Naudas lietas

Naudas nekad nebūs gana, es vnk eju uz manikīru, visur kur vajag..man vajag justies labi un ar apmierinātām vajadzībām šeit un tagad, nevis ar domām nākotnē.

Bet, no otras puses, mazliet kremt, ka pelnu it kā normāli, bet nevaru atļauties aiziet pat pie manikīra

Vajag ik pa reizei tomēr atļauties sevi palutināt. Citādi, kas tā par dzīvi? Tu vēl nezini, kā dzīve iegrozīsies, un varbūt tai naudas krāšanai beigu beigās lielas jēgas nebūs.
Es ar draugu arī krājam. Apzināmies, ka ceļojumu un lielākus vai mazākus pirkumus mājoklim pagaidām jāatliek, bet tāpat atļaujamies ik pa reizei aiziet uz kino vai paēst kafejnīcā. Gribam krāt, bet arī turpināt normāli dzīvot.

Ar vīru esam vienojušies, ka es atlieku pusi algas. Viņš mazliet mazāk.

Saknē nepareizs uzstādījums. Vai arī - vīram alga mazāka nekā Tev? Kādā sakarā viņš atliek mazāk?

Ja tavs vīrs ir izteikts krājējs un taupītājs, tad nekad nebūs labi. Nopirksiet dzīvokli, izremontēsiet, nopirksiet mašīnu, tad sapratīsiet, kad vajag vēl vienu, tad pieteiksies, mazulis, tad sapratīs, ka dzīvoklis par mazu, tad būs jākrāj lielākam un pēc tam taču jāiekrāj drošības spilvenam. Tā var mūžīgi.

Ar šo mēnesi vairs nestrādāju, bet, kad strādāju, visa mana alga tika atlikta uzkrājumiem. Visi tēriņi no vīra nopelnītā.
Mums vēl nesen bija periods, kad visa nauda aizgāja, lai nopirktu, iekārtotu māju, mums gan bija, no kurienes paņemt, nebija gluži tekošās algas jāieliek.
---
Uzskatu, ka nav nekas traks uz kādu laiku atteikties no kaut kā lieka, lai sasniegtu mērķus, tomēr ne tā, ka sev vispār neko nevar atļauties, sevi arī jāpalutina. Mums ar vīru pēdējā laikā arī vairākas sarunas par naudas tēmu bijušas. Mēs dzīvojam gana labi un man šķiet, ka, ja ir labi, sasniegts konkrēts dzīves līmenis, tad nav īpaši jāiespringst un var dzīvot mierīgi, mans vīrs uzskata, ka nopelnītajai naudas summai nemitīgi un diezgan strauji jāaug un jāaug. Reizēm šķiet, ka viņš grib nopelnīt visu pasaules naudu. Viņam droši vien pārsvarā ir arī taisnība-viņš dara daudz, domā, lai nodrošinātu ne tikai savu un manu tagadni, bet arī nākotni. Es personīgi tik daudz neiespringtu, tik ļoti uzkrājumus neveidotu.

Saknē nepareizs uzstādījums. Vai arī - vīram alga mazāka nekā Tev? Kādā sakarā viņš atliek mazāk?

Vīrs varbūt sedz vairāk tekošo izdevumu - īre/kredīts, komunālie, auto, pārtika etc.
Ja krāšana sagādā neērtības, rekomendēju tomēr nedaudz samazināt uzkrājumiem atliekamo summu, lai ikdiena nekļūtu pārāk spiedīga. Vai arī vienoties, ka, tiklīdz sakrāta noteikta summa (ne visa, bet, piemēram, puse), tad uzkrājumiem atliekamā summa tiks samazināta par X EUR - attiecīgi, vairs nešķitīs, ka krāšana ir tik ļoti bezgalīga un mokoša. Taču nekrāt vispār - tas noteikti ir pats muļķīgākais, ko darīt.

Vai nu meklē labāku darbu, vai nu neatklāj patieso algas lielumu vai nu pareizākās būtu vienkārši godīgi izrunāties.

Mēs ar draugu esam līdzīgā situācijā, bet, kā jau daudzas te teica, ir jāatļaujas sev reizēm arī iepriecināt. Mēs mēdzam gan aizbraukt pa brīvdienām kaut kur, gan doties vakariņās, gan doties uz kino. Nav mums ļoti lielas algas, bet šķiet, ka visam pietiek. Gribētos jau katru mēnesi vairāk naudas atlikt mājas iegādei, bet mums bankas kontam, kurā krājam, ir noteikti limiti, cik mēnesī drīkstam, td nu paralēli krājam mājas iekārtošanai.

mans vīrs uzskata, ka nopelnītajai naudas summai nemitīgi un diezgan strauji jāaug un jāaug

Tieši tā. Turklāt - tam ne tik daudz ir sakars ar aktuālajiem izdevumiem, bet gan savas cenas uzturēšanu darba tirgū.

Vīrs varbūt sedz vairāk tekošo izdevumu - īre/kredīts, komunālie, auto, pārtika etc.

Piedod - nepārliecināji. Tavs nosauktais ir standarta komplekts jebkura attiecībās esoša vīrieša izdevumu sarakstā.

Katram tās vajadzības ir citas... ir meitenes, kurām mēneša skaistumkopšanai pusalga aiziet.. citai vēl svarīgi ir socializēšanās, kafejnīcas, branči, teātri, minimums reizi nedēļā vakariņas ārpus mājas, kādai citai dienas doza ir Narvesena kafija un šokolāde...
Liegt sev visu pilnībā, kas ietekmē komfortu/noskaņojumu nevarētu (ja nu apstākļi tiešām spiestu). Ieteiktu meklēt balansu starp vajadzībām un ne tik svarīgām vajadzībām ;)

Es ta dzivot nevarētu. Protams, iekrājumi man ir un atlieku katru mēnesi, bet tērēju arī daudz. Dzīve ir jabauda arī šeit un tagad, galu gala mēs nekad nezinām vai nākotne pienāks un kas būs. Neaizbraukt ceļojuma, lai banka būtu par pārsimt eiro vairāk man lielas muļķīgi. Man jau liekas, ka lielie krājēji tādi ir mūžīgi, jo naudas jau nekad nav gana.

Saknē nepareizs uzstādījums. Vai arī - vīram alga mazāka nekā Tev? Kādā sakarā viņš atliek mazāk?

Jā, kā jau te minēja, vīrs maksā visus maksājumus, tāpēc atliek mazāk. Man ir tikai mani izdevumi, līdz ar to varu vairāk atlikt. Algas mums abiem līdzvērtīgas.

Nē, nu, labi, tā jau nav, ka pilnīgi neko neatļaujos. Kaut kad pa retam kaut ko arī sev nopērku un kopā ar vīru aizejam. Bet nav tā, ka varam un pērkam un ejam visur, ko gribam.

Piemēram, draudzenes katras brīvdienas brauc ārpus Rīgas, paliek viesnīcās dažādās pilsētās, ieturas restorānos. Katru mēnesi jaunas drēbes, kosmētika, skaistumprocedūras. Ceļojumi pāris reizes gadā. Savukārt es uz restorānu aizieju kādu reizi mēnesī, jauna drēbe ik pa pāris mēnešiem un tamlīdzīgi. Ceļojumu pagaidām nav, labi ja kāds spa izbrauciens reizi gadā.

vīrs maksā visus maksājumus, tāpēc atliek mazāk

Laiks sākt pelnīt vairāk.

v35, viņš ir valsts dienestā, tur tā nevar atnākt un paprasīt algas pielikumu, jo algas ir valstī noteiktās

viņš ir valsts dienestā, tur tā nevar atnākt un paprasīt algas pielikumu, jo algas ir valstī noteiktās

Un visu mūžu ar šādu argumentu atmahāsies? Ja nepatīk atalgojums un ir vērtīgs kadrs, ir vērts padomāt, ka pārdot sevi dārgāk. Nu, ja nav vērtīgs, tad neko.

Vai Tu gribi sev tādu "dzīvi" kā draudzenēm?

V.L.K, jā, es gribu. BET tikai tad, kad būs nodrošinātas pamatlietas, kurām krājam tagad.