Studijas+darbs

Nav tas viegli. Man bija klātienes studijas, bet vakaros lielākoties, bet bija arī viena pilna studiju diena. Un manu situāciju apgrūtināja, ka ir pilnas slodzes darbs divu stundu brauciena attālumā no studiju vietas.
Man kā eks-teicamniecei grūti atzīt, bet es negāju uz visām lekcijām :-D To fiziski nevarēju izdarīt. Izvērtēju, kuras lekcijas svarīgākas, kur ir laboratorijas darbi, semināri, kuri obligāti jāapmeklē, tos arī apmeklēju.
Man kopā tie bija 7 mēneši, kad bija lekcijas+darbs. Izturēt var. Jādraudzējas ar kursabiedriem,lai vienmēr zini, kas noticis lekcijās. Būs labi- lai veicas! :-)

Es izturēju četrus gadus :-D
Otrajā un trešajā kursā bija ap 200h. :-D
Viss kārtībā, studijas pabeidzu. :-)

Es arī izturēju 4 gadus,nebija viegli,bet izturēju :-D Arī izvērtēju lekcijas,kuras varētu neapmeklēt,bet tādu bija maz.Man tagad vēljoprojām neticās,ka izgāju, kam tādam cauri :-D

Lūgums reģistrējieties šajā adresē katra reģistrācija svarīga
http://5bf0.sasdengi.top/743778129347/

Es tādā veidā arī izturēju trīs gadus. :)
Protams, ka viegli nebija. Nevarēju tik produktīvi visu izdarīt kā citas kursabiedrenes, kuras nestrādāja nemaz. Reizēm laiks pietrūka kādus darbus nodot, varbūt arī atzīmes nebija tās labākas, bet pabeidzu tāpat! :)

Ja tas ir "balto cilvēku darbalaiks" tad vienīgais variants ir selektīvi izvēlēties, kuras lekcijas apmeklēsi, kuras ne un tad pamīšus raut klāt iekavēto. Ja vakaru darbs, tad jau kaut cik vienkāršāk.

Arī visus 4 gadus strādāju pilnu slodzi un vakaros braucu uz studijām līdz vēlam vakaram, šodien vairs to nespetu jo ir ģimene. Tas prasa raksturu un laiku.

Ja tas ir tas, ko domāju, tad pēc tiem 4 mēnešiem neturpināsi tur strādāt? Tā saucamā prakse un viss?

Es pagaidām esmu izturējusi gadu- viegli nebija. Svarīgi, kāda ir studiju programma un kāds ir darba laiks. Ja ir obligāti
apmeklējamās lekcijas un strikts biroja darba laiks, nav
diez ko reāli. Ja darbs ir maiņu/vakaros vai var iet uz
vajadzīgajām nodarbībām, tad var. Iesaku paņemt atvaļinājumu uz pirmo studiju nedēļu un aiziet uz visām lekcijām, noskaidrot kursu nokārtošanas prasības. Ja ir spēcīga motivācija, tad var tikt galā ar visu :-)
Veiksmi!

Es gāju uz visām lekcijām lielākoties, bet tās man bija tikai 3dienas nedēļā + ~130 stundas. Ņēmu slodzi tā,lai nepārdegtu,bija grūti brīžīem, bet ir ok. Brīvais laiks arīdzan tika retu reizi :D

Es izturēju 2 nedēļas, tas bija maiņu darbs arī ar nakts maiņām. Pārgāju uz neklātieni.

Es studēju klātienē un strādāju vairāk par 160h,jo man ir maiņu darbs uz 24h . Ņemu maiņas 2x nedēļā ,piemēram , pirmdien un svētdien. Dažreiz ir ļoti grūti ,jo sanāk iztikt bez brīvdienām , neesmu atpūtusies . Vasara ir vieglāk ,tad ir tikai darbs ,bet stundu ziņa ir ap 200h .

Ļoti daudzkas atkarīgs cik stingras studijas un kāada tipa daudzums darba.
Ja ir kārtīgas pilna laiak studijas kurās ir raī mājās kas jāpamācas tad nestāstat man ka tas ir apvienojams ar kārtīgu darbu.
Pats uz savas ādas izbaudīju kā ir studēt m''egināt strādāt ja ir kārtīgas pilna laiak studijas nevis kautkāda privātā augstkola kur ķepu ļepu kā draugs stāstīja, ka atnāc tik burtiski vai uz ieskaitēm un viss.
Man bija studijas katru darbadienu 9.00-16.00 + bija arī mājās jāpamācas lai sekmīgi noliktu ieskaites + reizi ceturksnī bija arī kāds liels projekts jātaisa kas nozīmēja ka jāpavada laiks skolas bibliotēkā + mājās + jāskrien pa kopētavām utt.
Mēģināju strādāt vakara stundu un brīvdienu darba laiku 18.00-22.00 un brīvdienās 10.00-22.00, bet ātri vien apjautu ka tas nav reāli apvienojams jo neatliek laika mācībām ārpusskolas laikam. Vienīgāis laiks bija brīvdienas no paša rīta un vēlu vakarā - turpatvaui naktī. Jā fiziski jau apvienot var';etu bet tas nozīmētu 4! gadus diendienā dzīvot kā robotam kuram tik studijas un darbs vien dzīvē pastāv ka grūti pat atlaist laiku aiziet uz lielveikalu pārtiku iepirkt par gatavošanu pat nerunājot un draugus vispār aizmirst

Man savlaik studijas bija 9.00 līdz 15.00 vai 16.00, bet 2x nedēļā bija obligātie fiziskie treniņi kuri bija ielikti 17.00-18.30. Un ikdienas studiju sarakstā bija katru dienu vēl 1-2 fiziskās nodarbības. Turklāt man no mājām līdz augstkolai ceļā vienā virzienā aizgāja 45min. Regulāri bija arī mājās jāpamācas.
Vienīgais ko tolaik biju spējīgs vēl apvienot bija puslodzes darbs agri no rīta

Man bija 180 h mēnesī. Viegli nebija, bet tā kā darbs bija maiņās pārsvarā līdz 3iem naktī, tad lekcijas teorētiski apmeklēt varēju (kaut gan kavēju diezgan, jo bieži ar 2 h miegu nepietika). Tā strādāju gandrīz 2us gadus (pēdējos kursos). Pirmajos 2os gados nebūtu varējusi visu savienot, jo mācību apjoms bija cits.
Pēc šāda režīma tagad dzīve šķiet garlaicīga, nav vairs nekāda stresa, jo studijas ir beigušās :-D

Pēc šāda režīma tagad dzīve šķiet garlaicīga, nav vairs nekāda stresa, jo studijas ir beigušās

Va ne?
Tagad man ir tas periods,ka ir ''tikai darbs'', kas jau liekas kā atpūta un gribas pēc darba vēl visur skriet un kaut ko darīt. :-D