Lai arī parasti es balsotu par atklātu sarunu, es saprotu autora nevēlēšanos prasīt jautājumus par tému "vai maz esi stāvoklī?" vai arī "vai tas bērns ir no manis". Es personīgi ļoti apvainotos par tādiem jautājumiem (ja būtu stāvoklī), pat ja attiecības būtu uz jukšanas robežas. Turklāt, ja sieviete ir stāvoklī, hormoni var likt visu redzēt vēl drūmāk. Tajā pašā laikā, Tev kā tēvam arī ir tiesības piedalīties mazuļa gaidīšanā - vienkārši izsaki vēlmi iet ar viņu kopā pie ārsta, piem., uz USG. Ja viņai jau ir bijušas bildes, tas būtu tikai normāli vēlēties tās redzēt (ne jau aizdomu dēļ). Tam nevajadzētu radīt sievietei aizdomas (pretēji, grūtniecības testa pieprasīšanai), un tad jau skaties pēc situācijas. Cik nedēļas viņa ir stāvoklī?
P.S. Es personīgi arī neatbalstu "karsta strēbšanu", ne varinatā "viss, Tevi nemīlu un pametu", ne arī ārstu iesaistīšanā savā "netīrās veļas mazgāšanā".