Kā ir dzīvot Jēkabpilī?

Bet vismaz liekas, ja nu Rīgā kaut ko var pazaudēt, tad vismaz ir kādas iespējas vietā ko atrast ātri. Jēkabpilī tā nebūtu.

Tu esi sākusi domāt un tavā galvā ir sākusies pareizo domu ģenerācijas process.:-) Rīgā ir daudz vairāk iespēju, nekā Jēkabpilī.

Pārvākties uz Jēkabpili pa lielam nozīmē norakstīt sevi...

Caloo, ideāli pateikts, Tev cepums.;-)

Un vēl milzīgs Jēkabpils mīnuss ir veselības aprūpe - ne par zobārstiem, ne ķirurgiem, ne ģimenes ārstiem labas atsauksmes neesmu dziedējusi.

kas kad vajadzētu, kaut ko palīdzētu.

KO? Vot tieši - ko? Es jau 7 gadus dzīvoju Rīgā, ne reizi nav bijusi nepieciešama radu palīdzība. Spuldzīti palīdzēs ieskrūvēt?

Visus 19 gadus sapņoju pārvākties uz galvaspilsētu un tagad beidzot esmu laimīga, pat dzīvojot kojās, un darīšu visu, lai Rīgā arī paliktu.
Kur Jēkabpilī var aiziet? Uz Drogām vai uz Sēliju, vai lielo Maximu. Parks pilns ar dzērājiem, Krustpils puse vispār kā lauki, par kultūras pasākumiem labāk paklusēšu.

Precīzi manas domas pirms 8 gadiem! Kojas Rīgā nāca kā svētlaime, pirmo nedēļu jutos kā šeihs.

Spuldzīti palīdzēs ieskrūvēt?

Tik smalku operāciju drīkst veikt tikai cilvēks ar inženiera doktora grādu kabatā.:-D

No vienas puses J-pilī ir daudz lētāka dzīvokļu īre

Taisnība, bet, pirmkārt, Rīgā ir lielākas algas, otrkārt, pārtika, drēbes, tas viss maksā tāpat kā Rīgā. Komunālie manai mammai Jpilī ir dārgāki nekā man Rīgā par identisku platību. Automašīnu uzturēt maksā precīzi tikpat, cik Rīgā. Izklaides Jpilī ir dārgākas, Rīgā klubos laiž bez maksas, Jpilī Luīzē savulaik bija 3 latu ieejas maksa.

Es arī nesaprotu tos vārdus "radi palīdzētu" - tieši ko? Mutē jau ēdienu neieliktu un rēķinus nenomaksātu. Paši ar savām dzīvēm vēl labi ka tiek galā.

Par to palīdzēšanu arī bija jāpasmaida. :) Jā, Tev var palīdzēt atrast darbu, maybe dzīvesvietu, bet tas arī viss. Un vispār veselīgāk ir paļauties tikai uz sevi, jo tad nebūs ko vainot pie neveiksmēm un neviens arī nepiečakarēs. :D

Un vēl milzīgs Jēkabpils mīnuss ir veselības aprūpe - ne par zobārstiem, ne ķirurgiem, ne ģimenes ārstiem labas atsauksmes neesmu dziedējusi.

Atkal jau jāpiekrīt, man ir bijis viss - nepareizas diagnozes, ielaista slimības, par ko Rīgas ārsti ne tikai šausminājās, bet neticēja, ka es vispār Jēkabpilī pie ārsta esmu bijusi, neticēja un teica, ka gan jau neesmu bijusi ne pie kāda ārsta. Medicīnas aprūpe tur ir briesmīga. 18 gadu vecumā privāts ārsts Jēkabpilī pateica, ka man ar steigu jāoperē krūts. Rīgā pasmējās, izrakstīja zāles, pēc nedēļas viss bija kārtībā.

Mjāā, pēc šādiem šausmu stāstiem par Jēkabpili es uz turieni negribētu braukt pat kā tūrists.:-/

Nekādā gadījumā nepārcelies, jo vēlāk to rūgti nožēlosi - saku no pieredzes! Mans stāsts savulaik bija identisks - dzīvoju Rīgā, izšķīros ar vīrieti un kā vienīgo risinājumu redzēju atgriešanos mazpilsētā no kuras nācu. Likās, ka tad viss būs labāk - nebūs jāatrodas vietā, kur apkārt daudz atmiņu, nebūs jāredz bijušais, kā arī vecāki būs blakus, ja nu kaut ko vajadzēs palīdzēt... Pirmās divas dienas pavadīju svētlaimīgā eiforijā - bērnības pilsēta, tik daudz atmiņu. Trešajā dienā attapos realitātē. Un realitāte nešķita diez ko spoža - mazpilsēta ar minimālām darba iespējām, jo katrs pie sava darba turas ar zobiem un nagiem. Izklaides iespējas aprobežojās ar diviem klubiem, kuros apgrozījās publika, kādā nevēlējos atrasties. Visi vecie draugi jau sen kā prom. Kā arī dzīvokļu īres cenas pilnīgs kosmoss. Sapratu, ka esmu pieļāvusi milzu kļūdu, atgriezdamās vietā, kuru ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk sāku ienīst. Un, tici man, pēc tam atgriezties Rīgā ir daudz grūtāk, ja nav pietiekami daudz naudas, lai Rīgā dzīvi sāktu atkal no nulles. Man šis atgriešanās process prasīja salīdzinoši ilgu laiku. Taču tas viss man varēja iet secen, ja savulaik nebūtu iedomājusies, ka mana dzimtā mazpilsēta būs nez kāda laimes zeme. Nu nē, es vēl nevēlējos sevi norakstīt, tāpēc darīju ko varēju, lai atgrieztos Rīgā.
Nedari muļķības! Esi vēl jauna sieviete, kurai nevajag sevi norakt mazpilsētas ikdienā un bezdarbā! Bet, ja visur apkārt ir atmiņas par bijušo, tad tiešām labāk apdomāt variantu par pārcelšanos uz citu rajonu. Katrā ziņā, tas finansiālā ziņā būs daudz vieglāk kā pēc tam, ja vēlēsies, no Jēkabpils atkal atgriezties Rīgā.

Es arī nesaprotu tos vārdus "radi palīdzētu" - tieši ko? Mutē jau ēdienu neieliktu un rēķinus nenomaksātu.

+++
Tas,ka radi paši ,vai arī mamma Tev ir iestāstījusi-palīdzēs? Kā? Nebūs jau tā,ka Tevi kādu brīdi pilnīgā uzturēs,ja gadījumā kas. Es Tev uz to ieteiktu nepaļauties. Gadās,kad pat tuvākie grūtos brīžos nevēlas palīdzēt, kur vēl tādi attālāki radi!

Man laikam ir pavisam savādāks viedoklis nekā jums . Rīgā dzīvot ir dārgi ,ja mana alga Rīgā tagad ir vidēja ,tad mazpilsēta es varētu dzīvot daudz labāk dēļ tā ,ka par dzīvokli gandrīz nekāda īre nav jāmaksā ,par transportu jāmaksā mazāk ,pakalpojumi - frizieris ,zobārsts,manikīrs utt ir uz pusi letāks . Ja Tev tā nav liela alga ,iesaku pārvākties uz mazpilsētu , Rīgā ir pārāk daudz kārdinājumu - kafejnīcas ,veikali un atlaides , naudu ātrāk notērē . Ja dzīvosi mazpilsēta ,varēsi vismaz iekrāt kādu naudiņu ,un tad brīvdienas pavadīt Rīgā . Es pati domāju pabeigt studijas ,un tad meklēt darbu mazāka pilsēta ,draugam arī izglītība tāda ,ka darbu atradis arī mazpilsēta . Un tad ar mūsu algām mēs varēsim kaut vai katru nedēļu braukāt uz Rīgu atpūsties .

Darba iespēju dēļ - nebrauc uz mazpilsētu! Un nu, 300 eiro alga, pat ja retu reizi 500, tas nav tas cipars, kura dēļ riskēt. Rīgā atrast jaunu pārdevējas darbu būs viegli, arī kaut kādus kursus uziet, vai arodskolā pa vakariem lietvedību apgūt (pat stipendiju maksā) arī lielākas iespējas. Man pāris pazīstamas dāmas nesen pārcēlās uz mazpilsētām, dzied slavas dziesmas, cik tur maziem bērniem forši un droši, tā ka ir arī plusi. Bet nu, Rīgas darba iespējas tomēr ir citas. Ka varētu uz darbu Rīgā izbraukāt, tad varētu domāt.

Carmela, nepiekristu pa tādu algu pārcelties uz pilnīgi svešu pilsētu, tad labāk brauc prom un ceļo pa pasauli. Man vairaki paziņas kas piedalās kaut kādā projektā un brauc prom padzīvot un pastrādāt visai eksotiskās valstīs. Vismaz tur kaut ko iegūsti, nevis kaut kādā čuhnā pārcelties jo lūk radi palīdzēs, nepiedāvā jau viņi labi apmaksātu darbu lai būtu iemesls tur pārcelties.

Pārcelties uz alkoholiķu un narkomānu paradīzi 300 eur dēļ? Attopies! Izslēdz šādu variantu no savas galvas uz visiem laikiem!

Vai tad Jēkabpilī ir tik daudz dzērāju?
Es kaut kā attālinos no domas, ka gribētu uz turieni braukt. Drīzāk negribētu.

nē nu pēc šitādiem šausmu stāstiem es uz tādu pilsētu nepārceltos :D un vēl jo īpaši, ja darbs tāpat tur nav nekāds spožais un a;lga tādi pati
Varbūt tiešām vnk pārcelies uz citu Rīgas rajonu, lai bijušais nav tik tuvu

Brauc uz ārzemēm labāk, lai arī kādi radi, bet neviens negribēs ņemties ar pieaugušu cilvēku, ja vien viņiem nav sava māja un dārziņš/saimniecība, kur vajag palīdzību. Jēkabpilī vienīgais ir pārdevējas darbs, citas darba vietas ļoti reti atbrīvojas, ja arī atbrīvojas, tad tās tiek sev pazīstamajiem, līdz parastajam darba meklētājam nemaz nenonāk. Dēļ 300 eiro pat laukos neviens nebrauktu uz pilsētu strādāt. Īres piedāvājumi ir ļoti maz un tie paši kriminālajos rajonos, visi pārsvarā grib pārdot dzīvokļus.