Nesen nometu diezgan daudz kg ar keto diētu, nesportojot. Es teiktu, ka galvenais ir uzturs un kaloriju deficīts, bet nevajag iet galējībās. Striktas, kampaņveidīgas diētas neatbalstu, tāpat kā milzīgus ierobežojumus. Tāpēc arī man patika keto - varēju ēst divreiz dienā, ēdiens bija barojošs, izsalkuma nebija, pazuda arī vēlme pēc ātrajiem ogļhidrātiem. Man papildus apstāklis bija problēmas ar insulīnu, kā dēļ es nevarēju neko nomest, turpinot ēst saldumus, maizi un kartupeļus.
Neatbalstu badošanos, jo tas, manuprāt, ir ātrākais veids, kā norauties. Cilvēks instinktīvi grib apmierināt savas pamatvajadzības - ja gribēsies ēst, tad "gavējot" ilgi nevajadzēs gaidīt, līdz uznāks rīšanas lēkme un tai sekojošā doma: "Ai, nu, ja jau paslīdēja kāja, tad ko nu vairs." Dzert tikai kefīru, ēst tikai kāpostu zupu, neēst pēc 18:00 - nu, nez, man tas nešķiet sevišķi svarīgi, jo svars kritīsies tad, ja patērēsi vairāk kalorijas, nekā uzņemsi. Tas ir diskutējams jautājums, vai ir svarīgi, kādā veidā tu tās kalorijas uzņem. Protams, labāk to darīt ar produktiem, kuros ir papildus vitamīni, labās taukskābes utt., bet tas jau ir jautājums par veselīgu dzīvesveidu, nevis svara zaudēšanu (un liela daļa diētu nav pārāk sabalansētas). Vienīgais, pie kā es pieturos - ēdu lielas, pamatīgas brokastis, lai dienas pirmajam cēlienam pietiek, jo tas ir aktīvākais dienas laiks. Ja dienas aktīvāko daļu pavada tukšā dūšā, tad parasti vakarā pieēdas un tad jau vairs nav, kur to enerģiju likt. Un, jā, tieši pirms gulētiešanas saēsties nevajadzētu.
Otrs bīstamais moments ir tad, kad svars ir nomests. Daudzi atgriežas atpakaļ pie tieši tā paša dzīvesveida, kas noveda pie to lieko kilogramu rašanās, un tad vaino diētu par vielmaiņas sačakarēšanu. Tas nav īsti prātīgi. Pēc tam arī ir jāseko līdzi, ko ēd. Es mēģinu pieturēties pie low-carb dzīvesveida.
37
