Nepakārtot dzīvi attiecībām

Fuj, šito visu izlasot vēl vairāk neko ar viņu pat nemēģinātu veidot! Bezfilmā piedzeras, kolēģe lien rīklē uzreiz, kā iedomājies tur strādāt? Uzskatīs tevi par nākamo ballīšumeiču, kā arī principā ir.

P.S. 3 mēneši gan ir laiks, kad attiecības ir autiņstadijā, un daudzas sacīs, ka domās klausīties kāzu zvanus ir lieki, bet, ja reiz ir tādas domas galvā, tad ir.

Dzērums padara vēl sliktāku visu, ko tad vēl dzērumā izdarīs un tad skatīsies foto un mēģinās tīt atpakaļ, un 30 gados vai pēc!

Ar ģimenes dibināšanu domāts laulības kā tādas vai tikai bērnu veidošana?

Cik tad ilgi pirms attiecību uzsākšanas bijāt pazīstami? Ja neilgi un vīrietis iepriekš nebija pietiekami labi pazīstams, tad, manuprāt, iemesla tagad brīnīties par vīrieša izgājieniem nav.

Pret kuru izlietni tu galvu atsiti?

ērzelis, Piedod, es nevaru :-D:-D:-D

Es izteikšu nepopulāru viedokli, bet nu cmoon.. 3 mēneši. Es patiešām pirmos 3 mēnešus baudu kopā būšanu, randiņus..attiecības ir vieglas un tajā brīdī NENOPIETNAS. Ja man pajautātu čalis pēc 3 mēnešiem,ko es domāju par kāzām, bērniem, ģimeni, es arī noteiktu teiktu ko līdzīgu - dzīvosim redzēsim .. kā būs, tā būs! Un tas pats arī par bučošanos. Pirmo 3 mēnešu laikā vēl nekas par attiecībām nav skaidrs un liela daļa turpina sarakstīties ar savām ''simpātijām'' un t.s. citiem variantiem, ja nu ar šo nekas nesanāktu. Diez vai jau no pirmās dienas visi domā - viss, tagad man ir nopietnas attiecības un es kā ar nazi nogriežu visu citu. Nu nav tā. Cilvēki saostās un tad pēc laika tas paliek nopietni un visi pārējie dabiski atkrīt.
Vienīgais,kas mani tiešām darītu patiešām uzmanīgu, ir šī te minētā bezfilma. Pie tam vēl darba pasākumā.

Ļoti patīk tavs viedoklis, Motivation.

Var jau pateikt, ko līdzīgu, bet ne jau, ka par ģimeni nedomā vispār, tad jau satiks to, ar kuru gan aizdomāsies. Šis konspektīvi labi teikts:

attiecību statuss miglā tīts un slepens, vīrietis jau laikus piekodinājis ilgtermiņa plānus nelolot, padsmitnieka izgājieni dzērumā u.c.

Un nuu, piemēram, es tiekoties ar vienu, ja cienu viņu un man viņš patīk, nelaizos un nemīcos ar citiem, jo nu kāda jēga, tad jau jūt, ka nav un nebūs. :D

Tomēr esi kopā, bet tiecies pēc cita, tā sanāk.

Motivation, atļaušos oponēt, ka ļooooti atkarīgs no attiecībām. Kad biju jaunāka, vēl dzīvoju pie mammas, utt, tad ar puisi attiecību sākumā tiekamies tur ķip 2x nedēļā, un viss tā lēni un mīlīgi, un tad tie pirmie trīs mēneši ir lēni un dīvaini, un neesi drošs.
Bet ir cilvēki, kas ir droši. Mazliet paaugos - un (manā dzīvē un manā pieredzē), kad cilvēki ir dzīvē nostabilizējušies un paši saprot, ko grib, kas vajadzīgs un ko var dot, tad tā muļļāšanās ir mazāka. Iepazinos ar puisi. Operatīvi sapratām, ka viss saklikšķ. Pēc trīs mēnešiem jau bijām tā salipuši, ka faktiski dzīvojām kopā, bet vēl pāris mēnešus nogaidījām, pirms atvest (vēl dabiskā ceļā neatvestās) mantas un uzsākt kopīgu kopdzīvi, jo paši nez no kā baidījāmies :-D
My point is, Astrrra, piedod, viņš izklausās pēc pidara. Tas ir katram subjektīvi, bet Tev ir visas tiesības pēc 3 mēnešiem zināt, ko Tu gribi un Tev ir tiesības uz vīrieti, kurš arī zina, ko viņš grib. Šitais negrib. Nu visādi tev te var aplinkus teikt, bet nu negrib. Move on.

Nopietni?te vel ir jautajumi!?