dāvanas svētkos

Mums parasti notiek tā, ja neaicina, tad pats piesakās. Tas tā pieņemts un visi ar to ir mierā un neprotestē :-) tad arī attiecīgi tiek sagatavota dāvana un iets ciemos. Sevišķi, ja tā ir v.d.
Tas tā pieņemts draugu lokā. Radu lokā tāpat ejam, pat nejautājam, arī tas mums tā normāli skaitās. :-P

Ğimenei dāvinu arī tad, ja tiekamies vairākus mēnešus pēc svētkiem, arī bērniem. Darba kolēğiem dāvinu (puķes, konfektes visbiežāk) tikai tad, ja satieku pašos svētkos.

Gimenei dāvināšu kaut mēnesi pēc svētkiem, ja nebijām tikušies tieši svētkos. Draudzenēm, paziņām, ja satieku neilgi pirms vai neilgi pēc, vai arī, ja ir balle. Mēnesi pēc svētkiem, nedāvinātu, tad iztieku ar apsveikumu zvanu vai sms.

Tuvajiem jā,dāvinu. Draudzenei bija dzimšanas diena aprīļa beigās, joprojām neesmu bijusi ciemos un taisos tikai uz jūlija beigām (satikta gan viņa ir, bet vietās, kur dāvana būtu neērtība un lieka klapata, tāpēc nav uzdāvināta) :D

Ģimenes locekļiem dāvinu vienalga kad . Draudzenēm un citiem paziņām nedāvinu . ;)
Man tas liekas godīgi , kāpēc man jātērējas , ja mani neuzaicina uz pasēdēšanu . Arī pēc sevis to saku , man dzimšanas dienas ballītes rīkot nemaz vairs negribas , bija uz 20 un 25 gadiem , tāpēc justos arī kā parādā citiem , ja man uzdāvinātu , nāktos speciāli vest kaut kur pēc tam vai mājās saukt .

Ģimenei un tuvākajiem draugiem dāvinu arī, ja netaisa ballīti.

Ģimeni, protams, sveicu! Arī tuvākās draudzenes. Pārējos gan nē.

Kā vairums - tuvākos cilvēkus apdāvinu kaut mēnesi pēc dzimšanas dienas (un viņi mani parasti arī), ir gadījies pat caur Omnivu aizsūtīt dāvanu, jo gribās, lai īstā dienā tiek... Kolēģus, paziņas tikai ja ir balle. Kolēģiem ziedus gan mēdzu nest arī tad, ja bijuši atvaļinājumā tai dienā, kad nāk atpakaļ (nu tā te visi dara, nevaru izlekt).

Ģimenei un tuvākajiem draugiem dāvinu arī pec tam, taču nekad pirms!
Domāju, ka bērnam būs prieks, ja saņems kādu dāvanu arī pēc svētkiem, vismaz man tā bija.

Ģimenei un tuvākajiem draugiem dāvinu arī, ja netaisa ballīti.

+

Man dāvināt dāvanas tikai tad, ja uzacina uz pasēdēšanu, liekas skopi uz maziski.
Man ne ģimene, ne vairums draugu nedzīvo manā valstī, tāpēc dāvanas lielākoties sūtu pa pastu un/vai atdodu tad, kad satiekamies, kas var būt vairākus mēnešus vēlāk.
Man nav nekādu problēmu dāvanu uzdāvināt kafejnīcā pie kafijas tases.
Jāpiebilst, ka es dāvanas mēdzu dāvināt un sūtīt arī bez jebkāda īpaša iemesla. Negaidu, ka man klās galdu, es sev pati varu atļauties nopirkt paēst.

Man arī liekas normāli, ja saviem tuvākajiem dāvina arī vēlāk dāvanas un, it īpaši, bērniem. Bet tā kā viņi pret mani tā izturas, tad es arī neskrienu ar savām dāvanām. Žēl, laikam mēs neesam nekādi tuvie un sirsnīgie radi. Jo parasti viens otram dāvinām naudu, nevis kārtīgi piedomājam pie dāvanas.

kamene, nauda bieži vien ir labāka dāvana kā kāds nevajadzīgs krāms, man piemēram no tēva puses ieskaitot tēvu dāvanu praktiski nav nekādu ar vai bez aicināšanas pie galda tā teikt, dažreiz ir bijušas dāvanas kur raudāt gribas, bet tas jau cits stāsts. Es ar pati neraujos.
Kā ir mums, dāvinam un braucam ciemos vienmēr, nav bijusi reize kad nebrauktu klātienē sveikt.

Tuviem un svarīgiem cilvēkiem dāvinu, ja netaisa balli. Bet parasti jau pasēdēšana tomēr notiek, piemēram, nedēļas beigās.

Ģimenei vienmēr dāvinām viens otram, vienalga, kad reālā pasniegšana notiek. Tā kā dzīvoju tālu no tuvākām draudzenēm, tad mums kaut kā apdāvināšanās ir "nomirusi", bet, kad tikāmies biežāk, tad arī bez balles parasti ko uzdāvināju, jo man vienkārši tā gribās (man patīk dāvināt). Starp mums gan vienmēr ir bijusi "nerakstīta" noruna - finanses ir dažādas, dzīves situācijas dažādas, tāpēc dāvināt, lai tur vai kas, noteikti nevajag. Bērniem, bez balles, arī dāvinu, ja satieku - tas tuvāku draugu bērniem, bet tā kā nav daudz, tad īpaši nevajag iespringt (līdz ar to varētu būt citādi, ja būtu ļoti daudz apdāvināmo). Principā - dāvinu, jo gribu dāvināt, un balles esamībai/neesamībai nav nozīmes.

Radiem un draugiem dāvinu arī ārpus pasēdēšanām, kad satieku. Vienīgi, ja vien tā nav baigā jubileja ar ielūgumu, klātu galdu un mega svinībām, draugiem dāvinu simboliskas dāvanas ap 10 vai līdz 20 eiro, neuzskatu, ka jādāvina uzreiz dāvanu kartes simtos. Bet es neapdāvinu paziņas, kaimiņus un mazāk pazīstamus cilvēkus, draugu loks man nemaz tik plašs nav, radu arī nav daudz, tā ka pa kabatu nesit. Necenšos dāvināt dāvanas kolēģiem, iztieku ar saldumiem vai puķēm - mums nav tik tuvas attiecības.
__
Man šķiet šausmīgi dīvaini, ka es uzaicinu cilvēku uz savu jubileju, uzklāju galdu, bet cilvēks atnāk ar tukšām rokām vai labākajā gadījumā atnes alu, ko pats arī izdzer. Saprotu, ka var būt visādi ar naudu, bet tik un tā neredzu iemeslu neatnest puķi vai tad vismaz alus vietā nopirkt vīna pudeli, ko uzlikt kopējā galdā. Bet man ik pa laikam gadās tādi viesi. :-D

Piebildīšu, ka tie cilvēki nav sīņi sporta tērpos, prātā nāk 2 cilvēki, kuri visādi citādi ir zolīdi, pieklājīgi, ir pastāvīgs darbs un īstenībā visādi citādi ir normāli un draudzīgi.

simboliskas dāvanas ap 10 vai līdz 20 eiro,

man gan 20 eur jau nav nekāda simboliska dāvana , bet normāla dāvana .
Bet pirkt vienu ziedu pušķi par eur 10 neredzu jēgu ;)

Ziedu cenas gan man nav saprotamas, centra ziedu veikalos ir redzēti pušķi pa 16, 18, 20 eiro, un ne par vienu nevaru teikt - wow! Visi šķiet tādi - nekas īpašs. Kaut kāda papardes lapa, dzeltena gerbera, kāda frēzija. :-/ Es ziedus pērku bāzē, pa 5 eiro var nopirkt 10 vidējā garuma rozes, pie kam pirmā svaiguma, pa 7 eiro - jau garās, lielās rozes, veselu klēpi (un 1 paturēt sev).