"Bērns rīt pie ārsta jāved, jāsamaksā telefona rēķini... Nez, es gāzi plītij aizgriezu? Ja nu ne... Vienalga tagad nevaru aiziet. Telefons apnicis, ko lai ņem vietā? Un kā sauca to rāciju servisu Krustpils ielā? Labi, nav svarīgi! Rīt obligāti jāieliek veļa mazgāties, vairs tikai divas tīras apenes palikušas. Viņš vēl nebeidz? Par centību rīt uzcepšu viņam viņa mīļākās pankūkas. Oh, sh*t, neredzu pulksteni, nezinu, vai centība ir pankūku vērta. Nekas, pietiks viņam ar kotletēm, tāpat man nenopirka tos auskarus, ko gaidīju dzimenē. Vēl mašīnai sliekšņi jāmetina. Tas būs vēl ilgas stundas šitā... Toties bez maksas. Pase jāmaina arī, citādi izputēs viss mans ceļojums, bet par viesnīcām jau atstrādāju. Tik garas stundas darba par velti, nu nē, šo no rīta jāatceras. Oh, crap, kāds ceļojums? Labāk ieguldīšu to naudu silikonā, vēlāk būs ātrāk un vieglāk. Rīt nopirkšu medmāsiņas kostīmu seksšopā, tas, iespējams, palielinās ienākumus, pirms tikšu līdz silikonam. Un man liekas, ka es neaizvēru logu, tagad muguru sapūtīs, uz zālēm būs jātērējas. O, beidza, labi, tagad jāuztaisa viņam sviestmaizi, lai aizmieg un varēšu netraucēti skatīties "Mežonīgo kaķ!"atkārtojumā! "
Ja godīgi, neatceros, ka seksa laikā kādreiz būtu ko domājusi. Par to, kur rodas bērni, man infu sāka grūzt pirms mani tas vispār sāka interesēt. Līdz pusaudžu vecumam mani tas neinteresēja vispār.