Par piedalīšanos dzemdībās.

Par piedalīšanos dzemdībās

Izsniegt atzinības rakstu!

Manai meitiņai ir gads un četri, nav jau tik sena pieredze Mans vīrs bija blakus. Sākumā runājām, ka viņš dzemdību zālē iekšā nenāks, jo es negribēju, lai viņš visu redz, bet tajā mirklī tas viss likās tik mazsvarīgi, galvenais bija, lai viņš ir blakus. Nu neko, traumu nav dabūjis
Nākošreiz arī būs blakus, tur nav varianti.

Es nēsāju brilles ar lielu mīnusu - uz ķeizaru nesūtīja, tik mātes pasē ierakstīja, ka miopija un viss.
Jā, man piedalījās draugs dzemdībās - viņš nemaz neiedomājās, ka var savādāk, jau sen bijām sarunājuši, ka viņš dzemdībās piedalīsies un būs klāt visos brīžos. Tā arī bija un tas bija ļoti liels atbalsts, īpaši kontrakciju laikā - padeva ūdeni, masēja muguru.

Šo jautājumu būtu pirmkārt jāapspriež ar savu vīrieti. Ja viņš neiebilst un grib piedalīties dzemdībās - tad kāpēc gan ko tādu liegt? Man jau liekas, ka bērna dzemdības ir ne mazāk intīms notikums par šī bērna ieņemšanu - jāpiedalās un jāatbalsta nevis mammai/māsai/draudzenei, bet vīrietim (ja vīrietis ir spējīgs fiziski būt klāt tajā brīdī).

Neons ar draugu runājām ,viņš grib piedalīties

Es zinu ka neizsakos autores tēmas ietvaros, bet es dzemdībās negribētu, lai man klāt būtu vīrs (es ļoti abstrakti izsakos, jo man pat drauga šobrīd nav ). Esmu to kaut kad kārtīgi apdomājusi un domāju, ka negribu blakus arī mammu vai māsu, es gribētu lai man blakus ir dūla, kas ir spējīga mani sapurināt, kad nepieciešams un arī gan jau atbalstīt un iestāties par manām vajadzībām, ar šādu cilvēku man blakus būtu drošības sajūta. Vīrietim manuprāt gar dzemdībām nav daļas, lai gaida, mani tādā stāvoklī viņam nav jāskata

Vīrietim manuprāt gar dzemdībām nav daļas, lai gaida, mani tādā stāvoklī viņam nav jāskata

Negodīgi pret vīrieti. Laupi viņam izvēles iespēju pieredzēt svarīgāko momentu viņa dzīvē.

Tā ir, bet nu es viņam to darītu zināmu, jau tad kad būtu nopietnas attiecības un vispār runa sāktos par tādu iespēju kā bērnu plānošana. Bet nu tiešām es esmu vecmodīga, es negribu lai vīrietis mani redz tādu izmocītu, un tas īpašais moments jau ir tad, kad ierauga bērnu pirmo reizi, īsti to brīdi es viņam nelaupu.

Mans vīrs abu bērnu dzemdībās bija līdz brīdim, kad kāpu uz krēsla. Būtībā man tai brīdī arī negribējās viņu blakus, viņš man tikai traucētu. Un ienāca atpakaļ iekšā, kad bērns jau gulēja man uz vēdera. Mūs abus šāds situācijas risinājums pilnībā apmierināja.... Par slikto redzi runājot, lieli mīnusi nav iemesls ķeizaram, svarīgs ir tīklenes stāvoklis, ja tā ir vesela, var dzemdēt kaut ar -10 dioptrijām.

Pirms gadiem 5/6 ar domāju,ka negribētu,ka draugs piedalītos dzemdībās, jo redzēs mani ,viss sliktākajā stāvoklī,bet gadiem ejot saprotu,ka ja divi cilvēki mīl viens otru un abi ir vienojušies ,ka grib piedalīties ,tad svarīgi ir būt arī brīžos,kad otrs nav tajā labākajā stāvoklī,ne tikai tad kad viss ir skaisti un burvīgi.
Varbūt nepareizi domāju,bet ja bērniņa ieņemšana ir divu cilvēku tā sacīt rezultāts,tad manuprāt ir svarīgi lai arī bērniņa dzimšanā klāt būtu bērniņa tētis,protams ja par to abi vienojas un nevienam no ABIEM vecākiem nav iebildumu.

It kā attiecības sastāvētu tikai no laimīgajiem brīžiem un kad otram ir slikti/slims/izvārdzis, tā otrs notin makšķeri, ja precas, tad arī izdzīvo kopīgi visas dzīves situācijas abi, kas tās par attiecībām, kad tu otram esi vajadzīgs, kad ir tikai labi, tieši caur grūtībām otru iepazīst pa īstam un arī cik patiesa ir abu mīlestība. Ne velti ir zvērests par labajiem un sliktajiem laikiem laulībā, un dzemdības ir viens no tiem.

Par slikto redzi runājot, lieli mīnusi nav iemesls ķeizaram, svarīgs ir tīklenes stāvoklis, ja tā ir vesela, var dzemdēt kaut ar -10 dioptrijām.

Redze nav man laba, bet pēdējo reizi pie acu ārsta biju ,sen sen sen. Par mīnusiem tagad nevarēšu pateikt, bet tiklenes stāvoklis nav man pārbaudīts ,bet ar vienu aci praktiski neredzu. Var teikt,ka pirmajā rindā pašus lielākos pusaplus redzu,bet pārējos vairs nē. Starp citu grūtniecības laikā ginekologs nosūta pie acu ārsta???

Mani nesūtīja.

Hmm, es neteiktu, ka dzemdības ir sliktais laiks laulībā - tieši otrādi. Un vēl - kam man pašā atbildīgākajā brīdī blakus pārstresojies vīrietis? Traucētu tik koncentrēties.Nomocītu un pārgurušu viņš mani saņēma pēc dzemdībām, tad arī pēc pilnas programmas mūs ar mazo apčubināja, pienesa visu, ko vajadzēja, utt. Tamdēļ, ka viņš neredzēja izstumšanas fāzi, nenozīmē, ka viņš neizdzīvoja kopā ar mani dzemdības.

nu es negribēju, lai man nāk kāds līdz, tik, cik vecmāte. Bērna tēvs nemaz nebūtu ar mietu iedzenams dzemdību zālē Bet es arī pati nevēlējos. Un bija okei. Vecmātes pa laikam ienāca pārbaudīja vai viss kārtībā. Es vnk nevēlējos, lai tajā brīdī, kad jāmocās, blakus stāv vēlviens un līdzjūtīgi blenž
Par ķeizaru. Man ar ir slikta redze, bet tā dēļ neviens pat nepajautāja un neinteresējās par to, lai tā dēļ veiktu ķeizaru. Ķeizaru man gan veica tāpat pēc tam, jo bija sarežģījumi dzemdībās. Bet to noteica tikai pašu dzemdību laikā.Pirms tam pat nebija doma, ka kkas tāds notiks.

Sognare, ginekologs tikai iesaka, kādus speciālistus vajadzētu vēl apmeklēt. Ja nēsā kontaktlēcas, ginekologs var pat neiedomāties ieteikt pārbaudīt redzi. Ja neiesaka, tad aizej pati - bet parastā redzes pārbaude neder, ir jāmēra acs spiediens, jāpilina zīlīti paplašinošie pilieni un jāapskata tīklene.

Es apvainotos,ja vīrietis nepiedalītos dzemdībās. Kopā uztaisījām,kopā dzemdēsim. Ja nevēlas skatīties tās šausmas, tad, lai nemaz nepiedāvā manī iedēstīt.

Sasmējos
Bet, jā, piekrītu. Kad man būs bērni, noteikti gribētu, lai mīļotais vīrietis ir līdzās un atbalsta mani.

Vienas dzemdibas pirms 2 gadiem, otras bus sogad. Pat neienaca prata doma par vira piedalisanos Pat neapspriedam sadu temu. Pat nezinu ko vins tur daritu. Sogad ari nepiedalisies. Kas tur ko redzet? Neesmu nekada miksta un blaceja, tapec tadu sikumu ka dzemdibas panesu viegli. Saka sapet pec 3:00 un 6:00 jau piedzima.

Te jau rodas tāds secinājums, ka atšķiras sieviešu izpratne par to, vai dzemdības ir sievietes vai visas ģimenes notikums.