Problēma ar vecākiem.

NightSky
To es biju domājusi tā, ka es neapmeklētu tādu "speciālistu", kas iziet vienus bezdarbnieku kursus, dabū papīreli un nu tagad uzskata sevi par baisu profesionāli. Man draudzenes ir pa laikam caur FB "meistarēm" pieteikušās, kad ar naudu knapāk bijis. Savukārt, ja cilvēks ir pabeidzis akreditētu mācību iestādi, nemitīgi papildina savas zināšanas - labprāt! Novērtēju un atbalstu.

Šādā situācijā es mācīties neietu. Pilna Latvija ir ar cilvēkiem, kuri aizgājuši iegūt augstāko izglītību, jo ''tā vajag'', jo radi gribēja, jo visi iet utt. Jēga no tā parasti nekāda, tikai novelk izglītības kvalitāti uz leju, jo visiem skaidrs, ka augstāko var iegūt arī tiem, kuriem nav ne spīdošas zināšanas, ne pat intereses par to jomu.
Ja interesē skaistumkopšana, tad var iegūt augstāko izglītību tajā jomā, vismaz nebūs kaut kas tāds, kas galīgi neinteresē.

Man šķiet, tu rīkojies /gribi rīkoties muļķīgi. Tēvs ir gatavs apmaksāt tev augstāko izglītību, tas ir ļoti liels bonuss Latvijā, kur daudzi sitas pēc budžeta vai ņem kredītu. Tā ir laba iespēja. Ja neapmierina tieši studiju programmas, ko viņš piedāvā, var piedāvāt savus variantus, iziet uz kompromisu - varu derēt, viņš piekristu kompromisam, jo izklausās, ka viņam ir vienkārši svarīga, lai ir laba izglītība. Ja vien tās nebūs komunikācijas zinātnes vai filozofija, ko tu piedāvāsi, domāju, viņš piekritīs arī tavam variantam, ja uzliksi uzstādījumu - es gribu mācīties, bet iešu tikai uz to, to, to, jo fizika man nepadodas un es tāpat tavā vēlamajā studiju virzienā nebūšu laba.
Frizieri, manikīri - nepelna daudz. Krutākajos salonos Rīgā - jā, bet parastajos salonos Rīgā vai kur nu vēl ārpus tās pelna ļoti maz, ne velti ir visi tie piedāvājumi "nadziņi mājas apstākļos par 10eur". Šādi piedāvājumi nebūtu, ja varētu pelnīt 1000 eur katrs. Turklāt painteresējies, ka vairums šo meistaru strādā kā pašnodarbinātie salonos un viņiem ir lielāks čakars ar nodokļu maksāšanu un mazāka sociālā aizsardzība no valsts puses (no darba devēja/salona īpašnieka - nekāda). Runāju tā, jo ģimenē ir šīs profesijas pārstāve. Viņas salonā nāk arī jaunie frizieri mācīties praksi ik pa laikam, viņa saka, ka pārsvarā tie ir nemotivēti un diezgan nemākulīgi.
Tu aizgāji no mājām, jo gribēji veidot savu dzīvi. Ja tava dzīve ir nemācīšanās un mājas pavarda uzturēšana, lai tā būtu, tas nav nekas slikts, ja tavs vīrietis var tevi un tavu topošo bērnu uzturēt, katrai ģimenei savs modelis. Man tas šķiet pat ļoti jauki. Bet ja tava ideja ir iegūt kaut kādu profenes izglītību, lai tikai vieglāk izmācīties, tad...... Tavs tēvs vēl tev to labāko. Bet ticu, ka, ja tev pašai tāda attieksme, ka neko nevajag, neko negribi, tad nekas nesanāks.

Neviens nevar tavu prātu ar varu ielikt pareizā gultnē, bet es saprotu tava tēva centienus to izdarīt, jo savām bērnam vēl labu dzīvi.

Un pirms izdomā to, ka būsi friziere, izrunā ar draugu par to, vai viņš gatavs jūs uzturēt utt, jāskatās jau arī pēc jūsu tagadējās finansiālās situācijas, naudas sadalīšanas metodes utt. Ja ir kopējais maks un draugs tev saka, ka droši vari pelnīt 10eur savām zeķubiksēm un neko vairāk viņš neprasa, tad, lūdzu. Bet ja viņš no tevis sagaida kaut ko vairāk, tad skaties, lai arī viņš tevī neviļas. Tas, ka friziere pelnīs 1000eur, tā tomēr ir tāda vāja cerība, uz ko paļauties, vājāka par to, ka ar normālu augstāko izglītību var tā nopelnīt

Cik daudz ir neprofesionalu arstu, kas knapi pabeigusi augstskolas

Tici man, pat knapi pabeidzot augstskolas, viņiem ir pietiekami daudz zināšanu būt par labiem ārstiem. Nu nevar medicīnas studijas pabeigt ar haļavas palīdzību. Ja pabeidz, tad jau zina ļoti daudz.

manikīri, stapcitu, var pelnīt ļoti labi.

Salonos? Ja manikīre strādā mājās un pērk kvalitatīvus materiālus (lakas, gēli, vīlītes, lampas, dizaina elementi), tad procentuāli lielākā daļa nopelnītas naudas aiziet tieši šiem iepirkumiem. Un vispār, šobrīd pilna Latvijā ir ar manikīrēm un atrast klientus ir diezgan grūti.
Runājot par tēmu, tad noteikti piekrītu tēvam un Neonam. Jā, augstākā izglītība nav atslēga pilnīgi visam, bet lielāko daļu durvju viņa tomēr palīdz atvērt. Ja valstī ir tik daudz cilvēku ar augstāko izglītību, kas sēž mājās, tas liecina, ka tomēr ir arī lielāka konkurence. Domāju, ka starp diviem cilvēkiem darbadevējs izvēlēsies to, kuram ir labāks diploms. Kā arī nevar noliegt, ka ir pietiekami daudz jomu, kur augstākā izglītība ir obligāta. Vienmēr visu kā piemēru min IT jomu, bet reti kurš par to zina kaut ko vairāk.
Autorei iesaku paklausīt tēvu un vismaz pamēģināt. Man vienkārši liekas, ka tā ir pārlieku liela spītība un autore negrib vienkārši tāpēc, ka tas nebija viņas lēmums. Skaistumkopšanas kursus var iziet jebkurā mirklī. Tā nav problēma, un nekas netiks zaudēts, ja iestāsies augstskolā.

Piekrītu pēdējām meitenēm, labi izteica domu. :-)

Es atvainojos, bet šitajā portālā un visā kopumā ir cilvēki, kuri ir tā, kā nojukuši ar augstāko izglību un tās iegūšanu.
Varētu, padomāt, ka tas ir dažiem kaut kāds mazvērtības kompleksu aizpildīšanas veids. Re, man būs augstākā izglītība, tik es nestrādāju šajā jomā. Jo, joma mani neinteresē. Tik atsēdēju 5 gadus bakalauros un pēc tam maģistros, jo vecāki lika. Augstākā izglītība ir debīlisms un banku bizness. Un, nekas vairāk.
Es, neesmu pret augstāko izglītību, ne būt nē.
Man ir diezgan daudz radi, draugi, paziņas un ienaidnieki, kuri ir studējuši augskolās.
Vairāki ir ekonomisti, kuri nestrādā savā profesijā un dara diametriāli pretēju darbu. Izglītību uzspieda kārtējo reizi vecāki.
Tad, man vēl ir ķīmiķis, kuram ķīmija beigās nemaz neinteresēja. Visu laiku bija budžetā un budžetu aizņēma. Arī biologs ir. Ir inženieri.
Ir cilvēks, kurš zina 5 valodas, bet nevar atrast darbu.

Nobrīnījos par dažu pieredzējušu cosmo meiču pārlieku.. hm..konservatīvajiem/pareizajiem(šeit ko nedaudz citu pie sevis nodomāju) uzskatiem!!
Kopumā piekrītu Paranoid un Delusion domām.
Manuprāt, nav nekā skumjāka, pirmkārt, skaidri nezināt ko gribi, otrkārt, izmācīties kaut ko, balstoties uz it kā loģiskiem un saprātīgiem prāta apsvērumiem un ignorējot savu būtību.
Autorei ir savas vēlmes (un tas jau ir daudz), kāda velna pēc, viņai jāziedo sava dzīve un jāpiepilda citu sapņi. Nesen TED Talks noskatījos nesliktu sēriju, par grūtajām izvēlēm, par to kā cilvēki bieži vien ļauj sabiedrībai/vecākiem/saprātam/savām bailēm etc. veidot savas dzīves scenāriju. Nevis būt tiem, kas mēs esam.
P.S. No personīgās pieredzes zinu, ka labs, profesionāls, strādīgs, veiksmīgs frizieris var pelnīt tiešām labu algu un arī vidējas klases salonos.

ienaidnieki, kuri ir studējuši augskolās

:-D:-D:-D:-D

Augstākā izglītība (tāda, kas ir pilnībā/lielākoties akadēmiska) nav visiem. Nebūtu arī jābūt. Mums tas kults ir panācis statistiku par Latviju kā valsti ar visaugstāko studējošo procentu uz iedz. skaitu. Bet tas ir mākslīgs burbulis. Jo, nu, sorry, bet visu to Baltijas starptautisko akadēmiju utt., kā arī top augstskolu dublējošo programmu pabeigšana (veidojot pārprodukciju šaurās jomās) cilvēkam tikai vairāk sabojā dzīvi. Būtu izvēlējies profesiju, iestājies kādā jēdzīgā koledžā, vai tikpat labi pēc pamatskolas pabeidzis tehnikumu vai profeni, - būtu jēdzīgs, noderīgs cilvēks. Bieži objektīva pamata neizvēlēties profesionālo izglītību nav - atalgojums augsts, darba pietiek (nerunāju par visiem - māszinībām tā nav, jāpiekrīt). Vienīgais iemesls - kaut kādas sabiedrības iedomas.

Es gan augstāko izglītību uzskatu par vērtību neatkarīgi no tā vai strādāju attiecīgā amatā. No vienas puses piekrītu, ka mums jāseko saviem sapņiem, no otras puses - ja nebūtu vecāku, kuri motivē un neļauj citreiz darīt muļķības, nezin kas no mums vēlāk izaugtu. Ar to gribu teikt, ka tas, ka kāds citreiz uzspiež itkā savu redzējumu ne vienmēr ir kaut kas negatīvs, bet biežāk varbūt palīdz mums sasparoties un izdarīt lietas, kurām esam vnk par slinku.
Es nezinu nevienu cilvēku, kurš reāli nožēlotu, ka viņam ir augstākā izglītība. Vienalga vai tas ir tikai papīrītis - neviens nenožēlo, ka ir kaut ko izdarījis vairāk. Biežāk tomēr nožēlo, ka kaut ko nav izdarījis... ;-)
Un vēl par redzesloka paplašināšanu... Var to uzskatīt par banalitāti, pasmieties par šo frāzi... Tomēr, tā ir patiesa. Jebkas, kas nav kā parasti - paplašina mūsu redzesloku. Iziešana no komforta zonas paplašina mūsu robežas.

Lasīju diskusiju un man prātā ienāca cits jautājums: kāpēc tēvs neļauj meitai izvēlēties studiju virzienu? Nu ne visi cilvēki ir ieinteresēti eksaktajās zinātnēs. Un studēt kaut ko, kas pašam nešķiet interesants? Šaubos, ka tā ir atslēga uz panākumiem. Man eksaktās zinātnes ne tikai neinteresē, bet ir pilnīgi tumša bilde. Esmu cilvēks, kurš tendēts uz dizainu, mākslu, kultūru. Ja autorei interesē frizieru kursi, manikīra kursi, tad kāpēc gan neatrast kādu radošu studiju virzienu? Jā, varbūt tas nebūs tas ienesīgākais darbs nākotnei, BET - dzīve ir tikai viena, lai to pavadītu studējot un pēc tam strādājot darbā, kurš nepatīk/nesagādā prieku. Tāpēc mani vienmēr skumdina tas, ka vecāki bērnu vietā izvēlas ceļu pa kuru bērnam jāiet, neaizdomājoties, ka ne vienmēr bērna intereses un nākotnes redzējums sakritīs ar viņējo.

Ja negribas vispār mācīties, tad ir diez gan traki, jo ar parastiem kursiem neko īsti nevar izdarīt. Alga maza, darbs - nekāds. Ja negribas iet uz eksaktajam , tad neej, bet ej un dari to, kas patīk. Ja mīlēsi un no sirds darīsi to, kas patīk, sasniegsi savus mērķus. Galvenais, izdomā, ko pati no dzīves vēlies. Man ar vecāki gribēja, lai eju mācīties uz Banku augstskolu, bet izlēmu, ka iešu uz una style. Negribu tos papīru darbus , utt. Un zinu, ka iešu līdz pēdējam. Novēlu tev to pašu. Ej labāk dari to, kas patīk un tad nebūs jāsūdzas, ka nepatīk mācības. Un par tēti, grūti teikt, ir diez gan traki strīdēties ar vecākiem, bet reizēm vajag. Vecāki visu mūžu tev klāt nesēdēs, tu dzīvosi patstāvīgi. Paskaidro, ka visu atlikušo mūžu negribi justies nelaimīga, tikai tāpēc, ka mācījies to, ko nemaz negribēji. :) Pamato ar to, ka viņš taču mācījās to, kas viņam interesēja nevis tika uzspiests.

Par izglītību. Skaidrs, ka cilvēkam vajag augstāko izglītību.
Mums ar draugu bija cita problēma. Dzīvojām ar senčiem, bet izrādījās, ka viņiem ir problēma. Uz klozeta regulāri palika brūnas švīkas vai pat peldošas salas.
Ko darīt šādā situācijā? Vai jums ir līdzīga pieredze?

Kāds iemesls tam, ka nevēlies studēt? ''Man nepatīk skola'' nav arguments, jo tiem 5 gadiem var būt ļoti liela ietekme uz visu tavu pārējo dzīvi. Ok, tu vari iziet arī frizieres/manikīres kursus, bet tās ir zemu atalgotas profesijas ar minimālām izaugsmes iespējām - arī 40 un 50 gados ļoti iespējams tu darīsi tieši to pašu, ko pēc kursu beigšanas, par gandrīz tādu pašu algu. Ar eksaktu izglītību izaugsmes iespējas ir ļoti augstas.

Eksaktās zinātnes kā matemātika un fizika man nepadodas, matemātikā man ir 21%, fizikā man ir 6.

Tas bez šaubām ir ļoti slikti, bet jautājums arī - kādēļ tev nepadodas? Ja esi šādus rezultātus ieguvusi patiesi stundās vielu cenšoties saprast un mājasdarbus mēģinot risināt, tad imho tev tiešām nav vērts studēt neko eksaktu, un tavam tēvam tas būtu jāsaprot. Bet ja rezultāti tādi tikai tāpēc, ka neesi gribējusi īpaši iespringt - ir cerības, ja vien būs vēlēšanās. Matemātika un fizika tiešām nav nekas sarežģīts, ja vien to nemēģina vienkārši bez sajēgas kalt, ko diemžēl daudzi skolotāji uzskata par labāko vielas pasniegšanas metodi.

Dari un mācies tikai to, ko Tu velies. Profesija, kas tevi nesaista tevi nomocis lidz izmisumam. Cilvēkam var veikties tikai tajā jomā, kas viņam ir tuva. Nepareizu izvēli nāksies nožēlot gadiem. lai Tev veicas

Ar visu to, ka man pašai ir divas augstākās izglītības, es nekad neesmu sapratusi to pārspīlēto augstākās izglītības kultu Latvijā! Laba manikīre pelna daudz vairāk nekā slikts finansists. Augstākā izglītība NAV vērtība, ja vien neplāno tajā jomā strādāt un neiegūsti tur pieredzi! Jā, ja mērķis ir kaut ko apgūt savam priekam, pašizaugsmei - OK, to es saprotu. Bet darba tirgū augstākā izglītība var būt pat trūkums, ne priekšrocība, ja raksīsi savā CV, ka tev ir bakalaura grāds matemātikā, bet pieteiksies par manikīri, tevi neņems, jo esi overqualified vai arī domās, ka tavas ekspektācijas par darba samaksu neatbilst piedāvājumam un tevi nav vērts uzrunāt.
__
Nemūžam es nepiekristu studēt to, kas man nepatīk, kaut vai man par to piemaksātu. Es tā iztēlojos - ja man mamma liktu studēt, piemēram, mūziku - es taču drīzāk telefona numuru nomainītu un kontaktu pārtrauktu! :-D

Daenerys, cik ļoti es gribētu, lai Latvijā būtu augstākās izglītības kults :D Patiesībā jau Latvija diemžēl ir visai neizglītota valsts. Nupat bija vākta statistika, kas uzrāda, ka jau vairāk kā dekādes garumā, piemēram, doktorantūrās studentu gandrīz vispār nav. Salīdzinājumam Rietumos gandrīz visās valstīs ir doktorantu pārprodukcija praktiski visās jomās. Visi jomā darbu tiešām nedabū un daudzi kuļas kā var, bet arī no tā sabiedrība iegūst labumu - žurnālists ar doktora grādu politoloģijā vai principā jebkurā priekšmetā rada ievērojami kvalitatīvāku saturu nekā žurnālists ar bakalauru un 5 gadu darba stāžu u.tml., un viņam arī ir daudz labākas izaugsmes iespējas. Latvijā daudzi to tiešām nesaprot, tāpēc arī ir tā kā saki:

Bet darba tirgū augstākā izglītība var būt pat trūkums, ne priekšrocība