Esmu ēdusi šādus:
- tamarindi, ļoti garšoja, jo ir tādi skābeni, man viss skābais gašo
- līčes - garšoja, bet nepatīk noņemšanās ar lobīšanu
- duriāns - smirdīgs un negaršīgs auglis. :-D Sīpola deserta versija
- rambutāns - atgādināja lielu līči, garšīgs
- passion fruit - ļoti garšoja, arī tieši skābenās garšas dēļ. Konsistence kā pašķidram gurķim vai tomātam
- svaigas vīģes - nu jau vairs laikam neskaitās nekas eksotisks, bet vēl pirms dažiem gadiem bija gan. Ja svaigas un stingras, ir ļoti garšīgas, pie mums tirgo pārsvarā pārgatavinājušās un tas vairs nav tas. Bet arī nenormāli saldas, īsta cukura bumba
- pitaija ir ēsta, tas laikam tas pats dragon fruit - garšīga, par spīti ļoti citplanētietiskajam izskatam, garšu raksturotu kā diezgan klasisku.
- esmu ēdusi arī kaktusu augļus, ne jau tos no Kastaņedas grāmatām, bet gan parastos - pēc izskata atgādina bietes, garšo labi, līdzīgi kā pitaija, tikai viena problēma - visi pirksti un mēle pēc tam ir ar mazām adatiņām.
- mangostāna - izskatās ļoti interesanti, tumšā apvalkā tādas kā baltas ķiploka daiviņas, garšo labi (skābena), bet ir viegli uzrauties uz iebojātiem augļiem
- soursop (angliski), nezinu, kā saucas latviski. Pirku Rimi. Nebija slikts, atgādināja skābu, cietu bumbieri, bet otrreiz nepirktu.
__
Jā, man patīk pagaršot visu jauno un interesanto. :-D