apvienota virtuve ar istabu

Man ir šāds dzīvoklis. Sākumā ļoti patika, tiešām viss apmierināja. Bet sākumā, mēs bijām tikai divatā. Tagad esam četri un bērni aug, aug arī pieprasījums pēc privātas telpas gan mums, gan viņiem. Šobrīd esmu dilemmā, kā būtu ielikt sienu atpakaļ.. jo šobrīd redzu apvienotajam variantam vairāk mīnusu nekā plusu. Jāpiemin, ka citu dzīvokli neplānojam un atļauties arī nevaram.

Man ļoti patīk - gan ikdienā ir forši, ka gatavojot varu gan skatīties seriālu, piemēram, gan komunicēt ar vīru. Vēl jo ērtāk ir, ja atnāk ciemiņi - var gan pagatavot cienastu, gan neizkrist no kompānijas.
Nākotnē plānojas mainīt dzīvokli uz variantu, kur virtuve ir izolēta, domāju, ka būs grūti pierast...

Man variants ļoti patīk, ja virtuve ir apvienota ar dzīvojamo telpu. Ar guļamistabu nekādā gadījumā. Ja gadījumā kādreiz būs bērni, tad neviens virtuvē negulēs, bet meklēšu tādu, kur guļamistabu vairāk.
Man vienkārši bija 2 gadus savas dzīves pašai jāguļ apvienotajā istabā ar virtuvi - nu paldies, pietika, ne ne ne :-D

Man patīk virtuves, mana mīļākā telpa jebkurās mājās. Attiecīgi, pašai patīk tas, ka man dzīvojamā istaba apvienota ar virtuvi. Mēdzu tur arī gulēt pie televizora līdz rītam.
.
BET:
.
Tev situācija ir cita, tev tā nav dzīvojamā istaba, bet gan guļamistaba. Ja nav iespējas mainīt dzīvokli, tad jā, sienas iebūvēšana nav slikta doma.

Es pašlaik dzīvoju šādā dzīvoklī un man ļoti, ļoti nepatīk. Kāpēc dzīvoju - man sanāk nepieklājīgi zema īres maksa un par šādu cenu šis dzīvoklis visādi citādi ir pat ļoti OK. Tā kā man ļoti patīk gatavot ēst, traucē, ka smakas izplatās pa visu dzīvojamo telpu pat ar ieslēgtu nosūcēju uz max. Ja veļasmašīnai darbojas centrifūga un zvana telefons, jāiet runāt uz guļamistabu, citādi neko nevar dzirdēt. Nav tik daudz virsmu un skapīšu, kur salikt visas lietas, tad nu sanāk, ka ne tikai man vāzes un tējkannas stāv skapjaugšā, bet vēl arī rēgojas acu priekšā visu laiku.
Īsāk sakot tā, šāds variants labi der cilvēkiem, kuri negatavo ēst, es esmu pretējais - sev nemūžam tādu dzīvokli nenopirktu. Ja arī nopirktu - pārbūvētu. Apsvērtu domu pirkt šādu dzīvokli trīsistabu dzīvokļa variantā. Tad vienu no izolētajām istabām pārtaisītu par viesistabu, otru par guļamistabu, bet apvienotajā zonā būtu liela virtuve ar ēdamistabu un "industriālo" zonu, kur nobāzēt mājdzīvnieku mantas, utml.
*
Manā dzīvoklī iepriekš dzīvoja ģimene ar 2 bērniem, t.i., 4 cilvēki, kā viņi te visi satilpa, vispār nestādos priekšā.

nu par šo problēmu bija jādomā laicīgi, nevis tagad kad ''bērni aug un citu dzīvokli atļauties nevaram''

Mariee geez, kaut visi būtu tik gudri, kā tu.

Jā, četriem cilvēkiem varētu būt par daudz. Zinu ģimeni, kas dzīvoja tādā dzīvoklī (izolēta guļam + viesistaba/virtuve, ap 45kvm) sākumā divatā, tad ar mazu bērnu; tagad bērnam jau gadi 5 + tuvojas otrs. Beidzot pārvāksies, palika par šauru :D
Zinu ģimeni, kas divās istabās (vienā vecāki, otrā 2 bērni) nodzīvoja daaaudz gadus.
Izdarāms jau ir viss, bet sienu vajadzētu gan. Privātums ir vajadzīgs un arī vecāki tik ļoti nenojūgsies. Un gan jau, ar laiku, izdosies arī atrast plašākas telpas, kad bērni paaugsies. ;-)

Nu ja tā definējās kā afigennā gudrība.. :-D

Es tā noteikti negribētu. Man nepatīk un traucē ēdiena gatavošanas smaržas un smakas viesistabā vai vēl ļaunāk - guļamistabā, tāpēc man būtu ļoti svarīgi, lai varu to mazināt, aizverot virtuves durvis. Man vienmēr ir bijusi virtuve kā virtuve, atsevišķa, nevis apvienota ar kaut ko, šāds variants man patīk vislabāk.

zinu, ka agrāk nepadomājām. Kā jau teicu, visu šo laiku bijām ļoti apmierināti, tikai tagad sākušās šīs domas. Pagaidām jāatrod labākais risinājums. Iespējams, nākotnē kaut kas mainīsies un būs cita, lielāka dzīvesvieta.

Zinu ģimeni, kas divās istabās (vienā vecāki, otrā 2 bērni) nodzīvoja daaaudz gadus.

Mēs tādā ar māsu uzaugām. Vienā istabā vecāki, otrā mēs abas. Nu neko, visi dzīvi. Viesistabas nebija, bet par laimi bija milzīga virtuve ar omulīgu strūrīti, kur tad varēja viesus dīvānā izsēdināt!

Agrāk tā taču bija standartā, grūti pateijt kuram klasesbiedram blocenēs tā nebija. Arī radiniekiem bij tā, visi dzīvoja šaurībā, dzīvokļi maziņi.

KindaPsycho ++
Man pašai bijis dzīvoklītis, kur istaba no virtuves skaitās atsevišķi, bet tās nenodalīja durvis. Tāpēc bija ļoti līdzīgi un tās smaržas istabā traucēja. Es arī nevarēju normāli brokastot kamēr draugs gulēja. Baidījos pamodināt ar trokšņiem.

True. Visi tā esam dzīvojuši, es arī pirmos bērnības gadus pavadīju vienā istabā ar māsu, bet viesistabā dzīvoja mamma. Atceros gan, ka dikti plēsāmies ar māsu, bet kurš neplēšās? :-D

Man tāds variants nepatiktu. Varbūt tikai tad, ja ļoti liels dzīvoklis un visam pārējam pietiek vietas.

Riebjas visi tie apvienotie varianti, tādos var dzīvot max 2 cilvēki, nepatīk ne apvienotās virtuves ar dzīvojamo telpu, ne apvienotās vannasistabas ar tualeti. Man virtuvei vajag atsevišķu telpu tāpat kā vannasistabai un tualetei atsevišķu. Katrai istabai ir savas funkcijas un nevajag tās apvienot, riebjas tā mode, kad sabojā normālu dzīvokli ar apvienotajām telpām, priekš 2 cilvēkiem tas ir pieņemami, bet ne jau ģimenei.

Ja vēl ir citas istabas, tā ir tāda kā priekšistaba viesiem tikai (respektīvi, nav vienistabas dzīvoklis), tad varbūt, bet tā, nē, nepatīk.

Nelasīju visu diskusiju, jo esmu slinka, bet viena istaba noteikti būtu guļamistaba, otra, kas apvienota ar virtuvi, varētu kalpot arī par ēdamistabu, bet tas ir tikai tādā gadījumā, ja to norobežo bāra lete un viss nav šausmīgi pārbāzts ar virtuves iekārtām. Būtu jauki tādos studiju gados, bet kā ģimenes mājoklim derēs tikai kā pagaidu variants. Tā noteikti izskatītos kā tussistaba. :-D

Sienu protams var ievilkt ja vien kvadrātmeti atļauj. Nokrāso sienas gaišos toņos un viss būs cool :-)