Deju beztēma

Tautas dejas dejoju kopš bērnudārza vecuma. Dejoju astoņus gadus, tad bija piecu gadu pārtraukums, tad atkal atsāku, nodejoju 3 gadus, tad 3 gadus studēju ārzemēs, bet tāpat turpināju dejot, kad ciemojos Latvijā (man pietiek ar vienu mēģinājumu, lai dejas pamatus iemācītos, tāpēc vienmēr tiku uzreiz pasākumos dejot). :D
Tagad gaidu nākamā gada deju svētkus, un tad zinu, ka vairs nedejošu. Gribu domāt par bērniem, un tad jau tāpat jaunu sezonu nebūs jēgas sākt. :D
Kamēr studēju ārzemēs, dejoju salsu un bačatu. Superīgas dejas. (l) Žēl, ka Latvijā nesanāk. Zinu, ka Rīgā var mācīties, bet tad man Rīgā būtu līdz vēlam vakaram pēc darba jātup. (t)(s)

Skolas laikā, protams, bija skolas tautu deju kolektīvs. Mēģinājumi un uzstāšanās līdz ar to. Patika, bet ne tik ļoti kā tagad - esmu secinājusi, ka pašai labāk iet pie sirds deju improvizācija, nevis horeogrāfija. Nav tik forši dancot to, ko horeogrāfs obligātā kārtā liek (kustības vajag iekalt no galvas un muskuļos), kā to, kas iznāk šeit un tagad vienai, pārī vai grupā. Vismaz man. Tāpēc šobrīd mans deju lauciņš ir improvizētas dejas. :)