Pirmās vērā ņemamās attiecības bija 9. klasē, puisis bija no draugu kompānijas, tapēc vecāki jau pazina, kopā bijām pusotru gadu. Problēma, iespējams, bija tajā, ka bijām pārāk tuvi, un ar laiku izolējām viens otru no sabiedrības, jo šķita, ka pietiek ar to, ko dodam viens otram, bet redz, ka nepietika viss. Manā dzīvē strauji viss mainījās, pārvācos, nomainīju skolu, līdz ar to ieguvu jaunus draugus, un arī jauna mīlestība bija klāt pilnam komplektam.:-D Viss ko varam spriest no šī stāsta ir tas, ka jāuzmanās no rutīnas, padarīšanas vienam otru par savu komforta zonu pat tad, kad šķiet esat kā radīti viens otram un uzticieties pilnībā. Katrā ziņā katras attiecības ir ar nozīmi un pirmās visnotaļ dod mums pieredzi, tapēc nav ko nožēlot:-)(l)
169
