Pēc bakalaura uz maģistru.

Kad uzsāku bakalaura studijas, manā jomā nevarēja uzreiz pēc bakalaura iestāties maģistros. Kā tika paskaidrots, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties diskusijās maģistra studijās un būtu reāla darba pieredze, ar kuru dalīties. Pēdējā studiju gadā šo noteikumu dēļ krīzes atcēla (jo daudziem beidzējiem vienkārši nebija darba), bet es vienalga izvēlējos pastrādāt, jo nebiju pārliecināta, ka maģistrus gribu tajā pašā jomā. Pēc aptuveni diviem gadiem iestājos maģistros citā jomā un tagad abu izglītību kombinācija ļoti labi noder. Tajā pašā laikā domāju, ja vēlētos akadēmisku karjeru, tad varētu uzreiz 'pa taisno' stāties, lai ātrāk tiktu pie doktora.

pabeidzu šogad bakalauru un maģistrā stāšos uzreiz. Tieši tā iemelsa dēļ, ka bakalaurs tagad tiešām vairs nav nekas tāds, ar ko spēsi konkurēt un šķiet kā "nepabeigtas studijas". Tikai loģiski liekas uzreiz studēt maģistros un pabeigt visu līdz galam

Pēc bakalaura uzreiz stājos maģistros. Zināju, ka, ja uztaisīšu pauzi, uz maģistriem varu arī neaiziet.

Vēl bija izskanējusi doma, ja neatrodot saistošu maģistra programmu, kas noderētu, tad lai neklātienē, paralēli darbam izmācoties vēl vienu bakalauru kādā citā jomā, lai palielinātu savu darbības lauku. Cik prātīga doma jums tā izklausās?

Es šogad pabeidzu bakalauru, uzreiz stāšos maģistros nedaudz citā novirzienā. Maģistrs vienmēr ir bijis mans mērķis, studētu citu bakalauru, bet nav vairs spēka tādam pasākumam. Vēlāk arī nesaņemtos studēt.

Es pēc bakalaura tajā pašā gadā iestājos bakalaurā citā jomā. Pamācījos kādus mēnešus trīs, sapratu, ka mani neinteresē un programmai nav kvalitātes, izstājos. Maģistros iestājos vēl pavisam citā jomā pēc trim gadiem. Tikko pabeidzu. Maģistra jomā strādāju daļēji, pamatdarbs saistīts vēl ar ko citu, varbūt arī tajā kādreiz kāds papīrs jādabū. :D
Tikai dalos ar pieredzi, šādu scenāriju nerekomendēju. :D

Bakalauru pabeidzu pirms 4 gadiem un jau 5 gadus esmu nodevusies darbam. Darbā nozīmes maģistram nav nekādas, nozīme ir tikai papildus profesionālajai izglītībai, kuru domāju drīz pabeigt. Tāpēc ir doma iestāties maģistros, kas būtu tikai priekš manis un mana CV. Bet neesmu 100% pārliecināta, jo negribas milzu pārslodzi (darbs + mācības), bet zinu, ka kādreiz tas ir jāizdara. :-|

*

Vēl kāda pieredze?

Es pabeidzu bakalauru un paņēmu pauzi 1 gadu, lai aprastu ar darbu un nodoties savām ārpus darba aktivitātēm. Pēc gada man nebija pazudusi vēlme mācīties un aizgāju uz maģistriem. Man maģistrs darbam nav vajadzīgs, bet kaut kā pašai gribējās priekš sevis.

Es aizgāju uzreiz. Arī baidījos, ka vēl pēc gada jau dzīvošu Spānijā vai Itālijā un baudīšu sauli. Te tomēr MA iegūt bija vienkāršāk. Ieguvu. Šeit mani paturēja darbs, pagaidām nenožēloju. Arī mācoties MA, vairāk laika pavadīju ārzemēs nekā uz vietas.

Šogad pabeidzu bakalauru, uzreiz stāšos maģistros. Doma ir mācīties divus maģistrus, jau zinu uz ko (ne paralēli)

Arī maģistru var dabūt jebkurš. :-D Es turpināju maģistru uzreiz pēc bakalaura, biju veiksmīgi iegājusi tajā rutīnā un gribēju pabeigt, nepārtraucot studiju procesu, baidījos, ka pēc tam varētu būt grūti atsākt studijas. Bet es paralēli studijām strādāju savā jomā, man bija 4 gadu darba pieredze, kad stājos maģistros, nebiju galīgi "zaļa".
No vienas puses, labi, ka aizgāju uzreiz, nejutu to slodzi. No otras puses, nozare tomēr arī mainās. Man sanāca tā, ka maģistrantūrā mācīja visu to pašu, ko bakalaurā, neskatoties uz to, ka studiju virziens pat bija nedaudz atšķirīgs. :-D Praktiskā ieguvuma tieši zināšanu ziņā bija maz. No tāda viedokļa raugoties, gribētu pagaidīt, lai paiet kādi 3-5 gadi, tad varētu atsvaidzināt tieši zināšanas.

Arī maģistru var dabūt jebkurš.

Daenerys1, nu uz to tomēr neiet visi tālāk, cik es esmu novērojusi. Ja knapi izmocīts bakalaurs, tad neskries gluži stāties, jo atkal jādara daudz kas, jāiet, gala darbs u. c. Tiem, kam tiešām interesē vai ir vajadzīgs, pietiek apņēmības, gribasspēka.

Nu bakalauru jau arī neiegūst tie, kam knapi izmocīta vidusskola un tūkst gribasspēka un apņēmības rakstīt kursadarbus un BD. Maģistru Latvijā iegūt nav grūti.

Nu bakalauru jau arī neiegūst tie, kam knapi izmocīta vidusskola un tūkst gribasspēka un apņēmības rakstīt kursadarbus un BD.

Nu iegūst jau gan, biezā slānī, mierīgi arī ar atzīmi 4.

Pagaidām esmu bakalaurā, bet plānoju maģistru mācīties uzreiz, jo manis izvēlētajā profesijā īsti nav ko darīt ar pliku bakalauru, un ja paņemšu pauzi, neesmu droša, ka atsākšu studijas.
Papildus tam galvā sāk iezagties domas, par to, ka varbūt vajadzēja studēt ko citu. Bet kamēr bakalauru nepabeigšu, tikmēr šīm domām neļauju attīstīties. Bet man šķiet, ka man vienkārši patīk mācīties un daudz kas interesē, bet neesmu vēl izdomājusi, ko vispār nākotnē vēlos darīt :-D

MissMia, tas, ko tagad studē, nepatīk un negribētu strādāt tajā jomā, ka vispār nezini, ko gribi darīt? :D

Matilde., man ļoti patīk tas, ko tagad studēju. Bet nezinu vai vēlos strādāt saistībā ar to. Tā pat man daudz, kas interesē, ko vēlētos mācīties, bet nezinu vai vēlētos strādāt saistībā ar to. Kaut kā tā :-D

MissMia, citiem vārdiem - patīk daudz ko mācīties, strādāt negribas. :D