Kopmītņu dzīve

Galvenais ir katru vakaru pielakties.
Mana grupiņa katru vakaru dzēra šnabi studiju laikā.

Dzēra, jo kopmtnēs bija baigā garlaicība!!!:-D:-D:-D

Studiju laiks ir bijis viens no labākajiem posmiem manā dzīvē (l)
.
Nestudēju filoloģiju, ne arī Rīgā, bet gan Jelgavā. Manā gadījumā studijas nebija nekāda neiespējamā misija, ja cilvēks bija ieinteresēts tajā jomā, tad problēmu nebija. Pirmie 10 cilvēki atkrita jau nedēļas laikā, beigās ceturto kursu pabeidza puse no tiem, kas iestājās. Bija gan lekcijas, kuras apmeklēju mazāk/retāk, nu tādi lejamie priekšmeti, bet tas neradīja nekādas grūtības galu galā tos nokārtot. :)
.
Par kojām runājot, tas bija brīnišķīgs laika posms. Ir piedzīvots viss, vistrakākās un neiedomājamākās lietas, vismaz man :D Ballītes nedēļas garumā, kreizī spontānās idejas, kādi gan cilvēki nav iepazīti (starp citu, tā ir laba štelle jau tajā laikā nodibināt kaut kādus kontaktus, kaut vai uzturēt labas attiecības ar citiem, jo tagad beidzot fakultāti, pilnīgi mierīgi varu vērsties un meklēt palīdzību pie viņiem, repektīvi, viņi jau ir darba tirgū un zina reālo situāciju). Kojās piedzīvota gan gandrīz pirmā mīlestība, pusaizlausta sirds ( :D ), cik asaru nav izlietas un smieklu izsmiets (l)
Par istabas biedrenēm runājot, problēmu nekādu nebija. Vienā brīdī gan es nomainīju istabu, jo mums īsti ar istabas biedriem nesakrita dzīvesveids (bet par to es viņus nenosodu :D, tā patiešām varēja būt :D ), tad iazgāju dzīvot uz citu un viss lieliski :) Ledusskapji mums istabā viens uz visām, tā kā visbiežāk mēs taisījām kopā ēst, kopā arī pirkām visu, nu pamatlietas. Pat ja negatavojām kopā, tāpat viena no otras ņēmām, ko vajag, jo nu nav vajadzība turēt ledusskapī trīs atvērtas piena pakas, vismaz mūsu gadījumā :) Bet mēs dzīvojām kopā trīs ļoti labas draudzenes, tik harmoniski, ka reti kad tā paveicas (iepazināmies kojās :) ).
.
Tā kā - viss būs forši :)

Solo_ +++ Lai gan es esmu kojās nodzīvojusi vienu mācību gadu (septembrī sākšu studēt 2.kursā), jau tagad varu teikt, ka šis ir mans labākais laiks dzīvē(l)(l)
Studēju Jelgavā, profesija diezgan nopietna, jāmācās diezgan, bet tie mācību vakari kad kopā satiekamies kāda istabiņā un mācamies, tie kopīgie ballīšu vakari ar kursa biedriem un citiem jauniepazītiem cilvēkiem no kojām(l) Tie brīži, kad jūties skumji, panem savu tējas krūzi u uzkāp stāvu augstāk lai parunātos ar kursa biedriem kurus nu jau droši varu saukt par sev labiem draugiem. (l) šis pirmais gads bika lielisks un ja godīgi, nevaru sagaidīt kad atkal būšu tur Jelgavā. :) Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā kāds tev būs kurss. Mēs esam kā ģimene, visi par vienu, viens par visiem. 85% kursā ir puiši un arī tas daudz ko ietekmē, ar vieņiem ir super. Kojās nekad nav garlaicīgi un tā kā es esmu sabiedrisks cilvēks, man vienmēr vajag kādu kompāniju, man kojās ļoti patīk. :) Runājot par istabas biedrenēm, bijām četras, viņas visas ir lieliskas. Vienmēr apsveicām svētks, taisījām kopā ēst, aizņēmāmies kaut ko ja vajadzēja. Forši tas, ka nebijām no viena kursa, tad vismaz nebija tā, ka 24/7 kopā. Diemžēl šajās kojās vairs nevaram dzīvot, septembrī sākšu dzīvot divatā ar kursa biedreni, kuru saucu par savu labāko draudzeni. Ar visu savu sirdi varu teikt, ka šis patiešām ir brīnišķīgs laiks. (l)
Ja arī tu būsi atvērta, pozitīva, viss būs kārtībā:-)

Paula95, par ko mācies, ja nav noslēpums? :) Meži vai tehniskā fakultāte vai kas cits?

Uz kojām iesaku ņemt mazāk mantu-skapjos uz 3 cilvēkiem katram nav daudz vietas. Omulīgāk,ja paņemsi savu gultasveļu. Noteikti paņem pledu vai segu,rudenī ir auksti. Wc nav papīra, virtuvēs nav trauku švammīšu, dvieļu, to vajag pašai. Iesaku paņemt pannu un iemācīties gatavot lētus un garšīgus ēdienus- noderēs.

Solo_ vides un būvzinātņu :)

Kursabiedrenes draudzene studē baltu filoloģiju, ir sanācis parunāt par viņas mācībām, viņa nesūdzējās un īpašas emocijas arī neizrādīja. :D Bet meitene strādā, tā kā noteikti studijas savienojamas ar darbu. :) Būs daudz jālasa, to noteikti jau apzinies. :D Es gan nestudēju humanitāro zinātņu fakultātē, bet man ir daudz 'filoloģisko' kursu, kā paši docētāji un profesori mīl teikt :D, kas Tev arī būs vēl padziļinātāk - fonētika, morfoloģija, leksikoloģija, sintakse, latviešu folklora u.c. :) Ja ir interese, tad arī tas viss aizraus. :)
Par kojām - vari ņemt savu gultasveļu, lai mājīgāk. Noteikti noderēs pagarinātājs, tējkanna, visi sadzīves piederumi, apavi, ar kuriem staigāsi pa kojām/uz dušu. Istabiņās parasti ir viens ledusskapis un istabiņas biedrenes diez vai bezkaunīgi zags, tieši otrādi, kā jau te minēja - sadraudzēsieties un noteikti kopā gatavosiet ēst un dalīsieties, ja kaut ko vajadzēs. :) Baigie plašumi jau nebūs, tāpēc vari paņemt kādu plastmasas kasti, kur kaut ko salikt vajadzības gadījumā.

Par studijām neko daudz nevarēšu komentēt, bet par kojām gan! Neesmu visrunīgākā, bet ar istabas biedrenēm nebija problēmu papļāpāt. Daudz kas atkarīgs no paša - nevajag ļoti norobežoties, klusēt utt. Pirmajā nedēļā neņem līdzi neko daudz. Pidžamu, higiēnas lietas, tualetes papīru (!), pāris traukus un viss. Gultas veļu ņēmu no kojām, jo čakars to visu vadāt uz mājām. Man istabas biedrene atveda no mājām un visu gadu ar to arī gulēja, bet man patīk gulēt svaigā gultasveļā. Par tējkannu, katliem, sildītājiem un vēl nez ko sarunāsi ar istabas biedrenēm, jo katrai to visu ņemt līdzi nav jēga. Diez vai istabas biedrenes ko zags.
Nekādas lielās ballītēs baigi nepiedalījos, bet ja gribēsi, tās arī atradīsi!

Es studēju un dzīvoju kojās Rīgā nu jau gadu.
Pirmajā studiju gadā gājis visādi. Sākumā ar interesi mācījos un gāju uz lekcijām. Vēlāk sapratu šausmīgo augstskolas neorganizētību un vadības neprofesionalitāti, kā rezultātā zuda interese par mācībām, nepildīju darbus, raudāju bieži, gribēju iet prom, 5 mēnešus dzīvoju kā pūķis un bojāju attiecības ar līdzcilvēkiem, beigās vēl nenoliku eksāmenu. Bet esmu lepna, ka tiku cauri 1.gadam. Ja Tev patiks tas, ko mācies un būs forši, atsaucīgi, draudzīgi kursa biedri, tad viss būs super!;-)
Es arī biju katrīga, bet istabas biedrenes ļoti atvērtas un draudzīgas, pavilka mani līdzi. Nemainītu viņas ne pret ko. (l) Mēs netaisām kopā ēst, jo katrai citādāks dienas ritms un ēšanas paradumi. Citreiz vnk aizņemamies kaut ko, padalāmies. Bet parasti katra par sevi.
Uz kojām jāņem līdzi jau viss Tevis nosauktais un arī komentāros minētais.
Man noderēja pagarinātājs, jo kontakti zem gultām un nevar tikt normāli klāt.
Dušas čības, jo dušās liela netīrība.
3 vilnas zeķu pāri un siltas čības, jo kojās visu laiku ir ļooooti auksti.
Kastes, kur kompakti salikt lietas, jo ar 2 skapjiem uz 3 cilvēkiem mums bija krietni par maz.
Man kojās ļoti nepatīkamas izjūtas raisa regulāri apčurātās podu malas, nenolaistais ūdens un podos redzamie kluči. Nesaprotu cilvēkus, kuri mazgā apakšveļu virtuves izlietnēs un kaimiņu puišus, kuri smēķē istabiņā un dūmi nāk uz mūsu istabiņu. Riebīgi arī, ka vienmēr (nepārspīlējot- katru dienu) izlietnēs ir olu čaumalas, dārzeņi, kartupeļu mizas, tējas biezumi un viss cits iespējamais, kas aizdambē tās un ūdens nekad neiet normāli prom. Arī cigarešu pelni bijuši virtuves izlietnēs.:'-( Bet to visu kompensē neaizmirstami koju brīži un atmiņas- mācīšanās līdz rītam, dziedāšana, smiešanās visu nakti, stāstiņu stāstīšana līdz 4 rītā, dzimšanas dienu un vārda dienu ballītes, koju biedru izjokošana utt. (l) Vispār jau kojās dzīvot ir forši. :-)

Nesaprotu cilvēkus, kuri mazgā apakšveļu virtuves izlietnēs un kaimiņu puišus, kuri smēķē istabiņā un dūmi nāk uz mūsu istabiņu. Arī cigarešu pelni bijuši virtuves izlietnēs.

Mums bija arī tādi gudrinieki, kas attiecīgā stāvoklī čurāja virtuves izlietnēs vai ārā pa logu :D

Milzīgs paldies, meitenes, par foršajiem stāstiem!(l) Palika daudz vieglāk, to nelielo trauksmes sajūtu nomainīja nu jau gandrīz sajūsma. :-D
.
Par studiju virzienu un programmu esmu pārliecināta, ka ir īstais, citur sevi nemaz nevaru iedomāties. Studēšu Daugavpils Universitātē, līdz ar to droši kāda var izpausties, kura ir studējusi tur, šajā sakarā. Jā, ar komunikāciju parasti man rodas problēmas tika sākuma brīžos, pirmajās dienās, kad iepazīstos ar cilvēku, bet pēc tam jau spēju atvērties kaut cik, lai veidotos normāls dialogs. Pēc dabas esmu introverts un reizēm ir kā ir, bet ticu, ka būs lieliski viss. :-)
.
Varbūt kāda var padalīties ar kādu foršu, vieglu recepti, ko var gatavot kojās, ja īpaši negribas piepūlēties pēc garas dienas? Izņemot roltonus, cīsiņus, makaronus un olas. :-D Gatavošana nav sveša, ar to īsti grūtību nebūs, bet nu reizēm arī gribas ātro variantu. :-)
.
Un droši var kāda padalīties ar savu stāstu, ar prieku lasīšu! (l)
.
Un lai visiem, kas turpina studijas vai tikai šogad uzsāks savas gaitas jaunā mācību posmā, viss izdodas un sanāk! (l)

Ah, koju dzīve arī man bija lielisks laiks! Ja varētu, gribētu tur atgriezties!
No sākuma likās traki, visi nobijušies, sveši, bet kad sadraudzējāmies, kopā kalnus gāzām, jāatzīst, ka podus arī :D
Mums bija super luksus kojas ar eiro remontu un tikai 2 cilvēkiem standarta 4cilv.istabā.
Bet jā, tusiņi, ballītes, jautrība nekad nenorima! Bija gan arī kautiņi dažām meitenēm, bet ah, arī to visu atcerēties ir smieklīgi :D
Lielisks laiks. Nebaidies! Iegūsi dzīves labākos draugus.
Žēl, ka iepazinos ar savu draugu un viņš mani savāca uz savu dzīvokli, jo negribēja mani atstāt tajā wild dzīvē :D
Nageti bija top ēdiens mums ar draudzeni :D
Izbaudi jaunību un visus koju priekus :)

Man bija burvīgas istabiņas biedrenes (viena no viņām kļuva par mūsu vedējmāti), bet nu es ilgāk par 6 mēnešiem nevarēju kojās nodzīvot :-D Vienu istabu dalīt uz četrām, dušas un virtuve koplietojamās, visu uzrauga dežurante..kojas arī nebija no jaunākajām..nē, paldies.
Bija, protams, arī jautri brīži, jo kā jau teicu, meitenes bija foršas, bet man vienkārši vajag savu telpu.

Es tikko pabeidzu Baltu filologus Rīgā, kopš 1. kursa dzīvoju kojās un joprojām šeit dzīvoju.
Kojās ir baigi ok, var satikt labus draugus, var satikt labus dzerstiņu biedrus, var satikt gultas biedrus. Būtiski,vismaz man, ir divietīgā istaba, uzreiz vieglāk sadzīvot un dzīvot.
Kā jau šeit minēja, sava gultas veļa ir baigi ok,ja ir. Panna, katls, čaiņiks, fēns, tualetes papīrs, dvieļi, spogulis.

Es kojās nodzīvoju pirmo studiju gadu. Tas bija jau vairāk kā 10 gadus atpakaļ, bet joprojām atceros, cik briesmīgi tas bija. Ballītes, draugi, tusiņi, mūžīgā kompānija - kaut kādā ziņā tas viss bija forši. Bet biju pieradusi dzīvot privātmājā, kur man bija sava istaba, kur varēju iet dušā, kad gribu, kur neviens bez atļaujas neaiztika manas mantas. Kur varēju klusumā palasīt grāmatu, vai pagulēt diendusu, ja nepieciešams.
Kojās mēs bijām 3 meitenes mazā istabā. Kojas diez gan briesmīgā stāvoklī, dušas bija pieejamas noteiktos laikos un pirmdienās vispār bija slēgtas, jo sanitārā diena. Pie istabas biedrenes regulāri palika pa nakti puiši, turklāt nevis viens, bet dažādi. Es katras brīvdienas braucu uz mājām un bieži vien svētdienas vakarā vai pirmdienā atgriežoties - bija pazudusi pārtika u.c. lietas (jo viena meitene bija no latgales, tāpēc uz mājām brauca reti, un mūsu istabā ned.nogalēs rīkoja ballītes).
Nedomāju, ka meitenes bija sliktas, bija mums arī foršas kopīgas pasēdēšanas, bet es nevarēju pieņemt to, ka manas privātās mantas vairs nav manas privātās mantas un to, ka NEKAD nevarēju pabūt viena.

Man no koju laikiem palikušas gan labas, gan sliktas atmiņas. Sliktās: prusaki, netīrās tualetes un dušas, privātuma trūkums, miega trūkums (tusiņi kaimiņu istabās tieši tad, kad gribas pagulēt), nav kur mazgāt, žāvēt veļu, zagšana (nevarēja ne mirkli atstāt neaizslēgtas durvis). Labās: daudz jaunu draugu, daudz jaunu kontaktu; vienmēr var uzrīkot tusiņu vai aizņemties no kāda eļļu/ pierakstus/ nagu lakas noņēmēju. :D; liela dzīves skola - it īpaši mājas bērniem, kuri līdz pilngadībai tikuši apčubināti; kopējas mācīšanās eksāmeniem; sava veida romantika; lētāka dzīvošana nekā dzīvoklī, kas studentam nav mazsvarīga utt... Vārdu sakot, tas ir interesants posms dzīvē, kuru ne mirkli nenožēloju. :)

Viss atkarīgs no tā ar kādām meitenēm gadīsies vienā istabā, bet ir jau arī iespējas istabas pamainīt. Ar vienu meiteni man nepatika dzīvot kopā, nesakrita ne gulēšanas laiki, ne ēdienu izvēle. Ar pārējām tikai labas atmiņas, kopā gatavojām, tusējām, mācījāmies. Man arī ir lielas prasības pret laiku sev, privāto teritoriju, bet koju gados tas kaut kā zuda, tieši patika mūžīgās kompānijas. Sadzīves apstākļi bija briesmīgi, kopējas dušas, tualetes, ne tai labākā stavoklī, bet, neskatoties uz to, tie bija labākie gadi manā mūžā.

Esmu dzīvojusi dažādās kojās, kopumā man dzīvē ir bijušas, ja nemaldos, 7 istabas biedrenes un vēl viena dzīvokļa biedrene dzīvokļa tipa kojās. Man absolūti patika koju laiks, un otrreiz, pat ja būtu finansiālās iespējas, es studējot nedzīvotu dzīvoklī. Tikai kojās. Katram jau tā pieredze sava, protams, būs cilvēki tavās kojās, tavā stāvā, cerams, ka ne tavā istabā, kas kaitinās, nepatiks, ar kuriem nekomunicēsi, bet visā visumā man nebija problēmu dzīvot ne ar vienu no septiņām, tā kā varu izvilkt bilancīti, ka kopumā jau cilvēki ir forši, ja pati esi toleranta un pieņemoša. :) Es, starp citu, atnākot uz Rīgu, arī biju kautrīgs un "it kā nekomunikabls" cilvēks. Divas istabas biedrenes man kļuva ļoti tuvas, ar vienu esam draudzenes vēl šodien - piecus gadus pēc skolas pabeigšanas.
Pievienojos ieteikumam, ka labāk ņemt līdzi mazāk mantu. Ja esi cilvēks, kam istabā bija nez cik mīļsedziņas, lāči, fotorāmīši, ķiņķeriki, kurus gribi stiept līdzi, padomā divreiz. Bet pārspīlēt ar askētismu arī nevajag, jo, ja nepaņemsi, to, ko tev tiešām vajag, tāpat nāksies pirkt. Es laikam pirmajā nedēļā neņemtu pannas un katlus, jo vispirms jāredz istabas biedrenes. Ja labi sapratīsieties, varat nopirkt uz visām kopīgus. Servīzi arī nevajag, ar šķīvi, bļodiņu, karoti, dakšu, nazi, krūzi pietiks. Vēlāk arī varēsiet tusiņiem nopirkt kopīgas glāzes (tā vispār, manuprāt, bija klasiska koju dāvana svētkos :D). Padomā par to, kā tev būs ērtāk staigāt, ja esi pieradusi pa māju zeķēs. Mani varianti būtu - zeķčības un flipflopi (lai ietu uz dušām). Parastās čības man riebjās.
Vispār viss ir atkarīgs no tavām prasībām. Man pret koju gultasveļu iebildumu nebija, nebija iebildumu pret bezaizkariņu dušām, pret veļas mazgāšanu kopā ar istabas biedrenēm (lai nav jāgaida, kamēr pašai kalns sakrājas), līdz ar to man viss bija ērti un forši.

Esmu dzīvojusi ar klusētājām kojās (nebija no sava kursa), kas negribēja ne iet ārā ne runāt (visu dienu sēdēja pie datora vai mācījās) un tā arī palika nekādas attiecības, jo praktiski dzīvojām katrs par sevi un neko kopīgi nedalījām un nedarījām. Man kā individuālistam arī nepatiktu tā kopīgā dalīšanās/ čupošanās/līšana privātajā telpā, man tas nekad nav paticis. Labāk pati taisu savu ēdienu, lietoju savas lietas, nevis metamies barā un mūžīgi kaut ko aizlienējos, labāk sakrāšu naudu un pati nopirkšu, ja ko vajag. Tā kā nedzeru, nepīpēju un gultas biedrus kojās nemeklēju, tad visu to laiku nodzīvoju praktiski viena, tikai tik cik ar kursa biedriem parunāju, pamācījos kopā vai kur aizgāju un viss. Pārsvarā mācījos un brīvdienās braucu mājās. Nomācījos to laiku un viss, neko nenožēloju, jo tās dzeršanas un mūžīgie tusiņi nekad nav interesējuši. Nebija šausmīgi skaļas un tusiņu kojas, tādas vidēji mierīgas. Neesmu koju tipa cilvēks, jo vajag savu privāto telpu un esmu introvertais tips.