Pateicība

Nevajag pieņemt, ka visiem cilvēkiem piemīt sirdsapziņa. Daudzi uzsēžas uz kakla un tirina kājas. Kurš liek Tev jau vairākus mēnešus bezmaksas strādāt? Un vai tiešām šokolāde būtu adekvāta samaksa?

reti prasu, bet man sagadījies tā, ka arī man apkārt ir cilvēki, kuri man par reālu palīdzēšu (kur cilvēks iegulda ne tikai savu laiku bet arī naudu) neņem neko pretī, lai arī es mēģinu atlīdzināt. man tas labās enerģijas nezūdamības likums darbojas vairāk vai mazāk.

Donata,viņš ir it kā ģimenes draugs un pazīstu viņu jau vairākus gadus.Vienkārši negaidīju,ka viņš rīkosies kā cūka.Man būs pamācība.Bet jā šokolāde ir niecīga maksa par darbu,kurš naudas ziņā izmaksātu ap 300 euro:-P

Pati vienmēr atlīdzinu ar kārumu. Piemēram, aizņēmos no pasniedzējas grāmatu, ko grūti dabūt bibliotēkā, bet viņai bija. Pirms lekcijas vienkārši atstāju uz viņas galda to grāmatu un virsū uzliku šokolādi no dārgā gala. Labākais, ka viņa ieraudzīja šokolādi, iebļāvās, kurš nav kaut ko izdarījis, ka kukulis uz galda, tad ieraudzīja grāmatu, saprata, piesarka un paskatījās uz mani ar klusu paldies. :D
Pati arī sagaidu, ka piedāvās, ko vēlos pretī. Nekad neņemu, ja paņemu, jo ir atnests, kopā apēdam.Naudu nekad neņemtu.

Nākamreiz, kad prasīs Tavu palīdzību pasaki, ka Tev nav laika! Easy!

Nākamreiz, kad prasīs Tavu palīdzību pasaki, ka Tev nav laika! Easy!

..un nav laika, jo pelni naudu (tam, ko sagaidi pretī) par palīdzību :D

Man nepatīk justies parādā, tāpēc, ja esmu prasījusi palīdzību, tad cenšos atlīdzināt, bet tas arī atkarīgs no pašas izpalīdzēšanas un manām attiecībām ar cilvēku. BananaGod variants izklausās pēc pamatīgas izpalīdzēšanas (neatceros, kad būtu ko tādu vispār prasījusi kādam) un, jā, nav glīti, manuprāt, prasīt cilvēkam ieguldīt lielu daļu laika un darba un vēl beigās vēl nokaunināt. Tajā pašā laikā, ja noruna jau no sākuma nebija "es Tev šo, bet Tu man to", tad teorijā viņš/viņa nav Tev neko parādā un pieprasīt no tā cilvēka neko nevar. Es personīgi "norakstītu zaudējumos" šo pieredzi un nākamreiz apsvērtu vai vēlos tērēt laiku un enerģiju šī cilvēka interešu vārdā - vai nu atteiktu palīdzību vai arī konkretizētu jau no sākuma, ko tieši vēlos saņemt pretī, tikai tad jau tas būtu drīzāk pakalpojums, un par baigo izpalīdzētāju sevi tad neuzdotu. Vispār saprotu Tavu aizkaitinājumu - man laikam visvairāk nokaitinātu tas :"kā Tev nav kauns" (t).

Atkarībā, kas par darbu.. bet parasti prasu naudu. Jo es tam tērēju laiku un enerģiju. Tuviem draugiem gan nē, bet tur izpalīdzam viens otram :)

Un vispār, tai būtu jābūt sasodīti labai šokolādei, lai vairākus mēnešus rasētu kāda vietā :-D

Vot rasēt es par šokolādi gan nepiekristu...

Nu to šokolādi minēju kā piemēru,jo rēali es prasītu kādu dārgā konjaka pudeli:-P

BananaGod, labi, ka tā - es jau satraucos par to kā citi Tevi var izmantot :-D

Vienreiz izpalīdzēt viena lieta, bet, ja tas notiek regulāri, tad sāktu kaut ko prasīt, bet pirms darba paveikšanas. Kur problēma tā arī pateikt - labi izdarīšu arī šoreiz, bet tikai par konjaka pudeli.

Es jau no paša sākuma pateicu,ka viņš ir mans parādnieks

Un viņš pateica,ka protams.Un beigu beigās man nav kauna,jo esmu viņam paprasījusi atlidzināt man darbu:-D

evajag pieņemt, ka visiem cilvēkiem piemīt sirdsapziņa. Daudzi uzsēžas uz kakla un tirina kājas. Kurš liek Tev jau vairākus mēnešus bezmaksas strādāt? Un vai tiešām šokolāde būtu adekvāta samaksa?

+++
Un tas, ka ģimenes draugs, nav attaisnojums. Nez kāpēc tam ģimenes draugam tas nav attaisnojums, un atļaujas Tevi par pliku velti izverdzināt. Nekauņa! Bet.. pati esi vainīga, tādi ātri jāliek pie vietas.
*
Bet.. ja es kādam uzņemos izpalīdzēt, tad par to samaksu negaidu (ja runa ir par pāris reizēm un nekas sarežģīts), bet tāpat, nekad vēl nav bijis tā, ka neatlīdzinātu - daži maksā (attālie paziņas, kur sākumā bija noruna par nelielu izpalīdzēšanu un tad pārvērtās par regulāru palīdzības lūgšanu), kaut vai simboliski, vai ko atnes.No draugiem un tuviniekiem neko neprasu nekad, bet arī tie mēdz atnest ko garšīgu, jo jūtas neērti par manis patērēto laiku. Pati arī novērtēju cita cilvēka laika ieguldījumu, un pat tuviem cilvēkiem vai nu samaksāju simboliski (atkarībā no patērētā laika) vai ko garšīgu nopērku, vai arī man pēc tam kādu citu pakalpojumu izdara. Tādus uz svešā rēķina uzdzīvotājus gan nesaprotu.

Tas man atgādina, kad es māsīcai, mani vecāki, katru mācību gadu atdeva vecās mācību grāmatas. Tie bija 12 mācību gadi. Māsīca grāmatas gan pārdeva tālāk. Viņai sirdsapziņa acīmredzot liedza atdot grāmatas tālāk par velti!!!
Viņa tagad mani vairs pat neatceras un uz ielas arī nesveicina pēdējos 10 gadus.
Viņa vispār bija tāda rakstura cilvēks, kur tik ko varēja dabūt par brīvu. Piemēram, draudzene izmācījās par frizieri. Tur ari gāja griezt matus par brīvu cik vien varēja. Šamējā vienreiz apskaitās un aiztrieca prom viņas. Ja, man būtu tāda draudzene, es noteikti samaksātu. Jo, tur viss ieguldītais nav par brīvu.

Ja par savu pakalpojumu gaidi atlīdzību, to sauc par barteri, ne palīdzēšanu!
Nekad neesmu piekritusi palīdzēt ar mērķi tikt pie pateicības. Ja šis cilvēks pēc tam izrāda savu pateicību, esmu priecīga, ja neizrāda - dzīvoju tālāk un nedomāju par to pārdzīvot vai cepties.

Tas tēmas autores variants izklausās pēc tīrākās izmantošanas.

Njā... Manuprāt, ja kāds ir izpalīdzējis, tad ir tikai pieklājīgi un normāli otram par to iedot kaut šokolādi.
Bet šis variants jau vispār izklausās pēc pilnīgas izmantošanas. Rasēšana, cik man zināms ir diezgan sarežģīta un ar to var labi pelnīt. Bet te kāds iedomājas, ka esi bezmaksas darbaspēks.
Viens vārds - Nepieļauj!

Tabaka,man arī nebija mērķa tikt pie pateicības.Ok,var palīdzēt 1-2 reizes,bet kad tas notiek regulāri un cilvēks uztver to visu,ka pašsaprotamu,tas jau sāk besīt;-)