Problēma ar vecākiem.

Tas ir skumji, ka vecāki uzspiež savu, laikam neko no dzīves nav mācījušies.
Uzskatu, ka katrs pats izvēlas savu dzīves ceļu, savu profesiju vienalga kāda tā ir citu acīs.
Ļoti labi vakar pa TV pateica kāds jauns puisis, neatceros kas tas bija, tieši tas viņa teiktais pievērsa uzmanību, "Grūtākais darbs ir tāds darbs kurš tev nepatīk".
Manikīri, pedikīri, kosmetoloģija nemaz tik slikti nav, visas manikīres pie kurām esmu gājusi ir apmierinātas, pašas plāno savu laiku, nopelna cik pastrādā, par algu galīgi nevar sūdzēties, ja dienā vismaz 2-3 klienti tie ir 40 - 60 eiro par nepilnu 8h darbu. Vienīgi jāvingro lai muguru nesačakarētu un neuzņemtos svarā.

par algu galīgi nevar sūdzēties, ja dienā vismaz 2-3 klienti tie ir 40 - 60 eiro par nepilnu 8h darbu

Interesanti novērojumi.

Bet darba tirgū augstākā izglītība var būt pat trūkums, ne priekšrocība, ja raksīsi savā CV, ka tev ir bakalaura grāds matemātikā, bet pieteiksies par manikīri, tevi neņems, jo esi overqualified vai arī domās, ka tavas ekspektācijas par darba samaksu neatbilst piedāvājumam un tevi nav vērts uzrunāt.

Kas par absurdu, tā arī sēdēt un cerēt, ka ar manikīra kursiņiem pietiks un nenāksies nolaisties uz zemes, kā jau šeit minēja. Piemēram, jebkura var būt manikīre, tiešām, jo ir pilns ar sludinājumiem un kādēļ gan cilvēki pārmaksās par to, ko var dabūt ievērojami lētāk un turklāt pie pazīstamām, kuras ir izgājušas nodarbības savam priekam. Rezultāts nebūt nav sliktāks, cena zemāka, tusiņš ar draudzeni utt.

Piemēram, jebkura var būt manikīre, tiešām, jo ir pilns ar sludinājumiem un kādēļ gan cilvēki pārmaksās par to, ko var dabūt ievērojami lētāk un turklāt pie pazīstamām, kuras ir izgājušas nodarbības savam priekam. Rezultāts nebūt nav sliktāks, cena zemāka, tusiņš ar draudzeni utt.

Nu labi, bet ko dod augstākā izglītība jomā, kura nepatīk un kur nav plāns strādāt? Turklāt daudzas sievietes ir gatavas par manikīru piemaksāt vairāk, piemēram, es, jo: a) nav tādu draudzeņu, kas taisa manikīru, b) dārgākais manikīrs ir tuvāk darbam vai mājām, c) tas ir skaistāks, kvalitatīvāks un labāk turas. Nav tā, ka sievietes vienmēr izvēlas lētāko.

Nu labi, bet ko dod augstākā izglītība jomā, kura nepatīk un kur nav plāns strādāt? Turklāt daudzas sievietes ir gatavas par manikīru piemaksāt vairāk, piemēram, es, jo: a) nav tādu draudzeņu, kas taisa manikīru, b) dārgākais manikīrs ir tuvāk darbam vai mājām, c) tas ir skaistāks, kvalitatīvāks un labāk turas. Nav tā, ka sievietes vienmēr izvēlas lētāko.

Spītība manā skatījumā nav tas pats, kas izteikta nepatika vai riebums. Var atrast noteikti programmu, ko gribētu izmēģināt un kaut vai, raugoties no cita skatu punkta, atrast sev topošās paziņas, kas nāks tad un cels tavu manikīres karjeru. Nē, tavi a, b, c punkti ir tev personīgi, it īpaši pie pēdējā punktā pasmaidīju. Tāpat kā zinām, ne vienmēr pie dārgākā friziera būs rinda, jo kāds, kurš ņem lētāk, ir prasmīgāks, talantīgāks un zemāka cena notur klientus, var piedāvāt dažādus individuālus piedāvājumus, cita atmosfēra, attieksme un vēl un vēl, konkrēti zinu piemēru, bet šī jau ir novirze no pamattēmas. :D Vispār, cik autorei gadu?

Kā arī, nevelkot nekur mācīties – nu izņemot profeni, nez kāpēc – iespītējies bērns, kurš aizgājis no mājām. Tēvs redz un negrib, lai palaiž visu vējā, vēlas iebīdīt vismaz kaut kur, ja maina domas, tad būs no kā atsperties, kas tur tik traģisks.

Nu labi, bet ko dod augstākā izglītība jomā, kura nepatīk un kur nav plāns strādāt?

Neredzēju, kur autore ko tādu būtu rakstījusi. Pagaidām viņa ir teikusi vienīgi to, ka vidusskolā eksaktie priekšmeti nepadevās (lai gan milzīgā vērtējumu atšķirība matemātikā/fizikā liecina, ka tur ir kāds cits iemesls, ne autores nespēja priekšmetus saprast), un nevis priekšmeti, bet tieši skolas nepatīk. Neredzēju, kur viņa būtu teikusi ka fizika riebjas principā un pēc 5 gadiem studiju jomā ne par ko negrasās strādāt. Tu drīzāk nevis autorei mēģini palīdzēt, bet gan bīdi kaut kādas savas idejas par to, ka cilvēkiem augstākā nav vajadzīga, jo statistiski Latvija ir izglītotāka nekā Bulgārija un tas liecina par neveselīgu izglītības kultu valstī, kurš būtu steidzami jāiznīdē :D

Es esmu par augstāko izglītību, ja neiet studēt, es atvainojos, "pilnīgāko huiņu"- sabiedriskās attiecības, kultūras menedžments u.tml. Citādāk šitādas pseidointelektuāles arī brēc, ka nav jēgas no augstākās izglītības, jo nevienam viņas nav vajadzīgas. Un tad uzsēžas čalim uz kakla un cer, ka par labu sūkāšanu, viņas uzturēs.:-D

Man ir divējādas jūtas par šo situāciju. No vienas puses, es noteikti neuzskatu, ka visiem ir vajadzīga augstākā izglītība, vai arī, ka tās esamība padarītu kādu vērtīgāku vai noteikti uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Uzskatu, ka ir pat daudz jomu, kur dažādu profesionālu kursu kombinācija un darba pieredze būtu daudz efektīvāka, nekā ķeksīša pēc (jo sabiedrībā tas ir gandrīz must have) atsēdēti gadi augstskolā. No otras puses, man personīgi būtu ļoti grūti atteikties no apmaksātām studijām un tiešām nedomāju, ka tēvs vēlās tikai piepildīt savus sapņus (viņam jau izglītība ir) un nevēlas to labāko savam bērnam (jā, ne vienmēr tas nozīmē "pareizāko"). Mana un vairāku manu skolas biedru pieredze rāda, ka daži eksaktie priekšmeti augstskolā var likties pilnīgi citādi nekā skolā - mūsu gadījumā daudz saprotamāki un tiešām interesanti. Otrkārt, uni nav skola - neviens ar Tevi neauklēsies, kas ir ļoti atsvaidzinoši. Atkarībā no studijām, var mēģināt apvienot ar darbu vai citiem kursiem (piem., skaistumkopšanas).
Protams, izniekot kāda naudu un savu laiku, ja tiešām studijas liekas tik nepanesamas (pagaidām Tu nezini, jo neesi pamēģinājusi) nav jēdzīgi. Arī ja uzsāksi studijas ar izteiktu negatīvismu, lielas iespējas, ka nepabeigsi. Tomēr, tomēr - apdomā tiešām labi, vai vēlies atteikties no šīs iespējas, jo studijas, īpaši apmaksātas, Tev nekādu īpašu postu nodarīt nevar, bet iegūt iespējams vari daudz.

Es arī nekad neesmu izvēlējusies lētāko manikīru, skatos pēc darbiem un tikai tad cena, visām esmu maksājusi gēla nagu meistarēm 18-20 eiro, tā laikam standarta cena, un viņām visām vienmēr bijusi rinda, laicīgi jāpiesakās un vairāku gadu laikā esmu gājusi pie kādām 5-6.
Uzskatu ka izglītībai plika papīra dēl nav vērtības, kādu dienu tāpat pat ja spiesta strādāsi attapsies pie iekšējas krīzes, cilvēks ilgstoši nevar darīt to kas nav viņa aicinājums. Kāda jēga tad ir no savas dzīves, sava laika ja tas tiek izmantots tā kā tev nepatīk kaut kādu sabiedrības vai tēva uzskatu dēļ. Tu izmācies par juristu, jo esi spiesta, kāds par tevi maksā, izmoki tos 4 gadus un pēc tam jūties apsiesta ejot strādāt darbu kas nospiež tavas patiesās velmes. Pozitīvi ka daudzi sāk saprast, ka jādara to kāds ir sirds aicinājums, nevis sabiedrības uzspiests standarts, vienalga vai audzē tomātus, puķes vai strādā par programmētāju, augsta līmeņa speciālistu.

Autore laikam vispār šobrīd nestrādā, cik var saprast. Kā viņa zina, ka friziera darbs būs visu laiku tas, ko vēlas. Ka zina, ko nozīmē sabeigt muguru, kājas, reāli dien dienā to darīt utt. Tikai vēl domā par to vai profeni un nenojauš, kas īsti ir studijas, tā nav vairs pamatskola/vidusskola. Tas, ka papildus izglītība esot tieši mīnuss cv un ka tā nav vērtība, kaut vai menedžēt sevi, lai kā pagrieztos dzīve, ko tādu laikam lasu pirmo reizi mūžā. :-)

Mana un vairāku manu skolas biedru pieredze rāda, ka daži eksaktie priekšmeti augstskolā var likties pilnīgi citādi nekā skolā - mūsu gadījumā daudz saprotamāki un tiešām interesanti.

+++
Skolā viss ir tendēts uz ātru iekalšanu, lai noliktu kontroldarbu/eksāmenu, universitātēs tā nav. Varbūt autorei ir vērts iziet uz kompromisu un sarunāt ar tēvu, ka studēs 1 gadu - ja tiešām nepatīk/nevar pavilkt, tad jāmet malā un jāiet vien uz friziera kursiem. Bet studiju jomas izvēlei te būtu ļoti liela vērība jāpiegriež, vairāk domājot par to, kādas profesijas būs pieejamas pēc studiju beigšanas (pēc autores tekstiem izskatās, ka kaut kas praktisks būtu labāks nekā tikai mūžīga rēķināšana un teoretizēšana), un mazāk par to, kura programma izskatās visinteresantākā.

Tikai autore saka, ka negrib neko mācīties. Šī nav tā situācija, kad meitenei interesē mūzika, bet tētis spiež iet uz ekonomistiem. Šī ir situācija, kad meitene, kā izklausās (ļoti atvainojos), ir plānā galdiņa urbēja - ātri iziet kursiņus un kaut ko strādāt.

Es Tavā vietā darītu tā...
Tētis Tev piedāvā apmaksāt eksaktās studijas. Izvēlies jomu, kuras profesionāļiem ir labs atalgojums un vērtība darba tirgū. Mācies. Kaut viduvēji, kaut knapi, bet mācies. Un pabeidz.
Taču Tev ir arī savas intereses. Piedāvā tētim kompromisa variantu - šogad Tu mācies manikīrus, frizierus vai ko nu tur vēl, paralēli studijām augstkolā. Un sāc piestrādāt pa vakariem pēc skolas, vai nogalēs.
Tu būsi ieguvēja, Tev būs savi interesējušie kursi, bet Tev būs arī drošības spilvens - augstākā izglītība pieprasītā jomā, par kuru turklāt nav jāmaksā studiju kredīts. Tu nebūsi zaudējusi laiku tikai mācoties kaut ko, kas Tavai sirdij vienaldzīgs. Gan ģimene, gan topošais vīrs noteikti priecāsies, ka Tev ir izglītība un arī pašai tas nāks par labu. Izvēlies varbūt kādu biznesa vadību vai kaut ko tādu, ko Tu nākotnē varētu potenciāli izmantot apvienojot ar nagiem, ragiem, matiem, piemēram salona izveidošanu vai ko tādu.
Nākotnē vajag skatīties, jo ar plikiem manikīra kursiem var sēdēt dīvānā skatīties STV un ar manikirēto roku kasīt dibenu.

не хочу учиться, хочу жениться
Parādi man vienu atbildīgu, mīlošu vecāku, kurš, šito dzirdot no sava bērna, neplēš matus!:)

Pēc manām domām, ja mācās tikai dēļ papīra un ar sakostiem zobiem, tad augstākās izglītības vērtība ir 0. Labs speciālists vienmēr saņems labi, neatkarīgi no tā ir viņam, vai nav augstākā izglītība. Es frizierim esmu gatava maksāt vairāk un nemeklēju lētākus variantus. Piemēram, es frizierei maksāju 40,00 un, ja viņa tajā dienā apkalpo 5 klientus, tad sanāk 200.00, tā protams nav tīrā peļņa. Manai frizierei ir arodskola izglītība, tad protams, katru gadu apmeklē seminārus, kādreiz ir braukusi arī uz starptautiskajiem konkursiem.
Es savas augstākās izglītības ieguvu tikai tādās jomās, kur pati gribēju. Beidzot pamatskolu man likās, ka negribu mācīties augstskolā un tāpēc uzreiz aizgāju uz arodvidusskolu, bet ejot prakses ātri vien sapratu, ka tas nav man un, ka tomēr gribu mācīties augstskolā. Par laimi arodskola deva arī vidējo izglītību un varēju iestāties augstskolā.
Un varu piekrist tiem, kas saka, ka augstākās izglītības nozīme ir pārvērtēta. Kaut vai palasot sludinājumus lielākā daļa prasa augstāko. Piemēram, lietvede, vai nepietiktu, ja viņa būtu beigusi tehnikumu. Drīz jau prasīs arī sētniecei augstākos, tas protams pārspīlēti.
Bet vispār šis ir ļoti plašs temats. Es jau arī kādreiz domāju, ka tiem, kam nav augstākā tie ir muļķi, bet kad tu iepazīsties ar tādiem, kuriem nav un saproti, ka viņi ir gudri, vai pat gudrāki par tevi, un ir pašiem savi uzņēmumi, tad, tā augstākās izglītības nozīme mazinās.

Labs speciālists vienmēr saņems labi, neatkarīgi no tā ir viņam, vai nav augstākā izglītība.

Bet tu salīdzini, cik vidēji pelna labs frizieris, un cik vidēji pelna labs IT speciālists, inženieris u.tml.

Un varu piekrist tiem, kas saka, ka augstākās izglītības nozīme ir pārvērtēta. Kaut vai palasot sludinājumus lielākā daļa prasa augstāko. Piemēram, lietvede, vai nepietiktu, ja viņa būtu beigusi tehnikumu.

Normāls darba devējs nevadās pēc principa, ka kompānijā darbinieki, sniegtie pakalpojumi, izejmateriāli u.tml. tiks izmantoti tikai tādi, kuru kvalitāte ir knapi ''pietiekama'' lai kaut kā vilktu dzīvību. Priekš kam tev, piemēram, jauns dators? 1998. gada modeļi ir pietiekami labi, lai drukātu wordā un sēdētu cosmo. Tāpat 90'o gadu mobilie telefoni ir pietiekami labi, lai zvanītu un sūtītu sms. Viduslaiku medicīna nav nemaz tik slikta, Zaru var aizstāt ar sengrieķu togām, kuras valkāsim 10 gadus no vietas, un principā jau arī dzīve alā ir ar savām gaišajām pusēm. Patiesi, kādēļ veselus 3 gadus pūlēties universitātē, un pirms tam veselus 12 gadus skolā, ja var dzīvot pietiekami labu dzīvi paleolīta laikmeta stilā?

:) Es joprojām minēšu savus piemērus, ka labs frizieris dienā var nopelnīt 150-300 EUR (ok, atskaita kaut ko nost par materiālu, par īri, par degvielu un nodokli, ja izvēlas maksāt (ja patentmaksa, tad vispār chill - 70-100 EUR mēnesī un viss pārējais paliek tev makā) (protams, pie nosacījuma, ka viņš nerauj 5 dienas nedēļā, bet, piemēram, 2-3 (attiecīgi, klientu pilnā diena pārbāzta)
Manikīrmeistars, kurš taisa gelish manikīru - 15 eur/stundā, ja gelish pedikirs - 25eur/stundā. 10-12 stundas dienā un chill :)
Un tajā pat laikā daži labi uzņēmējdarbības bakalauri un maģistri strādā strojkā vai Douglas veikalā par pārdevējām.

Salīdzināt vienkārši frizieri ar pelnošiem projektu vadītājiem/inženieriem/IT speciālistiem peļņas jautājumā ir jocīgi. Frizieri, kurš ir atvēris savu salonu vai paralēli darbam pasniedz kursus,vada seminārus ir jau cita lieta.
Bet fakts ir tāds, ka labi skaistumkopšanas speciālisti var pelnīt no 1000-1500. Latvijā, manuprāt, priekš šīm speciālitātēm, tas ir ļoti labi. Un priekš dzīves LV principā arī, ja būsim reāli, imho. Protams to var sasniegt ar 10+gadu pieredzi, ne pirmajā, ne trijos gados tas nenotiek.
Tie, kas ss reklamējas pra piecīti vai desmitnieku, es atvainojos, nu netaisa izcili, vai arī sevi neciena, vai arī vnk nav ieinteresēti peļņā.
Tas ir kā jebkurā profesijā, ir mērķtiecīgi jāveido karjera, ja to grib.
Un kas te teica par izkāpšanu no komforta zonas? Autores piemērā tas būtu klausīt sev un darīt to, kas ir aicinājums! Jo 90%, protams, ka klausa "saprātam", jo vnk trūkst drosmes;-)

Cukurvāvere, +

Vidējā alga frizierim Latvijā 415 eiro, tātad ''labs frizieris'' var uzvilkt pat līdz 800, kas ir gandrīz vai vidējā alga valstī. Galvu reibinošas perspektīvas :D Jā, teorētiski arī vidusskolas izglītība ir pietiekama, lai kļūtu par biljonāru, kā to ir pierādījuši Stīvs Džobss un Bils Geitss, lūdzu izmantojiet arī viņus tagad kā piemērus tam, ka principā autorei vispār neko studēt nevajag, patiesībā studijas tikai grauj viņas cerības jebkad pelnīt vairākus simtus un pat tūkstošus dienā :D