Pēc manām domām, ja mācās tikai dēļ papīra un ar sakostiem zobiem, tad augstākās izglītības vērtība ir 0. Labs speciālists vienmēr saņems labi, neatkarīgi no tā ir viņam, vai nav augstākā izglītība. Es frizierim esmu gatava maksāt vairāk un nemeklēju lētākus variantus. Piemēram, es frizierei maksāju 40,00 un, ja viņa tajā dienā apkalpo 5 klientus, tad sanāk 200.00, tā protams nav tīrā peļņa. Manai frizierei ir arodskola izglītība, tad protams, katru gadu apmeklē seminārus, kādreiz ir braukusi arī uz starptautiskajiem konkursiem.
Es savas augstākās izglītības ieguvu tikai tādās jomās, kur pati gribēju. Beidzot pamatskolu man likās, ka negribu mācīties augstskolā un tāpēc uzreiz aizgāju uz arodvidusskolu, bet ejot prakses ātri vien sapratu, ka tas nav man un, ka tomēr gribu mācīties augstskolā. Par laimi arodskola deva arī vidējo izglītību un varēju iestāties augstskolā.
Un varu piekrist tiem, kas saka, ka augstākās izglītības nozīme ir pārvērtēta. Kaut vai palasot sludinājumus lielākā daļa prasa augstāko. Piemēram, lietvede, vai nepietiktu, ja viņa būtu beigusi tehnikumu. Drīz jau prasīs arī sētniecei augstākos, tas protams pārspīlēti.
Bet vispār šis ir ļoti plašs temats. Es jau arī kādreiz domāju, ka tiem, kam nav augstākā tie ir muļķi, bet kad tu iepazīsties ar tādiem, kuriem nav un saproti, ka viņi ir gudri, vai pat gudrāki par tevi, un ir pašiem savi uzņēmumi, tad, tā augstākās izglītības nozīme mazinās.