Vakariņas brokastīs

Tàdas lietas kā omleti, svaigus salātus vai frī kartipeļus neglabātu, jo negaršotu nākošajā dienā, tāpēc cenšos precīzāk nodozēt. Rīsus otreiz nesildītu, bet pagatavotu tunča salātus vai garneļu salātus. Sautējumus, mērces un citus vakariņu pamatēdienus parasti mēģinu izmantot vai nu nākošās dienas vakariņām vai pusdienām, ne gluži brokastīs, jo ceļos parasti darbadienās ļoti agri un tāda tipa brokastis negribētos. Bet vispār cenšos mēģināt gatavot tā, lai sanāk vienām vakariņām, izņemot mērces - uz maltās gaļas balstītu var viegli variēt, piem., vienu dienu ēdot ar pastu, otru pildot tortiljas. Kaut kā tā.

Nu ne visu arī ēstu brokastīs, bet dažādi var izmantot jau esošo, ja negribas pat pilnīgi to pašu ēst.

Parasti negatavoju uz priekšu. Gatavoju katru dienu, kādos 90% gadījumu man izdodas pagatavot precīzi vienai ēdienreizei. Izņēmums ir, piemēram, kādas zupas, aukstā zupa ir OK vēl nākamajā dienā, vakarā sagatavoju un ēdu vēl arī nākamajā dienā, bet es nelieku zupā olas. T.i. olu katrai porcijai nolobu jaunu. Ļoti reti kad kaut kas cits paliek pāri, nākamajā dienā ēdu vai metu ārā, atkarībā no sastāva un ēdiena stāvokļa. Tieši tāpat kā blackpoetry - nemūžam sevi nemocītu ar atsulojošos salātu ēšanu, jo man tas vienkārši šķiet pretīgi. Nākamajā dienā varētu ēst kādu gaļu, zupu, utml., bet sildīt 30 gramus vakardienas rīsu es neredzu jēgu.

Ā, bet man ļoti patīk ēst brokastīs pusdienu tipa ēdienus! Tās pašas zupas. Brokastis nekad neēdu uzreiz pēc pamošanās, bet gan vēlāk. Tā ka man tā nav problēma, tieši patīk, jo man ļoti nepatīk tipiskie brokastu ēdienu - putras mans vēders nepanes, saldās brokastis (maizītes, kruasāni, utt.) neciešu, man saldumi negaršo, neesmu rītu cilvēks un saldās brokastis man garantē aizkaitināmību uz visu dienu. Tātad no tipiskajiem brokastu ēdieniem paliek olas vai biezpiens. Olas vasarā man ir par smagu, negribas neko tādu, bet cik tad ilgi ēdīsi biezpienu katru dienu? Nu vēl sāļās maizītes ar gaļu vai ar sieru, bet arī tās manam vēderam diez ko nepatīk.

Vakariņas gluži brokastīs neēdu (ja nu vienīgi citā formātā, piemēram, vakarā kotlete ar salātiem, brokastīs - kotlešmaize :)) . Zupas, sautējumus, plovu gatavoju uz 2-3 dienām. Soļanka un plovs vispār otrajā dienā ir izteikti garšīgāki nekā pirmajā.

Kādreiz nevarēju ieēst otras dienas ēdienu , nepatika ,ka ir kaut kāda piegarša no citiem produktiem,kuri ledusskapī stāv ,it īpaši ,ja ledusskapī atrodas žāvējumi ,kuri nav ielikti atsevišķā trauciņā. Man vispārīgi patīk gatavot un kad man ir brīvdiena ,pusdienām un vakariņām uztaisu 2 atsevišķus ēdienus un tādā daudzumā ,lai uzreiz var apēst. Uz darbu ņemu reti līdzi,jo darbā pusdienas izmaksas 1-1.50€,ļoti lēta un garšīga kafejnīca darbā. Dažreiz garām ejot brīvdienas ieeju paēst ,jo pat sanāk daudz lētāk nekā pirkt produktus un taisīt mājas .

nepatika ,ka ir kaut kāda piegarša no citiem produktiem,kuri ledusskapī stāv ,it īpaši ,ja ledusskapī atrodas žāvējumi ,kuri nav ielikti atsevišķā trauciņā.

to jau visu var novērst , katru atvērtu produktu pakojot savā maisiņā :) Es tā daru vienmēr , atveru kādu žāvētas gaļas plati , to ielieku maisiņā un tad ledusskapī nekas ne no kā neievelkas . Turklāt tādā veidā arī produkti nesažūst un paliek ilgāk svaigi un baudāmi .

Ja vispār gatavoju, tad vienai reizei. Ja kādreiz pārtika paliek pāri, parasti apēdu, principā nav problēmu apēst arī viegli ieskābušu zupu (ja ēst gribas), bet nu, speciāli nekad negatavoju vairāk. Nepatīk sildīt.

Nemetu ārā ēdienu, tikai tad, kad jau sabojājies. Ja palikuši, piemēram, rīsi un griķi katrs pus porcija, tad salikšu kopā, salikšu pārējo ēdienu uz šķīvja, ielikšu mikroviļņu krāsnī un ēdīšu. Tā kā nepatīk gatavot un neredzu jēgu tam tērēt daudz laika, tad ēdieni ir pēc iespējas vienkāršāki un veselīgāki, tā kā visu miksēju vienmēr. Brokastīs katru rītu ir auzu pārslu biezputra, ik pa laikam mainot piedevas, lai neapnīk, citus augļus lieku klāt utt, to katru rītu svaigu, protams.

Vienmēr darbadienās gatavoju uz 2-3 dienām, nav nekādu problēmu ēst to pašu vairākas dienas pēc kārtas un vecs nekas cepts, vārīts pa dažām dienam nepaliek. Nošautos, ja katru vakaru būtu jāgatavo jauns ēdiens. :-D

Tad kad es principā taisīju, tad bija vai nu vakari, kad nopirktu sastāvdaļas un uztaisīju vienam vakaram vai nu ko tādu, kas sanāktu diviem ēdieniem (piem. zirnīši gan wok ēdienam, gan vistas zupai citai dienai) un bija vakari, kad ko gatavu paņēmām, bija jau arī, kad draugs piedāvājās ko uztaisīt (tad tikai man bija bail, jo viņam patika eksperimentēt un citreiz bija ok, citreiz ne visai patika :D). Mammas mājās ir tāda kārtība principā - ikdienā galvenos ēdienus gatavo viņa - vai nu zupa(vairākām dienām) vai kartupeļi/makaroni utml + gaļa arī vairākām ēdienreizēm parasti. Brokastis katrs pats pagatavo. Vakariņās arī - vai nu maizītes uztaisu un augļus vai nu ēd to, kas bija pusdienās.

Padsmit gados domāju, ka kad tiktu pati pie plīts pavēlnieces lomas, tad taisītu katrai ēdienreizei ko citu un visu pa smalko. :D Reālajā dzīvē, kad bija iespēja pašai taisīt bija tā - pirmās reizes, kad tikāmies un es paliku pie viņa - izrādījos, ko nu māku taisīt, sapērkot visu nepieciešamo un taisot - vakariņās zupu, no rīta grauzdiņus ar olu, gaļu, dārzeņus. Kad jau aizgāja ikdiena... pusdienas ēdu Lidiņā, protams, jo nebija spēka taisīt vakarā līdzi ņemšanai, brokastis neēdu vai gatavo putru aplēju, vakariņās knapi paspēju uztaisīt, jo tūlīt jau jāiet gulēt!! vai arī kaut ko gatavu(ja baigais besis bija) paņēmu veikalā. :D

Es parasti gatavoju vismaz pāris ēdienreizēm, jo nav laika un enerģijas katru vakaru kaut ko citu. Citreiz pie darba lieku puisi :-D bet lielākoties, tomēr, pati. Vakariņu paiku brokastīs ēdam dažkārt - atkarīgs no paikas. Pa retam esmu uzsildījusi brokastīs zupu, bet parasti kaut kā apspēlējam - piem, ja vakariņās ir bijušas kotletes/vistas filejas/something, kas vēl ledusskapī stāv, tad nākamajā rītā paņem vienu - divas, sakapā, iejauc omletē, utt. Vai paņemam kastītēs līdzi uz darbu, pusdienās.

Ja nav sabojājies, tad ārā nemetu, taču brokastīs to neēdu, jo vakariņās parasti nav nekas tāds, kas būtu piemērots arī brokastīm. Visbiežāk ir tā, ka pagatavoju vakariņas, kas sanāk tik daudz, lai tās būtu arī kā nākošās dienas pusdienas. Sanāk gatavot 1x dienā, taču 2 ēdienreizēm. Ja nu gadās sataisīt pilnu pannu ar kādu rīsu vai pastas sacepumu, man nav problēmu arī vairāk kā 2 ēdienreizes to apēst. :-P

Daru tāpat kā ņam, ņam. Vakariņas man noteikti nebūtu paredzētas brokastīm, bet pusdienās vai vakariņās mierīgi varu apēst to pašu. Zupas kā tādas īsti nevāru nekad, bet nezinu, vai ēstu trešajā dienā. Laikam vairāk nē kā jā.

Man nepatīk un nesanāk taisīt vairākām ēdienreizēm, jo parasti abi paēdam, paņemam katrs uz darbu līdzi un vairs jau nekas pāri nepaliek. Ja reizēm arī kaut kas paliek, tad labāk to apēdu pusdienās vai vakariņās, jo man brokastīs patīk ēst brokastu ēdienus, turklāt no rīta nemaz neko smagu ieēst nevaru.

Esmu slinka - pēc iespējas gatavoju uzreiz vairākām dienām.
Nespēju brokastīs ieēst zupu vai kārtīgu otro, tāpēc brokastīs mēdzu ēst tikai, piemēram, iepriekšējo dienu svētku rosolu.

Gatavoju vairākām dienām, jo netaisos ik dienu tupēt pie plīts, man ir daudz labākas lietas ko darīt :-D Ja nu tomēr gatavoju tikai vienai ēdienreizei, tāpat vīrs ņem līdzi pusdienas nākamajai dienai un ja vien negribu gatavot speciāli līdzi ņemamas pusdienas (un es to noteikti negribu), tāpat jāgatavo tā, lai pietiek. Pareizi uzglabājot un gatavojot piemērotus ēdienus, mierīgi var sagatavot kaut visai nedēļai, ko es arī nereti daru.

Arī nemetu ārā, vecs nekas nepaliek tik ātri. Kaut ko gatavoju maz, ja vairāk, gluži brokastīs neēdu to pašu, bet vēlāk pa dienu. Visu laiku nav ko gatavot sīkāk porcijām, nav jēga smērēt visu, darbināt, tērēt elektrību un laiku.