Šodien kautkā sakrājies, dvēsele plīst uz pusēm....
Stāsts protams par atiecībām ar savu sapņu vīrieti, viss mums bija lieliski, visas problēmas vienmēr tiek izrunātas... pēdējā laika visbiežāk izrunātā tēma- uzmanības izrādīšana.
Tad nu arī stāsts ir par skūpstiem, nevainīgām bučām un apskāvieniem, kas sākumā bija, bet tagad vairs nav.... tik vien kā "autopilota" buča izejot no mājas un ejot gulēt.... Es zinu, ka nav labi....es jūtu, ka viss jūk un brūk, bet vīrietis uzskata, ka viss ir kārtībā. Varbūt es to tā neizjustu, ja vien mēs nebūtu visu laiku kopā.... es nezinu man izlikties, ka ir vienalga, vai kautko darīt lietas labā, es nezinu.... Es zinu, ka nevaru viņu piespiest izrādīt man mīlestību... bet saka ka mīl, un darbi ar to pierāda.... :-/:-/:-/