Šodien pamodos un sapratu, ka man tas viss ir tik tāl apnicis.
Iepazīšanās saitos nav vispār nevienas sakarīgas sarakstes un vēl mazāk aicinājumi satikties.
Vai man jāgaida un jāzaudē savi labākie gadi?
Studēju un strādāju jomā, kur procentuāli vīrieši ir ļooooti maz, nerunājot jau par vecuma starpību. Jau precēti, ar bērniem. Izklaidēties pēdējā laikā neeju, bet arī kad to darīju, nekas nopietns nespīdēja.
Man ir bijušas 2 attiecības ar internetā iepazītiem puišiem. Vienas ar dzīvē iepazītu puisi 3,5 gadu garumā. Bet tagad jau ilgāku laiku esmu viena. Pat negribu atklāt cik ilgi. Bet tas kļūst par apgrūtinājumu. Aizdomājos par dzīves nozīmi.. Labi, ka ar darba kolēģiem varu runāt par visu un netikt kritizēta, bet puiši, tas ir kaut kāds unikums. Pēdējais, ar ko satikos man stāstīja par to, ka nemeklē caurumu un kalponi, bet nav arī vairs tajā vecumā, kad aiz rociņām staigā. Gribēja runāt par seksualitāti un kas patīk/nepatīk seksā jau pēc 1x tikšanās.
Vai tiešām nav palikuši sakarīgi vīrieši?
Vai jābrauc prom no Latvijas un jāprec kāds ārzemnieks? Es pat īstenība ne precēties gribu, bet lai ir kāds ne babņiks, ne trollis, ne 40-gadnieks, kas meklē stipri jaunāku.
121
