samera, pagāja kāds laiciņš un ar "kāds laiciņš" es domāju pāris gadus :-D turklāt ne tikai atvaļinājuma laikā, bet arī pulksten sešos nulle nulle, kad beigusies darba diena.
.
Pamēģini kādreiz - izrādās, ka pasaule neapstājas, tikai tāpēc, ka mēs izdomājam atpūsties! turklāt cilvēki pierod, o, samerai var zvanīt sestdien pusvienpadsmitos vakarā, viņa vienmēr atbildēs un zvana arī. protams nebūs tā, ka visi tev tagad aplaudēs, cik tu prātīga, jo strādā tikai darbā, bet ir jāmācās pateikt nē un nospraust robežas, kur sākas un beidzas tavs laiks un kur sākas un beidzas tas laiks, kurā tev maksā par darba pienākumu veikšanu. 99% gadījumos visas problēmas ir iespējams atrisināt darba laikā un tie, kuri nes darbu uz mājām vienkārši ir ļāvuši sevi nokraut ar pienākumiem vai arī nemāk plānot laiku. ja tu ļausies, tev kraus un kraus virsū un tā kā ēzelītis varēsi stiept, kamēr kājiņas salūzīs! tici man, nevienam nerūp tava veselība - ne kolēģiem, ne klientiem, ne darba devējiem. un tā ir tikai tava izvēle, pateikt, kur ir tavas robežas un pašai ievērot tās.