Stopēšana

Neesmu stopējusi, neviens paziņa nav stopējis un savus bērnus arī mācīšu, ka nevajag nodarboties ar stopēšanu. ;-)

Neesmu to nekad darījusi, labāk esmu pārāk piesardzīga nekā iekuļos nelaimē. Pat pie mazpazīstama cilvēka mašīnā es nekāptu, par pilnīgu svešinieku vispār nerunājot, jo nevaru zināt, kas tas par cilvēku un kādi viņa nodomi. Šī paša iemesla dēļ arī neņemtu stopētājus, ja vadītu mašīnu.

Domāju, ka tās, kurām pieredze ir izteikti negatīva, to pastāstīt vairs nevar.
Ja man kādreiz nāktos stopēt, sēstos mašīnā, kurā ir sieviete/bērns. Nofotogrāfētu mašīnu ar tās reģ.nr. šoferim redzot un ieliktu whatsapā kādam. Ja nu kas.

Kā tur teica.. Sargā sevi tad arī Dieviņš Tevi sargās :)
Protams, ticu, ka ir vairumā gaījumu tas foršs piedzīvojums.. bet to atsevišķo traģēdiju dēļ.. domāju, ka nav vērts riskēt..

Esmu vienu reizi stopējusi.Labāk to nebūtu darījusi:-DVīrietis,ar kuru braucu,visu laiku uzvedās dīvaini,runāja muļķības un ieslēdza diezgan stulbu mūziku.Man bija sajūta,ka iesēdot pie psihiski nestabila cilvēka.It īpaši mani sabiedēja viņa joks par to,ka tagad mēs brauksim uz mežu(t)Kad kāpju ārā no mašīnas(es speciāli paprasīju apstāties ātrāk),viņš uz mani paskatījās baigi neapmierināts:-|Bet labi,ka ar mani viss ir kārtībā

*iesēdot mašīnā

Stopējis neesmu, bet stopētājus ņemu. Pieredze man ar stopētājiem ir laba neviens nav bijis/usi dīvaiņi.
Dažreiz gadās kāda ārzemniece, tad vismaz var atsvaidzināt angļu valodu:-D Tā kā esmu izpalīdzīgs tad esmu vedis stopētāju līdz viņas galamērķim kaut vai man tas nebija pa ceļam.

Esmu stopējusi Latvijā.
Nekāds lielais iemesls nebija, gribējās pamēģināt.
Stopēju ar draudzeni divatā.
Tas bija pirms kādiem gadiem astoņiem.
Tagad mani neviens neaidzīs uz šoseju stopēt.:-D

Neesmu stopējusi, labāk izvairos no potenciālā apdraudējuma.

Pati neesmu stopējusi un nekad to nedarīšu. 2x esmu ņēmusi stopētājus. Never again. Viens bija galīgi netīriem apaviem, piebirdināja auto paklājiņus, un tā smaka.. fuj. Otrreiz ārā baigi lija, paņēmu vienu sievieti, kas gāja bez lietussarga. Sarunājoties ar viņu ātri vien sapratu, ka viņa laikam ir garīgi nestabila. Mēģināju viņu dabūt ārā no mašīnas ātrāk par galapunktu, bet viņa atteicās kāpt ārā (t) Abās reizēs likās, ka no labas sirds izpalīdzēšu, bet nu sorry. Pat ja redzu pēc skata it kā normālus cilvēkus, ni un ni. Varbūt vienīgi bērnus paņemtu, bet ne vecākus par 12 gadiem.

Šādu stāstu dēļ nestopētu. Skolas laikā ar draudzeni ar to nedaudz niekojāmies, par laimi, viss beidzās labi.
http://www.delfi.lv/news/arzemes/atrasts-iespejamais-lietuviesu-stopetajas-slepkava-aizdomas-par-citiem-upuriem.d?id=45246692
.
Arī Latvijā ļoti ilgi pirms kādiem gadiem 10-15 meklēja bez vēsts pazudušu skolnieci, ko atrada mežā aprakstu un izvarotu. Neatceros tikai, vai tur bija iejaukta stopēšana vai nebija. Bet medijos ažiotāža bija liela.

Labi ja vēl puiši stopētāji, bet ar meitenēm nekad neko nevar zināt, jo tās stopētājas var viegli sajaukt ar "nakts tauriņiem".

neesmu stopējusi un arī stopētājus neņemu, jo 90% gadījumu es braucu viena pati mašīnā un ir bail.

Man ir 8 gadu stopēšanas pieredze, gan tikai pa Latviju. Bez starpgadījumiem.

Gvinevera, tieši tā. Man šķiet, ir vienlīdz bīstami gan stopēt, gan ņemt stopētājus. Jo vadītājs ir bezspēcīgs, ja tas ir potenciālais zaglis vai slepkava.

Esmu dzirdējis pamatā tikai pozitīvu, bet kā jau citi minēja varbūt policisti un žurnālisti var pastāstīt par negatīvo labāk.
Kā vīrietis varu tikai piemetināt, ka sievietēm iespējas ir daudz lielākas:-D, kādu nostopēt

Tiinja gados, tas ir gadus 15 atpakal, stopeju daudz un biezi. Nekad viena gan. Vairs seen to nedaru, bailigi, nav kaa agrak, tad vispar neko nedomaju.

Esmu stopējusi tikai kopā ar draudzeni, viena nekad nemēģinātu. Tolaik stopējām pārsvarā uz un no vasaras festivāliem un, par laimi, vienmēr gadījās tikt mašīnās pie patīkamiem cilvēkiem. Tiesa gan, toreiz stopēšana likās kā liels piedzīvojums un, protams, arī iespēja ietaupīt naudu, kura izietu maksājot par autobusu/vilcienu, taču tagad, kad esmu iekāpusi citā vecuma kategorijā, saprotu, ka saviem bērniem, kad man tādi būs, mācīšu nestopēt tieši savas drošības labad. Protams, ir dzirdēta pozitīva pieredze, taču tai pat laikā jāsaka, ka pašiem vien sevi jāsargā un labāk nemēģināt nonākt situācijās, kurās jāuztraucas par savu drošību un, nedod dievs, dzīvību.

Nestopēju un arī neņemam stopētājus. Vienu reizi bija izņēmums, kad no taisījāmies braukt ārā no vienām dabas takām, kad jauns pāris pajautāja pavest gabaliņu līdz pieturai, bijām trīs, tādēļ paņēmām. Vairāk nav gadījies. Ja kur vajag braukt, izplānoju, kā nokļūšu. Ja kas pēkšņi nobrūk, zvanu kādiem pazīstamajiem, kas varētu savākt, sliktākajā gadījumā taksi sauktu vai paliktu kādā viesnīcā līdz sāk kursēt autobusi/vilcieni.

Pati neesmu stopējusi, bet esmu ņēmusi stopētājus, tiesa gan, tikai tad, kad ar mani mašīnā ir vēl kāds. Pēdējo reizi stopētāju ņēmu, šķiet, aizpagājušo nedēļu. Izskatījās, ka viņam tā bija pirmā reize, jo vairākkārtīgi brauciena laikā pateicās un mums māja ar roku vēl krietnu laiku pēc viņa izlaišanas. :-D