Cilvēki - aprēķinātāji!

Vienkārši ignorē viņu un viss;-)

Kā izpaudās-viņš saprata nebūs no manis nekāda labuma?kaut teica?krasi mainījās uzvedība?

Visi norm.cilvēki atbild uz apsveikumiem! Tas ir, tikai pieklājīgi! Iespējams, kad viņš sajūt Tavu attieksmi -tukš cilvēks. Tu viņu uzskati par tukšu, viņš Tevi-nebūs labuma! Ieteiktu vairs nesazināties!
Es ar aprēķinātājiem esmu samazinājusi kontaktu līdz minimumam.

Atstāt, kā ir.

Un pretī sniedzu tikpat maz kā viņi.
Nepatīk man cilvēki, kuri uzrodas,vai arī raksta tik, kad, ja pašiem ir slikti...Naudas trūkums, puisis pametis utt.,vai tādi,kuri materiāli aprēķina- to aicināšu,jo dāvinās dārgu dāvanu,to nē,jo nav naudas,darbs, tātad neko norm.neuzdāvinās.
Vēl nepatīk tie, kuri skaita visu līdz pat 1centam.Paši nāk ciemos -sapērk ,ko vajag un ko nē...un tad izdomā -jādala visu uz galviņām.Man vnk liekas norm.,ja nama māte uzliek, ko vēlas, ciemiņi atnes,ko vēlas un kāds ciemiņš nemēģina atgūt naudu par rumu ar colu,ko iespējams visi pat negrib dzert.

Vai arī dēļ 1eur gatavs 1h mēģināt pierunāt iet uz pasākumu,kuru nemaz negribi, jo ir viena samaksa,kuru dala līdzcilvēku skaitu..Tad Tu domā vai vnk iedot 1eur, lai atšujas un nekur neiet ,bet no otras puses- tādiem centu skaitītājiem vispār neko negribas dot!
ko es daru-vnk pasaku-ar tādu attieksmi kādu dienu attapsies bez neviena drauga!

kāds ciemiņš nemēģina atgūt naudu par rumu ar colu,

noopietni? (t):-D:-D:-D
par tēmu - ignorēt:-)

Pasaki kā ir,nav tak, ne sevi jāmoka, ne otrs cilvēks.

Man ļoti nepatīk tādi cilvēki. Bet es parasti neko nesaku... tikai distancējos un neskrienu un nedaru un nepalīdzu kā ievajag as. Jo apnīk, kad atceras tikai kad kaut ko vajag u kad ir labi - nē.

Es īsti nesaprotu, kāda jēga no attiecībām/draudzības ar cilvēku, no kura nav ne fizisks, ne morāls labums?
Laikam arī esmu aprēķinātāja, jo neveidotu attiecības ar cilvēku, kurš mani neatbalsta morāli. Tāpat nebūtu pa ceļam ar cilvēku, kurš neizpalīdzēs ar praktiskām lietām, neapsveiks dzimšanas dienā, domās tikai par sevi utt.
Ar draudzību līdzīgi - nu ja man no cilvēka nav nekāds labums - morāls atbalsts, interesantas sarunas, kopīgas intereses, ja man nekad neko neuzdāvina svētkos, tad jēga? Labāk es savu enerģiju tērēju kam citam.

Ignorē. Bez sirdsapziņas pārmetumiem. Pati pirms pāris dienām analizēju līdzīgu situāciju savā dzīvē un kaut kāda skaidrošanās neko nemainīs, tikai iztērēsi enerģiju. Dažkārt vispār unfriendo, aizmirsti. Vēl ir pāris pavisam reti cilvēki, kas tik ļoti kaut kādos veidos traucē, ka es nobloķēju viņu telefona numuru un sirds mierīga, nav pat "jāignorē" zvani. :-D
Un tos aprēķinātājus es saucu prastāk - kapeiku pisēji. Un piekrītu, ka visforšāk ir ar cilvēkiem, kuri tev neko nežēlo UN kuriem tu neko nežēlo. Viens, īsti draugi nekad no tevis neko nenoplēsīs; otrs - zināsi, ka uz tiem cilvēkiem var paļauties un štrunts par to rumkolu vai 1EUR.