Labrīt! Šorīt kavējos atmiņās par vakarnakts baisajām debesu skaņām. Ja es pamostos no skaņas, tad tas ir tiešām kaut kas.. Pēc izdzirdētā trokšņa bija sajūta, ka māja nogruva vai kāds meteorīts kur ietriecās. Izmisusi skatījos logā un tad sapratu - ai, negaiss tik.
Man laikam tieši mājās nepatīk būt negaisa laikā, īpaši naktī. Tas nenozīmē, ka gribu būt ārā, bet ciemos labāk. Man mājās kaut kā neomulīgi tad liekas. :D
Es esmu no tām, kurām ļoti patīk negaiss, bet šoreiz gan tikai traucēja gulēt, jo bija ļoti tuvu mājai. Kādu brītiņu papriecājos un paskatījos, kas aiz loga darās, bet pēc tam vēl pāris stundas nevarēju aizmigt, kamēr aiz loga rībēja un zibinājās. :-D
Duuja, pievieno!!! kas tad man.. tikai rodas jautājums, vai kādreiz esi tiešām no sirds kādu mīlējusi? nedomāju, ka uzreiz visas sāpes būtu kā ar nazi nogrieztas. Gvi, dziedē. Viss būs jau labi. Šodien vnk esmu mājās pa ilgiem laikiem. Nav kur domas novērst. :-P Pīrādziņ, pievienojos brīvo sievišķu pulkam, kuras meklējas. :-D
Man arī patīk negaisi, ļoti, ļoti!! --- Bet kas...kāpēc? Jums tak dzīvoklis kopā jau bija, kur tik pēkšņi, kas notiek, neko nesaprotu... :/ Turies, sirde, būs viss kārtībā!!
Duuja, pievieno!!! kas tad man.. tikai rodas jautājums, vai kādreiz esi tiešām no sirds kādu mīlējusi? nedomāju, ka uzreiz visas sāpes būtu kā ar nazi nogrieztas.
Pievienoju Selīnas sarakstā, viņai tāds bija. Esmu, gandrīz sev galu padarīju, bet daudz ko sapratu par sevi un vispār cilvēkiem. Nav ko cepties šeit par to un visu izlikt publiski, ar laiku saprot, ka ienākšana, izmešana, ka aij, cik man visu laiku slikti, kāda man atkal drausmīga diena, nospiež pašu vēl vairāk.
Manuprāt, nav sāpīgāks veids kā izšķirties, kā dēļ kāda cita cilvēka, turies, es ļoti labi saprotu Tavu sāpi. Četri gadi ir pārāk ilgs laiks, lai to tā viegli palaistu vaļā, bet pienāks diena, kad Tu būsii pateicīga par to visu. Galvenais, nelaid viņu vairs sev klāt un nesāpini sevi, Tev viss būs labi! :-)
Kāpēc cilvēks nedrīkst padalīties ar to, kas viņam sāp vai viņu iepriecina? Tāpēc te ir anonīms forums, kurā varam dzīvot līdzi gan priekiem, gan bēdām
Duuja, es jau tagad arī daudz domāju.. atzīstu, ka ilgi muļķe biju. Bet no kļūdām jāmācās. Tas jau man tikai šodien. Draudzenes pēdējo reizi teica, ka brīnās par mani un to, cik es stipra.
nepiekritīšu Dūjai, ka izlikšana publiski nepalīdz. ir situācijas, kad tieši otrādi nevajag palikt vienatnē. it īpaši jau kad tāda problēma kā šķiršanās - kuru piedzīvojušas teju visas sievietes.