija maciba uz cela but uzmanigakam.

un bezmazvai svinēt savu "veiksmi" arī tad, ja viņš ir viscaur paralizēts, bet toties dzīvs.

man ir pazina paralizets gadiem, nav man zini ienacis prata pajautat klau mos tu labak gribetu but miris?

Par tēmu: Ja cilvēka stāvoklis nav ārkārtīgi smags, arī ar veselības problēmām var dzīvot +/- pilnvērtīgu dzīvi, ir tikai jāiemācās pielāgoties konkrētajiem apstākļiem. Arī slims cilvēks var atļauties saturīgas izklaides, lieli tēriņi izklaidēm ne vienmēr ir nepieciešami. Šobrīd dažas aktivitātes var nākties "uzupurēt" veselības labā, bet ilgtermiņā tas var atmaksāties.

Katrs dzīvo kā māk, ne mums noteikt, kurš maita, kurš eņģelītis! Protams, katram savs tuvinieks liksies balts un pūkains.

+
Kā tu vari noteikt kurš ir maita un kurš nav?
Tas, ka tev (tev pazīstamam cilvēkam) dzīvē neveicas nenozīmē to, ka pārējie, kuriem veicas ir maitas. Esi visu mūžu/katru sekundi stāvējusi ar svecīti klāt, lai zinātu, ka jā - šis ir labs cilvēks?
Varbūt šie "maitas" arī dzīvē daudz ko ir pārcietuši, lai dzīvotu "cepuri kuldami".

Dzīvē ik uz katra soļa ir taisnība. Mēs parasti domājam, vot tagad neveicas viss, dzīve netaisnīga, bet Tu nekad nezini par kuru grēku tiec tagad sodīts. Un mēs visi esam grēkojuši, tāpēc arī attiecīgi saņemam sodu, vēlāk, vai ātrāk, bet saņemam, un tur nav nekāda maģija, vai dzīves netaisnīgums. Es ticu teicienam " dzīvē nekas nenotiek tāpat vien ", jo to tikai saprot pēc visiem sū... Un dzīve jācenšas mainīt, cik spēka un jāsāk ar pareizāku domāšanu, nevis - visi maitas, visi slikti, bet jāsāk ar sevi. :)

bet pastāv dzīvē cilvēki, kuri ir tik krietni, ka nav saprotams, ko viņiem no šīm nelaimēm jāmācās

to, ka dzīve pastāv uz kalnā augšā-lejā principu - vienu brīdi tev veiksies - būs nauda, iespējas, ceļojumi etc., a nākamajā tevi var sagaidīt elle zemes virsū -, un ir absolūti vienalga, vai tu pa dzīvi esi labais vai ļaunais. tā vienkārši notiek, bet skaust citus gan nevajag.

Varbūt tāpēc, ka dzīve ir nejaušību pilna un nav tādas karmas vai tiesneša debesīs (ko daudzi par dievu sauc), kas izlemj, kam tagad jāmirst, kam jādzīvo zaļi, kam smagi jāsaslimst, tādi ir apstakļi, tāda ir dzīve un ar tevi kas ļauns var notikt neatkarigi no tā vai esi šajā pasaulē labais vai ļaunais tēls. šos apstākļus mums apkārt rada cilvēki un daba, ar to ir jāsamierinās un jādara viss , lai tieši tu būtu ar ātrāko reakciju, spēcīgāko ķermeni un viedākajam domām, jo tas ir tas, ko vari ietekmēt un tas palielina iespēju ilgāk kļūt neskartam, būt veselam un laimīgam.
Pa lielam, cilvēkus mēs blakus izvēlamies paši, bet tāpat ir negaidīti pavērsieni, naidnieki un nelabvēļi, kas ja labi gribēs var tevi mocīt, nogalināt un izbēgt arī no soda.

nav saprotams, ko viņiem no šīm nelaimēm jāmācās

Viņiem varbūt arī nav jāmācās. Varbūt jāmācās ir tev vai vēl kādam citam tuvumā esošam. Nelaime jau nav pārbaudījums vai katalizators pasaules uzskata maiņai tikai vienam pašam cilvēkam, kas to nelaimi cieš. Mēs visi esam saistīti un pat īsti nevaram paredzēt kā mēs varam ietekmēt citu cilvēku dzīves un citi mūsējās. Beet, protams, vieglāk sēdēt un meklēt vainīgo. No vienas puses, saprotami, jo mums visiem gribas ticēt, ka visi saņem pēc nopelniem un kādā brīdī visiem ļaundariem velni ellē durstīs dibenus ar dakšām, bet visi labie un foršie (t.i., mēs) tiksim apbalvoti par saviem nopelniem. Tas noteikti ir vieglāk nekā apzināties, ka visums ir viens liels nejaušību mudžeklis, ko mēs nespējam kontrolēt vai virzīt, vai paredzēt, un visumam pa lielam ir pilnīgi pie vienas vietas, vai mēs esam labi vai slikti un ko mēs mūsu pašu prāt esam pelnījuši vai nē.

Bieži vien nešķiro maita vai ne-maita. Tikpat labi tas labais cilvēks daudz strādā, smagi strādā, sabeidz veselību un tad ir sekas. Vai pretēji, maita neko nedarot traku, iegūst kaut ko. Tāpēc tādās kategorijās cilvēki nav jāiedala. Cerams viss būs kārtībā!