Nē, mēs dzīvojam kopā, bet māja uz viņa vārda, un es viena nemaz nevarētu viņu atļauties.
Kamēr domāšu, kur iet, palikšu viesistabā, paldies dievam, mums ir dažādos laikos maiņas darbā, un es ceru, ka viņu pat nesatikšu.
Šī nav pirmā reize, bija līdzīgi gadījumi sen atpakaļ, bet vienmēr beigās piedevu. Tomēr sākām būvēt dzīvi kopā, likās, ka viss ir mainījies, bet nu jā! Laikam vecais labais teiciens - cilvēki nemainās..
Paldies, meitenes, vismaz vairs nevainoju sevi, par to kā sāp! Un viņš vairs neiestāstīs, ka viss par tādu "nieku' vien.