Nesen bija forumā diskusija par problēmu ar labāko draudzeni.
Man ir nedaudz līdzīga situācija , lielākā daļa draugu šogad aizbrauca uz ārzemēm par ko ļoti pārdzīvoju,jo esam visi ļoti tuvi vienmēr bijuši kopš bēŗnības. Šeit ir palikuši vien divi draugi (puisis un meitene) , ar savu labāko draugu (puisi) tiekos dažas reizes mēnesī dēļ viņa aizņemtības, ir labākā draudzene , kura arī ir diezgan pasīva šēž mājās un skatās seriālus caurām dienām, kaut gan bieži kaut kur aicinu, šogad arī aicināju svinēt jāņus kaut kur aizbraucot, bet viņa gribot mājās palikt un rezultātā arī es sēžu mājās, jo man nav ar ko doties.
Manā galvā ir tik daudz ideju, kur doties un ko darīt tikai nav ar ko. Manī pēdējā laikā ir tik liela vientulības sajūta un man visvairāk no visa ir bail no vientulības, no ta, ka palikšu viena tagad un vecumdienās piemeram.
Man tik ļoti gribas iepazīties ar jauniem cilvēkiem un izbaudīt jaunību, tikai nezinu kā, lai atrod jaunus draugus? Septembrī macīšos universitātē , varbūt tur var mēģināt atrast draugus?
Esam ar draudzeni ieplānojušas festivāla apmeklējumu un vienu zaļumballi, kas būs jūlija beigās arī esmu pārsteigta , ka viņa vēlas turp doties, taču nedaudz iekšā nemiers par to vai pēdējā brīdī neatteiks, jo tā ir agrāk bijis, ka atsaka.. (šie ir tiešām tie pasākumi,kurus šovasar vēlos apmeklēt) .
Varbūt kaut kur doties vienai? Piemēram, plānoju braucienu,kur bušu viena, vēl vēlos pamēģināt aiziet uz klubu viena vai apmeklēt kādu florbola/hokeja spēli ? (ļoti patīk sports). Mani tas nedaudz uztrauc, jo liekas , ka jutīšos neveikli. Jūsuprāt, tas būtu dīvaini vai neveikli? Es tiešām vasaras vakarus nevēlos pavadīt viena mājās, kad labākajai draudzenei uznāk melnie, kuri ir ļoti bieži.
Varbūt manā dzīvē ir tik ļoti liela nozīme draugiem, jo dzīvoju lielpilsētā tikai ar mammu un mammas vīru, radinieki (omes,bralēni, māsīcas) ar kuriem laiku nevaru pavadīt kopā, jo starp mums ir 3/4 h attālums.