Kā tikt galā ar vientulību?

Tāda sajūta, ka kāds manas šī brīža izjūtas uzrakstījis. I feel you, man gandrīz tas pats..

Ejam dzert kafiju/alu/saldējuma kokteiļus :)

Sveika!
Man arī diezgan līdzīgi tagad, man tikai atšķirība tā, ka dzīvoju ar puisi kopā. It kā viss dzīvē ir, bet kaut kas tomēr nav, un nevaru saprast, kas.

Es to nesauktu par vientulību. Mans variants ir tāds, ka esmu citā valstī un mani vienā skaistā dienā pameta draugs un atstāja mani vienu bez nekā. Pārnākot no darba mājās mani sagaida tikai mani mājdzīvnieki un man nav pat īsti kam pazvanīt.. jo vecākiem jau neiešu katru dienu zvanīt pa 10 reizēm.. draudzenēm Latvijā sava dzīve un ikdiena. Nu tā arī es te dzīvoju viena pati ar savām fretkām :)

Es pēdējā laikā jūtos tieši tāpat. Labprāt arī uzklausītu padomus. :)

Man ir identiska situācija, tikai manā gadījumā man arī nav drauga ar ko parunāt.
Savu brīvo laiku aizpildu ar darbaholismu, a.k.a, trijām darba vietām un nav tik daudz laika, lai domātu par vientulību. Turklāt, jauna kleita viemēr uzmundrina :)

Negaidīju, ka daudzas jūtas tik līdzīgi. karrrrla_1 situācija izklausās tiešām skumja, atgriezties Latvijā neplāno?

Zinas tante, ejam! Ja man izdotos saņemties un beigt konservēties mājās :D

Reizēm arī man tādas domas uznāk.
Jo man arī ir draudzenes jau gadus 15mit, bet mūsu tikšanās ir sarunas, pasēdēšana kādā cafē un pastaigas, tas arī viss.. Bet nu viesiem laikam neveicas ar to ka ir kopīgi spa,izbraucieni, spēles utt., jo mums katraj atšķirīgas intereses gadu gaitā izveidojušās. Kādai attiecības un draugs pirmajā vietai, kādai joga un sports, kādai kas cits. Un draudzība, kopīga laika pavadīšana ilgāk par pāris stundām nav vairs prioritāte. :-(
Varbut Tev vajag atrast kādu hobiju, aizraušanos kas aizpilda Tavu laiku.. forogrāfešan, dziedāšana, dejošana , kaut vai tas pats sports. Bet nevis darīt tapec ka jādara , bet jāatrod tas kas dod Tev spēku, enerģiju un prieku. ;-)

Pursuer , pagaidām noteikti nē, šeit man ir pāris plāni, kas jārealizē.. kopā ar draugu būtu bijis vieglāk, bet varbūt tā arī ir labāk, ka aizgāja.. beidzot sevi varu nostādīt pirmajā vietā un savus mērķus. Laikam dzīve vienkārši salika visu pa vietām. Biju pārāk pieradusi darīt labu citiem, bet sevi atstāt kaut kur..
It kā viss ir kārtībā, bet tajā pašā laikā man ir bail no vientulības sajūtas. Es nezinu kā tas ir dzīvot tikai sev.. tagad jau sāk likties forši, bet īsti nav ar ko dalīties priekā un tad sāk likties vai tad tas ir prieks.. ja nav neviena ar ko priecāties..

Es cenšos tāpat darīt visu,kas man patīk. Ja gribu uz jūru, tad braucu kaut vai viena, ņemu saldējuma kokteili, priecājos par saulīti.. Diezgan daudz arī sportoju. Man palīdz arī tas,ka daudz lasu literatūru, kā pašai sevi piepildīt, garīgi attīstīties. Tagad vasarā, man liekas, ir vieglāk izdomāt, ko sadarīt,lai nejustos vientuļi. Galu galā ir pilnīgi normāli uzpeldēt arī kādai paziņai.
A un vēl man palīdzēja daži semināri,joprojām ir saglabājušās foršas attiecības ar vairākiem cilvēkiem no turienes.

Draugi kontaktu loks ir varīgi vienmēr, kut gan esmu bez otras puses, tagad atkal savos gados ko nopietāku gribas, atkal vel kādu ar ko dalīt priekus, ne tāpat vien, un ne tikai ar draugiem, bet principā man agrāk vispār neietekmēja vai bija vai nebija un arī tagad tas nost nejauc. Vientulība tāda ko var nosaukt par tādu nav laikam īsti sajusta. Atkarīgs diezgan no cilvēka, ja kaut ko gribas uzreiz netiek prasīts vai vel kāds grib pielsēgties, vienkāŗši ir cilvēki kas jāpielauž vai paliek mājās vai no malas novērotāji, un ir cilvēki, kas apvienojas un kopā piedzīvo. Pamātā ja ko(vienalga ko) gribas tur vairs bav pats būtiskākais vai vel kāds grib, ja vēlme pašam, bet kopmānijā vai ar kādu protams foršāk, tai pat laikā patīk daŗīt lietas gan kopā gan vienam.

Kā tikt galā ar vientulību?

+++

jāatrod tas kas dod Tev spēku, enerģiju un prieku.

Vel var saukt viens no - būt labā omā neatkarīgi no kādiem nebūtiskiem apstākļiem un tai ieteicams nemainīties piecreiz dienā no rīta tāda, vakaŗā tāda, un kādi misēkļi dienā kas to mainīja uz vienu vai otru pusi, tai labāk būt noturīgākai vienmēr.

Hey!! Kā es Tevi saprotu!!!Man vienīgi pat boyfrienda nav :-D es personiski pati neznu kā sevi velku, jo dzīvoju principā tikai ar sevi un darbu.Brīžiem jūtos kā Mr.Bean, bet bez teddiya. Pēdējā laikā vairāk iedzeru vīnu, tas palīdz aizmirsties. Kas ir ļoti slikti..
Ja kāda vēlas,var man uzrakstīt, neatrodos lv.

Sieviešu vientulībā - ā, man ir 3 draudzenes un draugs, es esmu tik vientuļa. lūdzu pievērsiet man uzmanību!
vīriešu vientulība - nav draugu, ne reizi dzīvē neesmu bijis uz randiņu, bet es pieņemu ka tā vajag būt jo esmu pilnīgs mēsls.

Vai tiešām nenovērtējiet, kas jums ir un kas dots šajā buvīgajā pasaulē!..rokas, kājas ir, redze arī dzan, veselība tak ar! Galva uzpleciem pieņemu, ka daudz maz sakarīga...te tādi mazohisti savākušies.
q7 Tu vnk esi izcilnieks(e)
Ejiet arā, skrieniet, soļojiet...ir taču tik daudz interesantu lietu darāmu. Ir brīīvdabas kino, koncerti, kuri ir bez maksas, ja nu kāds čīksts, ka nav naudas!
Šobrīd man nav viegls posms dzīvē, bet esmu arī par to pateicīga un izkopju savu dzīves vitalitāti!
Nespļaujiet Dievam acīm, tad kad tiešām būs sūdīgi, tad novērtēsiet katru sīkumu.
Dzīve ir skaista(l)

Man arī ir trīs druškas, bet reti satiieku. Viena vispār dzīvo ārzemēs - atbrauc uz LV divreiz gadā ja labi.
----
Droši - varam sarunāt ''randiņu''. Aiziet iedzert kafiju/ koktēli/apēst saldējumu.

Es arī varu pievienoties saldējumam (l)

LinSane komentāru nesapratu… bet es arī gribu dzirdēt padomus, ka tikt galā ar vientulību :) jo ar darīšanu vien nepietiek, lai kaut kas tiešām krasi mainītos.
Pirms kāda laika nomainīju dzīvesvietu uz centru, jo iedomājos, ka tur beidzot mani nekas neatturēs no dzīves baudīšanas, viss taču dažu soļu attālumā! Kā tad :D
Man vienkāršāk ir visu darīt vienai pašai, esmu intraverta un reizēm šķiet, ka citi mani nesaprot un tikai traucē. Bet es cenšos tam tikt pāri, ne tikai būt cilvēkos, bet arī komunicēt, līdz šim gan vienmēr attopos visu darot viena, viena regulāri eju uz tiem brīvdabas kino un improvizācijas šoviem, ko rīko Spīķeru kvartālā, noskatos un eju mājās :D patīk muzeji, bieži braucu uz jūru, mežiem, kādu botānisko dārzu, jo esot kaut kur pie dabas es varu pazaudēties stundām ilgi!
FB ir tāda lapa ‘Uzzini, iepazīsti’, kas ik pa laikam rīko dažādus pārgājienus dabā, piemēram, augustā tiek plānots pārgājiens gar jūru Liepāja-Pāvilosta vai ‘Abandoned places’ regulāri rīkot ekskursijas tepat pa Rīgu - Daugavgrīvas cietoksni, Mangaļsalas bunkuriem, bet es līdz šim neesmu tur iesaistījusies, vienmēr atturējusi iedoma, ka cilvēki nesapratīs, ko es viena dīvaine tur aizvilkusies, tādēļ, ja kādai interesē kaut kas šāds un līdzīgs - tad es meklēju partneri/-us vecumā ap 25 un uz augšu :)
!! Vēl, saklausoties padomus, ka visiem skumjajiem un vientuļajiem, vajag hobiju, pirms dažām nedēļām iegādājos fotokameru – ja kāda, zinot, ka kameru rokās turu pirmo reizi, interesē būt par fototrusīti, kopīgi ākstīties pa Rīgu un Pierīgas ārēm (kurās var nokļūt ar kājām, velo, auto, sabiedrisko transportu, vilcienu)– piedāvāju kādu reizi iziet pastaigā vai izbraukt ar velo, nu kaut vai līdz tam pašam Andrejsalas molam un kas zina, varbūt ne tikai vienu reizi :)

visiem skumjajiem un vientuļajiem vajag hobiju

Nu jā, bet redz, ar kameras iegādi nepietiek, vajag pieteikties kādos foto kursos, kur ir CILVĒKI.

cilvēki nesapratīs, ko es viena dīvaine tur aizvilkusies

Nu tad, viena dīvaine, tev jāvelkas uz vietām, kur cilvēki iet pa vienam - brīvprātīgo darbs, kursi grupās, piesakies korī, utml.
.
Es arī esmu bijusi situācijā, kad diendienā esmu viena un ne ar ko neaizņemta, ir limits tam, cik var vienatnē tupēt kafejnīcās un lasīt grāmatu. Ej meklē cilvēkus. Nenoignorē šeit izteiktos piedāvājumus.