Ir tā, ka es visu laiku cenšos viņu attaisnot. Par to skūpstīšanos ir vesels stāsts. Meitene, ar kuru viņš skūpstījās, arī ir mūsu kolēģe ar mani vienā hierarhijas līmenī un mēs ar viņu jau sen bijām runājušas, ka viņa mēģinās viņu noskūpstīt. Tas, ka mums ar puisi ir kaut kas vairāk par koleģiālām attiecībām, arī viņai nav zināms un es esmu droša, ka viņš tiešām neatceras, ka kaut kas starp viņiem tovakar notika. Turklāt vairāki kolēģi to skūpstu redzēja, kā tad paliek ar to, ka mums jāslēpjas, bet viņš bučojas pārdzēries visu priekšā?! :D Bet, nu, es to attaisnoju ar bezfilmu (kā es varbūt uzvedos pirms 10 gadiem, nevis tagad, kad gandrīz 30 :D ). Un viņš tiešām pārdzīvoja nākamajā dienā to uzzinājis, sākumā vispār atteicās noticēt, ka kas tāds vispār ir noticis. Meitene, ar kuru viņš skūpstījās, izstāstīja to savam draugam, un draugs nespēja piedot - tas "manu" vīrieti vispār sagrāva.
Par visām nevērīgajām atbildēm par attiecībām mans attaisnojums viņam ir tāds, ka viņš ir vienkārši ārkārtīgi neromantisks un nesentimentāls vīrieša tips. Ar darbiem viņš izrāda rūpes - gan pārsteidz ar pašgatavotu ēdienu, gan uzsedz nošļukušu sedziņu, gan pabužina vaidziņu, ja esmu saskumusi :D