Ko vajag?

Ja nevarēsi paguldēt kaut kādā pozā, tad arī negulēsi... Būtībā nav tā, ka tieši nedrīksti, bet drīzāk - nemaz nevari fizisku sajūtu dēļ tā pagulēt. Taču, ja konkrētās pozās jūties ok, nekur nekas netirpst, galva nereibst, elpas netrūkst, mazais vēderā netrako
- tad vari gulēt kā tev ērti.
Ar pumpi nemaz nav sāpīgi. Starp citu, noteikt, ka bērns pareizi piesūcies pie krūts - vari tieši ar to, ka tas sāpēs. Tas pirmais moments, kad mazulis piesūcas pareizi - sākumā ir ļoti nepatīkams...

Neon, man mazais ar neņēma krūti .. joprojām, nesaprotu, kādēļ tā .. slimnīcā mēģināju barot pati, bet nu nekas diži mums nesanāca .. draugs atnesa uzgaļus, arī ne .. māsiņas centās palīdzēt, bija minimāli uzlabojumi .. aizbraucām mājās un notika tas, no kā visvairāk baidījos - vienkārši nevarēju pabarot mazo, liku pie krūts, bet viņš vienkārši histērijā raudāja, neņēma .. es joprojām nesaprotu - biju pati vainīga un kaut ko darīju ne tā vai vienkārši mazais negribēja zīst :-| Nakti kaut kā novilkām, bērns noteikti bija badā, visu laiku cēlās, es liku pie viņu pie krūts, bet nekā, nākamajā rītā draugs man atveda piena pumpīti, paralēli mēģināju likt pie krūts, bet nekā .. vienu reizi tik sanāca pašai pabarot - naktī, pa miedziņam, citādāk taisīja tādas histērijas, ka man tiešām jau bail palika :-| Divus mēnešus tā arī ar atslauktu pieniņu tik baroju, tad sāka palikt par maz, devu klāt maisījumu, piena daudzums arvien samazinājās, man arī nebija motivācijas pusi dienas pavadīt ar pumpīti rokās un uz četriem mēnešiem pārgājām uz maisījumu .. bija tās atvieglojums, jo nu ta atslaukšana bija briesmīga .. likās, ka neko citu nedaru :-/ Arī gribu vēl vienu mazo, mani pat dzemdības nebiedē, bet tā barošana .. neesmu pārliecināta, vai vēlreiz to atlaukšanu 4 mēnešu garumā izturētu, tādēļ gribu saprast, kas tieši mums nesanāca un nākamo bērniņu barot pati (l)
Sognare - Neons diezgan daudz jau uzrakstīja .. ko es varu piebilst? Es biju krietni pārspīlējusi ar drēbītēm, tās tik ļoti daudz nemaz nevajag - bet nu atkal - nevar zināt, ja atgrūž pienu vai gadās šmuces bikšelēs, tad var pārģērbt mazo ik pa pāris stundām :-D Man nenoderēja pārtinamais galdiņš, visērtāk nomainīt pamperu un darboties ar mazo bija uz gultas 8-) Ļoti noderīgs bija šūpulītis, vismaz manam mazajam patika. Daudzi tin mazos uz nakti swaddle me tipa autiņos, es netinu. Pār galvu pirmos mēnešus tiešām neko nevilku, tas bija ļoti neērti |-)
Bet kopumā ļoti jauki, ka interesējies jau iepriekš .. es biju ļoti koncentrējusies dzemdībām, bet par bērna aprūpi pēc tām nezināju neko. Un tas, ka nevaru mazo pabarot pati vispār bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Pēc bērniņa piedzimšanas es ļooooti daudz raudāju - nezinu pati par ko - skatījos uz mazo un bira asaras (l) Noteikti jau zini, bet vismaz man to neviens nebija pateicis - visu dari tikai caur velšanu, ja liec gulēt uz muguriņas - maini puses, uz kurām bērns guļ 8-) Tas viss, kas pirmais ienāca prātā :-)

Persephon, tikai nevaino sevi vai nedomā, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā. Bērni ir dažādi. Kā redzi, man arī viens zīda bez problēmām, otrs - ne pa kam (un tā kā tas jau bija otrais - man bija skaidrs, ka piens man ir, krūšu gali gana "ērti" zīdīšanai, kā pielikt arī zināju jau, un visādi man ar barošanu nevajadzētu būt problēmām). Bet, redz, bērns vnk negribēja piepūlēties uz zīst (tas ir grūti). Pat iekoda man pāris reizes krūtsgalā protestējot (pāris stundas tik kā piedzimis) un histēriski bļāva kā tik liku pie krūts. Nu ja ne, tad ne! Es arī nebiju sajūsmā par to pumpi... Jutos burtiski kā govs... Izturēju tikai divus menešus, tad sākās visādi piena sastrēgumi, citas sāpīgas krūtis, temperatūra un es vnk metu mieru. Tas nav tā vērts, manuprāt. Krūtsbarošana nav pati svarīgakā lieta bērna dzīvē.
Tagad, kad plānoju trešo, vispār sliecos uz domu, ka pat i nemēģināšu barot ar krūti jau no paša sākuma. Tas ir nenormāls čakars vesela gada garumā (tik ilgi baroju pirmo bērnu). Un visu laiku iet kā pa kalniem - ta piena daudz, ta par maz, nekad nezini vai pietiekoši bērns paēdis, ta sastrēgums, ta kaut kur sapūta, ta bērns iekož, ta nav attiecīgas vietas, kur pabarot sabiedrībā, tad jāsteidzas mājās pie bērna ātrāk, jo laiks barot un krūtis sprāgst burtiski pušu, tad piens sadeg, jo sāc ieviest piebarojumu (sadegšana arī na nekas patīkams), ta svars lēkā (barojot straji krīt, pēc barošanas atlec atpakaļ par 3 kg), tad bērnam atkarība no pupa, kad ēst nevajag, bet sūkāt gribās, bet jau vecums tā kā atradināties, naktīs jāceļās vienmēr tikai man u.tml. Ja kādai tas viss nāk vieglāk un kopumā izjūt to savādāk - forši! Man tas nekādu baudu nesagādāja. Pienākums un tikai, kuram pat īstu labumu neesmu novērojusi. Abi bērni vienlīdz veseli, kaut ne abi ir baroti ar krūti. Otrs vispār ēd labāk un nav tik izvēlīgs produktos kā pirmā princese... :-P

Nu jā, man slimnīcā ar māsiņas teica, ka mazais slinks, lai mēģinu tikai un viss sanāks, nedodu no pudelītes, jo tad vispār vairs nav iespējas, ka sanāks krūtsbarošana, jo no pudelītes paēst ir daudz vieglāk .. droši vien tā arī ir, bet nu nevarēju noskatīties, kā mazais nepaēdis histērijā raud .. un kad iedevu atslaukto pieniņu pirmo reiz, tad tiešām sapratu, ka bija ļoti izsalcis (s)
Man atkal šķita, ka pašai pabarot ir vieglāk, jo tā ņemšanās ar pudelītēm, sterilizēšana, sildīšana, sagatavošana, atslaukšana katru reizi pirms barošanas .. |-) Bet droši vien ir tā, kā tu saki, un arī krūtsbarošanai ir gan savi plusiņi, gan mīnusiņi. Viena lieta par ko gan es esmu sajūsmā - mazais jau kopš 3 mēnešu vecuma ar retiem izņēmumiem izguļ visu nakti - miegs man ir ļoooti, ļoti svarīgs, tāpēc par to esmu sajūsmā (l)|-)
Un man arī nekad nav gribējies barot līdz pusotra, divu gadu vecumam, ja viss sanāktu - pusgads šķistu pietiekams laiks, vēlāk varbūt tikai pa naktīm (s) Paldies par tavu viedokli, bieži lasu tavus komentārus un ļoti piekrītu, šoreiz tie mani ļoti nomierināja 8-):-)

Paldies! Man prieks, ka kādam noder mana pieredze. ;-) Jā, nakts miers ir svarīgs. Kad lietoju pumpi - tas man bija murgs. Bērns pieceļās baurodams, a man vēl vajag 15 minūtes atslaukt pienu... Un tās 15 minūtes nakts melnumā tik klausījos elektriskā pumpja skaņā un bērna brēkšanā... :-P Pienu iekrāt man nebija iespējams - pietika tikai konkrētai barošanas reizei. Tad nu šitā divu mēnešu garumā ņēmos pa naktīm. Toties kāds atvieglojums bija maisījums! :-D Un bērns sāka labi gulēt tikai, kad pārcēlās uz mūsu gultu. Līdz tam.. pusotru gadu naktīs konstanti bija jāceļās un jāmidzina (vai nu ar pudeli vai nu ar šūpošanu)...

Mums gan vanniņa noder, jo, ja iedomājos, ka vajadzētu pieliet speciāli lielo vannu ar ūdeni..liekas baigi ilgi un čakarīgi. Mazajā vanniņā 1 min, un viss ir gatavs. :-D Tas, kas tajā sakarā nav noderējis (vismaz līdz šim), ir vannas paliktnis, bet pieņemu, ka tas vēlāk var noderēt, kad uz rokas vairs nebūs tik viegli noturēt..arī tētim. :-D
Liekie pirkumi bija swaddle me, biju salasījusies, cik noderīgs, lalala, nopirku riktīgi smukos, bet sākumā viņa ar pilnīgu neizpratni raudāja, kad tinu, tā es 3x pamēģināju, un neesmu vairs nemaz mēģinājusi, mūsu dāmai acīmredzot labāk patīk brīvība. :-D Un nemaz tik daudz viņa tās rokas neplivināja, katrā ziņā miedziņam tas tik ļoti netraucēja, lai baigi vajadzētu tīt. Turklāt biju domājusi, ka mazo liksim gulēt uz muguras, bet slimnīcā pirmo reizi noguldīja uz sāniņu, tā arī mēs paši turpinājām (nu, tās pirmās nedēļas, kad viņa pati vēl guļot nepagriezās uz muguras), un ar to swaddle jau tā īsti nevarētu. Bet, nu, ja kādu interesē varu pārdot 2 pavisam svaigus swaddle me, haha
Vēl pavisam sīkumiņš - nagu griešanai nopirku gan knaiblītes, gan šķērītes ar domu, ka jāskatās, kas ērtāk. Tā kā ar nagiem parasti piņķerējos es, un es pati sev izmantoju tikai šķērītes, arī ar bēbja nagiem daudz vieglāk tikt galā ar šķērītēm, līdz ar to tās knaiblītes pavisam lieki pirku (tas bija ar domu, ka tētis varētu ar nagiem ķimerēties, un viņš izmanto tikai knaiblītes).
Par tiem knupjiem. Es jau, protams, biju no tām māmiņām, kas domāja "mans bērns knupi nelietos" (ahahahaha), taču vēdersāpes sākumā bija tik trakas, ka man tur vajadzētu pusi dienas pavadīt ar bēbi pie krūts, jo tā viņa nomierinājās, līdz ar to knupi tomēr lietojām. Biju gatavojoties kaut kādus paķērusi, īpaši nepievēršot uzmanību. Tad, kad sapratu, ka tā mums būs vajadzīga lieta, palasīju ko vairāk..izrādās nejauši paņēmu tieši tādu, kas pa TOPu augšām dzīvojas visādos rakstos, līdz ar to turpinām to pašu lietot (pačeko pati netā). Bet, nu, nevar zināt, vai tas vispār Tev būs vajadzīgs, daudzi bēbīši to māneklīti nemaz negrib un nav vajadzība. Mūsējai arī tagad, kad puncis sācis pierimt, knupis ir tikai tad, ja ir jāpačuč, bet gribas pacīnīties ar miedziņu. :-P
Kas tur vēl bija..ā, tas piena atslaukšanas aparāts būtu bijis pavisam lieks pirkums (turklāt ne tas lētākais), lai gan pirms bēbja likās, ka baigi vajag..ne reizi nav bijusi vēlme tādu izmantot. Nez, man pašai liekas k kā dīvaini tur čakarēties, ja var iztikt bez (manā gadījumā - uzsveru, jo lasu, ka citām tieši ļoti noderējis), man nav grūti fiksi izskriet tur, kur vajag, un uz nākamo barošanu būt jau atpakaļ. Līdz ar to manā gadījumā nenoderīgs pirkums bija arī pudelīte, kas paredzēta pirmajiem mēnešiem. Bet, nu, drošībai jau labāk nopirkt laikam..
Par segām. Tās mums nav, vispār nekādas, jo ir lodger bunker, kas pavisam noteikti ir labākais pirkums. Nav jāsatraucas, ka būs auksti/karsti..un nav jādomā par to, par ko man laikam visvairāk būtu bail - lai neuzmet segu sev uz sejas.
Vēl tikpat labs pirkums bija bounceris. Mums ir līdzīgs babybjorn, bet nav tas, jo likās, ka tam pusi cenas sastāda brends. :-D:-D Beigās gan esošais arī nemaz tik lēts nebija, bet šķiet ļoti labs muguriņai..ir baigi smuks, bet nav no tiem raibajiem ar visiem tiem grabuļiem apkārt (un bez tā lieliski iztiekam, jo to vietā viņai esmu es, kas ļurina apkārt un visādi citādi nodarbina), jo tie man vienk nepatika, un daudziem bija dīvains muguras izliekums...un vispār ir superīgs, varam abas kopā gatavot ēst utt. Bet par šo arī esmu dzirdējusi, ka ar nemierīgiem bēbīšiem tik labi neiet, un nenoder tas.
Nedaudz vēlākam vecumam pilnīgi lieki būtu bijis pirkt jebkādas rotaļlietas. Tās es, kā biju plānojusi, taisu pati (piemēram, tos kontrastu b&w plakātiņus), un dažas ir jau paspējuši iedāvināt. :-)
..
Ak, šausmas, cik gari sanāca pieļurkšķēt, biju domājusi uzrakstīt tikai par knupīšiem un vanniņu, visu rīta miedziņa laiku būšu iztērējusi cosmo, hahaha. :-D

aaa, aizmirsu vēl par tiem uzgaļiem. Ja iesi "Ligzdiņas" kursos, tur Tev vairākas reizes uzsvērs, ka uzgaļi ir domāti tikai tām, kam krūšu gali ir uz iekšu, un līdz ar to bēbītis nevar normāli satvert. Nezinu, vai tā ir vai nav, bet es noticēju. :-D Bija visā sākuma posmā 1 tāda nakts, pēc kuras es domāju - vienalga, ko viņi tur stāstīja, rīt no rīta es eju pakaļ, jo es vairs nevaruuuuu. No rīta bišku nomierinājos, tuvākajā aptiekā tieši nebija, tad nu nenopirku, un pēc tam vispār nav bijusi vairs doma par to. :-D Bet šajā sakarā sākumā ļoti noderīgi likās multi-mam ziede un kompreses.

Es neaizrāvos ar visādu mantu pirkšanu, man nevajadzēja ne piena pumpi, ne pudelītes, arī māneklīti nevajadzēja, ne swadle, ne bounceri, ne šūpoles, muzikālie karuseļi un baldahīni utt. bez visa tā iztikām.
Viena lieta ko nebijām nopirkuši un ko nopirkām bija kumode ar pārtinamo virsmu, man ļoti sāpēja mugura sākumā, un tas ļoti palīdzēja pirmos 2-3 mēnešus, pēc tam pārtinu uz grīdas vai gultā, jo tā bija ērtāk. Nopirkām no Ikea un bija ļoti laba, pēc tam pārdevām kā jaunu neko nezaudējot finansiāli.
Bet protams, katram pašam jāsaprot ko vajag un ko nē, sākumā nevajag pārpirkties, jo var gadīties ka to nemaz nevajadzēs.
Tāds must have pirkums absolūti bija rati, jo es staigāju ļoti daudz no paša sākuma līdz pat šodienai cenšos cik varu iet laukā, man ļoti patika staigāt, gan pa meža saknēm, sniegu ziemā, visos laikos un temperatūrās. Noteikti otro reizi pirktu arī labus ratus ar lielām riepām un ļoti labu amortizāciju. Bijām arī vasarā Kurzemes jūrā, kādus mežus tur staigājām, grantenes un jūras līniju, šaubos ka kādi citi rati būtu tam gājuši caur cik viegli tas mums gāja cauri.

Neon, kad jūs ar vīru guļat kopā ar dēlu - jūs ejat gulēt vienā laikā ar viņu vai noliekat gultā un vēlāk pievienojaties?
Mēs pārtinamo virsmu izmantojam vēl joprojām, kad mazajai ir jau gads, man tā ir ērtāk nekā gultā mainīt.
Man bija nesaprašanas par matraci sākumā, bet nu nopirkām ar kokosa-griķu pildījumu, mazā vēlaizvien guļ uz kokosa.
Sognare, tu dzīvoklī dzīvo? Esi jau paspējusi ratus paskatīties mazajam?
Mums bija 3 in 1 rati (autobeņķi, kulba, sporta rati). Sākumam bija ļoti labi, bet tagad, gada vecumā, nomainījām savus Milli Classic uz Milli Ride (no ubersmagiem uz ļoti viegliem sporta ratiem). Man jau likās, ka visu laiku staigāšu ar tiem 3 in 1 sporta ratiem, bet nē, pārāk neērti un liels čakars autobusā braucot, jo smagi, grūti pacelt un iekāpt tajos, ar 2 pakāpieniem.
Un mēs dzīvojam privātmājā, tā kā mums nav bijusi vajadzība pēc kompaktiem ratiem.

Sognare, tu dzīvoklī dzīvo? Esi jau paspējusi ratus paskatīties mazajam?
Mums bija 3 in 1 rati

callmetwisted dzīvoklī dzīvoju,rati ir jau 3 in 1 roan, teica,ka esot ļoti labi rati.:-)

Gultiņa mums ir,bet ar nezinu ,kādu matraci mazulim viss labāk pirkt? Tas kokosa/griku matraci mazulim ir labs?:-)

Tās ,kas baroja pašas ar krūti mazo, vai arī ārpus mājas barojat pašas vai devat pudelīti kur ir atslauktais piens.:-)

Ari arpus majas baroju ar kruti! Reti jau sanaca tiesi kaut kur publiska vieta barot, bet tajas reizes atradu kadu klusaku vietinu, piesedzos un 10-15min laika berns bija paedis.
Ja braucam, piemeram, uz Rigu iepirkties, tad parasti centos pabarot mazo jau pirms tam masina un pec tam kada kafejnica, kur pasi pie reizes paedam vai kafiju padzeram.
Pienemu, ka tagad vasara, siltaja laika varetu sanakt biezak pabarot arpus majam, jo laiks tads, ka nav japakojas un var to izdarit jebkura vieta. Neredzu iemeslu mocities ar pudelem, pumpjiem vai pat maisijumiem, lai tikai kads neredzetu, ka es zem sava lakata bernu baroju.
Okey, ja bernam jau ir 8-9 menesi (es tik ilgi gan nebaroju) un vins jau ed, dzer ari daudz ko citu, tad diez vai es vot speciali tiesi vinam kruti kaut kur gribetu dot. A, tads mazins 3-4 menesu vecs bernins tev pat pudeli iespejams nenems, ja jau no sakuma kaut ka neieradinasi. Ja ari meginasi radinat, tad tur atkal pastav risks, ka vins turpmak pienu gribes zist no pudeles, nevis kruts, jo ta vieglak! Var sacakaret visu krutsbarosanu.

Iespējams glupi domāju,bet par to krūšu barošanu, baidos,ka sāks man ko aizrādīt,izteikt piezīmes,ka vai tiešām nevaru bērnu kur citur pabarot. Cilvēki tak ir tik dažādi un var daudz ko sagaidīt no viņiem.(s)

Ja man kads kaut ko aizraditu, tad dabutu dzirdet!
Okey, draudzene stastija, ka reiz atnakusi mamina uz kafejnicu, novilkusi plikas krutis un tikai tad sakusi kimereties ap bernu, celt ara no ratiem utt. Vina protams neko neaizradija, bet pasokejas gan kapec vina ta gribejusi izradit savus labumus visiem parejiem apmekletajiem.. :D
Es savas krutis nevienam neatradiju un ari bernam pari parklaju vieglu lakatu. Kada kuram dala kas man tur apaksa notiek..
Luk, piemeram, tas var izskatities ari sadi:

Nē nu protams,ka nedomāju ka ņemšu un izkarināsu krūtis un tad tik barošu,protams,ka piesegsos vai centīšos pēc iespējas nemananamak to izdarīt.
Arī man draudzenes ir stāstījusas ,ka nicinoši skatieni ir vērsti uz viņu pusēm,kad baroja mazos un to darīja piesegtas . Viena pat pateica,ka viņa ir atnākusi paēst,nevis skatīties kā bērns pienu slauc.:-/

Neon, kad jūs ar vīru guļat kopā ar dēlu - jūs ejat gulēt vienā laikā ar viņu vai noliekat gultā un vēlāk pievienojaties?

Viens no mums iet likt dēlu gulēt mūsu gultā, otrs tajā brīdī vai nu dara kaut ko savu vai liek meitu gulēt viņas istabā. Vēlāk, kad dēls iemidzis, vai nu var turpināt gulēt un otrais partneris vēlāk pievienojas vai var celties un pirmajā stāvā kopā dzīvoties (paēst,filmu paskatīties kopā u.tml.) un vēlāk doties gulēt kopā.

Partinamo virsmu labāk ar mīkstu pārklājumu vai cietu?:-)

Ņem vērā, ka var gadīties sasmērēt pārtinamo virsmu (mazais var uzčurāt). Pērc tādu, lai ir viegli kopt.

Šķiet,ka cieto virsmu būtu vieglāk kopt:-),bet kā ir īstenībā?:-)