Kā tikt pāri?

 
Reitings 109
Reģ: 09.05.2017
Kā aizmirst bijušo draugu? Ir pagājusi tieši nedēļa, kopš mēs pēdējoreiz redzējāmies, viņš bija atbraucis pēc vecajām atslēgām. Vakar es redzēju viņa mašīnu braucam garām pieturai, kur man parasti ārā jākāpj. Dzīvē notiek trakākas lietas ar cilvēkiem, bet tāpat man sirds lūzt.
..
Nesaprotu, kādēļ es skrienu pakaļ cilvēkam, kurš: mani teorētiski piekrāpa (mēģināja iepazīties ar citām, kamēr es vēl blakus biju), teica, ka veselu pēdējo pusgadu juta, ka "kaut kas nav kā vajag" un tāpat necentās kaut ko īpaši uzlabot, vairs pat sazvanīt viņu nevar. Es otrdien savainojos un gribēju palūgt viņam palīdzību, tā kā viņš ir vienīgais nosacīti man tuvais cilvēks Rīgā, uz kuru varēju paļauties, bet viņš ir nobloķējis manu nr. vai kā tamlīdzīgi (zvanot uzreiz rāda, ka aizņemts). Ar prātu es saprotu, ka viņš bija gļēvs, čakarēja mani un pat normāli izšķirties nemācēja (es vēl blakus biju, kad jau citām rakstīja, varbūt tikās) un tomēr es visu laiku par viņu domāju. Lai kā arī sevi nodarbinātu, kur ietu, katru rītu pamostos un katra diena tik sākas ar domu par viņu.
...
Es zinu, ka paies laiks un es droši vien pat priecāšos, ka no tāda aizgāju, jo bija vakari, kad mums reāli jau vairs nebija par ko runāt. Viņš bija pielipis telefonam un dzīvoja teju virtuālu dzīvi - visa izklaide video youtube, čati par datoriem.. Nezinu, kas man vairāk sāp - ka ar mani nerunā vai tas, ka viņš noteikti raksta kādai naivai meitenei.. Un trakākais ir tas, ka viņa vecāki viņu visā attaisno ar "Viņš taču jauns vīrietis, mēs pa vidu nejaucamies".. Ka tas ir normāli apmēram, ka es blakus biju, bet viņš jau aizmuguriski tā izdarījās un mani savā galvā jau bija pametis. Man sāp sirds.
22.06.2017 23:19 |
 
Reitings 2051
Reģ: 29.01.2009
Gaidi. Vienkārši gaidi, jo nekas cits kā laiks tev nelīdzēs. Pieņem to, ka būs laiks, kad būs pavisam sūdīgi, pēc tam jau mazāk sūdīgi un beigās vispār nemaz vairs nebūs sūdīgi un tu pat nespēsi lāga atcerēties, kā šobrīd juties. Un būtu vēlams nedarīt neko stulbu - gulēt ar pazīstamiem vai nepazīstamiem vīriešiem, kārties kaklā bijušajam, pārvākties uz Jēkabpili, taisīt tetovējumus. Tomēr jāpieņem arī iespēja, ka tiks izdarīts kaut kas iespaidīgi dumjš, jo arī tas pieder pie šķiršanās pārdzīvošanas. :-D Kad beidzās manas ilgākās attiecības, raudāju mēnesi vai divus no vietas, mazāk sūdīgi jutos apmēram gadu. Izdarīju vienu diez gan ievērojamu stulbību un daudz lielisku lietu, kas man pamatīgi palīdzēja augt kā personībai. ;-)
23.06.2017 07:33 |
 
10 gadi
Reitings 77
Reģ: 29.01.2009
Naivi,bet tikai un vinīgi LAIKS!! Tās ir labākās zāles.Galvenais,nemēģini viņu sazvanīt vai sadabūt rokās.Šis cilvēks ir aizgājis no tavas dzīves.Tev gaida kaut kas daudz labāks-tici tam.
23.06.2017 03:51 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Nezinu, kas man vairāk sāp - ka ar mani nerunā vai tas, ka viņš noteikti raksta kādai naivai meitenei..

Protams, ka Tev sāp tas, ka ar Tevi nerunā, esi reāla, kāda Tev darīšana gar naivajām meitenēm? Pilnīgi vienalga! Domāju, ka gandrīz katra sieviete, ar retiem laimīgiem izņēmumiem, ir gājusi cauri kaut kam līdzīgam, t.sk. es, bet visas mēs esam izdzīvojušas. Iesaku atast kādu jaunu nodarbi, kaut kādu jaunu dzīves jēgu, lai par to nedomātu un atslēgtu smadzenes. Varbūt Tu gribētu iet uz patvrsmēm staidzināt suņus, braukt uz kādu bērnu namu darboties ar bērniem, dot pagaidu mājas kaķēnam, gatavot dāvanu paciņas kāda veco ļaužu pansionāta iemītniekiem?
23.06.2017 00:22 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Tā nav gluži skriešana pakaļ. Tavā dzīvē ir iestājies "haoss", jo ir izjaukta visu lietu ierastā kārtība, valda neziņa un bailes par nākotni, tāpēc, lai cik slikti arī bija iepriekš, Tu gribi to atpakaļ, jo spēle noritēja pēc Tev zināmiem noteikumiem.
Tagad viss ir mainījies un kamēr Tu nesaliksi savā galvā visu pa plauktiņiem un nepieņemsi savu jauno dzīvi, tikmēr tā būs.
23.06.2017 00:16 |
 
Reitings 3897
Reģ: 01.01.2017
caramel Tev ir vajadzīgs laiks, tikai laiks spēs dziēdēt Tavas rētas un atgriezt atpakaļ dzīvē.
23.06.2017 00:15 |
 
Reitings 109
Reģ: 09.05.2017
Es vienkārši nesaprotu, kā lai es par viņu nedomāju. Jā, kad ir darbs, kad ir iešana uz veikalu vai citur kur, kur ir citi cilvēki, ir ok. Bet kad atnāku mājās, atkal tas pats - viņš, viņš, viņš. Un katrs rīts ir raudāšana. Vai tiešām es sevi tik maz cienu, ka skrienu pakaļ tam, kurš beigu beigās pret mani izturējās kā pret grīdas lupatu - izmazgāja un aizmeta?
23.06.2017 00:03 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Sameklē netā par šķiršanās posmiem un izlasi. Visi tam iet cauri un izdzīvo tos. Nav nekādu shortcut'u tā ka tikai laiks noliks visu savās vietās.
22.06.2017 23:52 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits