Man ir tā, ka no agras bērnības riebies savs uzvārds - garš, izteikti latvisks (visu mūžu esmu dzīvojusi "jauktā" sabiedrībā), manu uzvārdu pārprot un vienmēr brīnās. Mans uzvārds man ir traucēklis. Tāpēc pāriešu vīra uzvārdā, kas ir krievisks, toties īss un saprotams. Toties topošais vīrs brīnās, ka gribu pāriet viņa uzvārdā, viņam mans šķiet skaists un foršs. Ir vairākkārt piedāvājis, ka man jāpaliek savā uzvārdā. Es tā negribu, es no sākumskolas klasēm esmu sev pielaikojusi citus uzvārdus, vienu brīdi pat gribēju mainīt uzvārdu neprecoties, kad par kāzām vēl nedomāju.
Nezinu, ko darītu, ja man būtu skaists uzvārds, bet vīram - nē. Pieļauju, ja vīra uzvārds būtu Krivošejevs vai Pampālis vai kaut kas tamlīdzīgs, paturētu savu. Varbūt pat vienotos par to, ka abi pārejam pavisam citā uzvārdā.
Starp citu, interesanti, ka topošā vīra brālis precoties pieņēma sievas uzvārdu.