Aizgāju uz pirmo konsultāciju. Tā kā viens augšējais gudrības zobs jau bija izrauts gadus atpakaļ, bija jāizrauj tikai otrs. Kad aizgāju otro reizi, man jau uzreiz līmēja virsū breketes - neko ne skatījās, ne mērīja, ne fotogrāfēja.
Teica, ka pēc trim, četriem mēnešiem jāliek arī apakšai, citādi, no augšējā žokļa taisnošanas nav nekādas jēgas. Tagad ir tā, ka zobi taisni, bet nevaru, piemērm, nograuzt diegu, kā to darīju iepriekš. :-D Sakodiena dēļ jātaisno apakša.
Prasīju, ko darīt ar apakšu, viņa teica, lai vienkārši izrauju abus gudrības zobus. Zobārste teica, ja gribu, tad jau izraut viņa var, bet, lai vēlreiz pārjautājot. Tagad, kad pirmo reizi mainīju stieplīti, izstāstīju, ka zobārsts teica, ka raut ārā neizaugušu zobu viņa negrib, jo ar to, kas blakus, man ir mūžīgas problēmas ar sāpēšanu - labāk likvidēt to. Atbildēja, ka var jau raut vienalga ko. Beigās izraušu kaut ko nepareizi un atkal nekāda labuma. Toreiz ortodonte vispār brīnījās, kāpēc gribu taisnot apakšu. Laikam garastāvokļa cilvēks.
Nākamo nedēļu vizīte - tad viss jāpārprasa vēlreiz, bet attiekse tāda - nekāda. Vienīgais māsiņa tāda sakarīga un paralēli stāsta, ko dara un tādā garā.