Jaunības trakums!

Cilvēki ir dažādi, jau pēc šīs diskusijas ir redzams, ka vienam ir bijusi tā trakā jaunība, citam ir bijušas citas intereses/prioritātes.
.
Man ir bijusi diezgan traka jaunība, gan visādas trakas iedzeršanas, pamošanās gultā ar svešinieku, stopēšanas naktī, dejošanas uz letēm, viltoti dokumenti, vieglprātība utt, tagad es to visu vairs negribu, un apšaubu, ka vēl kaut kad gribēšu, been there done that, tagad patīk kvalitatīva atpūta, forši koncerti, vīna malkošana saulrieta laikā, grāmatu lasīšana, sarunas ar draugiem, aktīvā atpūta.

Lasīju Mischa komentāru un ar smaidu sejā piekrītoši māju ar galvu, jo radās sajūta, ka lasu par sevi. Jā, arī mana jaunība bijusi diezgan traka. Ar to es nedomāju ne vemšanu Vecrīgā, ne narkotiku lietošanu (nekad mūžā neesmu darījusi ne pirmo, ne otro), bet tieši to sajūtu, kad likās, ka dzīve ir bezrūpīga un katra diena jānodzīvo kā pēdējā. Ir piedzīvotas gan trakas ballītes, gan tusiņi pirtīs, gan tā pati stopēšana naktī, dejošana uz bāra letes, braukāšana pa dažādiem rokmūzikas festivāliem, ložņāšana pa augstceltnēm, lai izbaudītu kā adrenalīns pulsē vēnās, utt.,utjp.. Tas bija tas laiks, kad varēja aiziet uz ballīti un iztrakoties līdz rītam, pagulēt divas stundas un iet uz skolu. Tas laiks, kad varēja ar stopiem aizbraukt uz festivālu, līdzi ņemot vien lieku pāri apavu, cerot, ka gan jau uz vietas atradīsies kāds, kurš iedos pajumti teltī vai uzcienās ar maizes gabalu un aukstu aliņu. Tas bija tas laiks, kad varēja bez apdomāšanās piekrist spontānām idejām un pusstundas laikā sakravāt somu, lai ar stopiem brauktu nezināmā virzienā uz otru Latvijas galu. Tas bija labs manas dzīves periods, kuru vienmēr atcerēšos kā vienu no trakākajiem, bet tai pat laikā arī kā vienu no skaistākajiem, jo tāds jaunības dullums, kāds bija toreiz, vairs nekad neatgriezīsies. Tagad, kad esmu pieaugusi, joprojām ik pa laikam savāru kādas ziepes. Joprojām mīlu spontānas idejas, joprojām varu nakts vidū izdomāt, ka gribu dejot un aiziet uz Vecrīgu izdejoties, joprojām mīlu savākties kopā draugu lokā un pie mīļākās mūzikas iztrakoties gluži tāpat kā vecajās, labajās dienās. Taču tagad, atšķirībā no tā laika, tomēr prasās vairāk komforta. Vairs nebraukšu uz festivālu ar vienu apavu pāri somā, vairs neceļošu apkārt ar stopiem, vairs neblandīšos pa pussabrukušām ēkām, riskējot ar savu dzīvību, vairs neballēšos, zinot, ka nākamajā dienā ir darbs. Esmu kļuvusi atbildīgāka, vairāk domāju ar galvu, rēķinos ar citiem cilvēkiem, nevis, kā agrāk, kad jaunības maksimālismā domāju, ka visas pasaules epicentrs esmu tikai es pati sev. Tas cilvēks, kurš mīl spontānas idejas un jautrību jau nekur nav pazudis. Tikai izaudzis. :)

Ja par trakumiem, man vairāk saistīja fiziskas aktivitātes. Ar velosipēdu braukāt pa kraujas malu, kāpelēt pa dažādu ēku jumtiem, izmantojot ārējās kāpnes uz fasādes, pabraukāt uz ledus gabaliem pavasaros, pavizināties uz kravas vilciena vagoniem utt
Izjūtas bija labas... ir ko atcerēties.

Man drīzāk derdzas stereotips, ka cilvēks, kuram patīk paballēties, iedzert, patrakot = nodzēries, novēmies, dzīvē neko nesasniedzis. Skolā man bija labas sekmes, daudz lasīju grāmatas, tagad man ir augstākā izglītība, darbs, uzskatu sevi par gudru. Ko es neesmu ieguvusi, ko neesmu sasniegusi? Nezinu, bet šīs diskusijas lietotāju prāt esmu kaut ko ļoti pazaudējusi, jo paralēli grāmatām vēl mēdzu socializēties. Par plusu vēl uzskatu to, ka man savos gados nav bērna, tikšanu pie bērna jaunos gados uzskatu par drīzāk nelabvēlīgu pazīmi.

Dažām ballētājām ir problēmas ar uztveri, tas arī viss. Un tad metas kaut ko pierādīt, ka viss ir, darbs ir, nodzertas aknas un biju tik kruta, ka nevēmu, jo visi citi domā, ka tā bija automātiski.

Nedomāju, ka tā nekvalitatīvā atpūta nākusi cilvēkam par labu un baigi daudz devusi, prasti tusi, jebkurā vecumā tādus var sarīkot.

Es tomēr domāju, ka vemjoša (normāliem cilvēkiem lasīt - klubā dejojoša) 40 gadniece izskatās skumjāk par vemjošu (klubā dejojošu) 18 gadīgu meiteni :D it kā jā, dzīve nebeidzas pēc 40, bet, manuprāt, tajā vecumā jābūt citai atbildības izjūtai. Protams, var būt cilvēki, kuriem nekad negribēsies iziet citos cilvēkos, tā saucamās sēnes.

Es tomēr domāju, ka vemjoša (normāliem cilvēkiem lasīt - klubā dejojoša) 40 gadniece izskatās skumjāk par vemjošu (klubā dejojošu) 18 gadīgu meiteni it kā jā, dzīve nebeidzas pēc 40, bet, manuprāt, tajā vecumā jābūt citai atbildības izjūtai. Protams, var būt cilvēki, kuriem nekad negribēsies iziet citos cilvēkos, tā saucamās sēnes.

Vienīgā "iziešana cilvēlos" ir vemstīšanās klubos? Nopietni? Un, ja tu tā nedari, tad esi "sēne"?
"Iztrakošanās" ir sinonīms alkoholismam, narkotikām un vienas nakts sakariem? Nezinu gan. Man paziņu lokā ir tādi cilvēki, kas savos 30+ ceļo pa pasauli, peld ar laivām pa krāčainām upēm, lec ar izpletņiem, dodas pārgājienos pa kalniem, utt. Tas man šķiet vairāk kā dzīves baudīšana, nekā tā destruktīvā izklaide, ko daudzas te piemin.

Raven, lasīt proti? Izskatās, ka nē.

Mana jaunības lielākā trakulība bija mans jaunības maksimālisms. Es nebiju stulba, taču uz pasauli skatījos caur lielām, rozā brillēm. Man likās, ka esmu tik vieda, gudra, dziļa un visu saprotu no dzīves. Kad citi cīnījās ar pirmajām dzīves grūtībām, iedziļinājās, besījās utml., man likās, ka tas viss ir viens liels farss, jo dzīve taču ir tik easy un skaista!
Arī šodien domāju, ka dzīve ir skaista, taču laikam ejot, tās domas par sevi mainās um nereti liek atskatīties uz sevi un pasmaidīt :-)

Vienīgā "iziešana cilvēlos" ir vemstīšanās klubos? Nopietni? Un, ja tu tā nedari, tad esi "sēne"?
"Iztrakošanās" ir sinonīms alkoholismam, narkotikām un vienas nakts sakariem? Nezinu gan. Man paziņu lokā ir tādi cilvēki, kas savos 30+ ceļo pa pasauli, peld ar laivām pa krāčainām upēm, lec ar izpletņiem, dodas pārgājienos pa kalniem, utt. Tas man šķiet vairāk kā dzīves baudīšana, nekā tā destruktīvā izklaide, ko daudzas te piemin.

+

Smieklīgi, ka savu piedzīvoto sāk tieši ar to daļu, laikam tad jau slikti ietekmēja, ka to vien var atcerēties un darīt. :D

Visos vecumos jau var darīt trakas lietas. Bet jaunībā tad to uztver saudzīgāk un attaisno ar to, ka cilvēks jau vēl nav bijis nobriedis un ļāvies tikai emocijām. Nevajadzētu pietuvoties kaut kādai robežai, kad sekas kaut kam var būt briesmīgas un būs jānožēlo vai ietekmēs dzīvesveidu tiešām negatīvi. Visādi citādi izmantot iespējas saprāta robežās, justies brīvi un baudīt dzīvi! Bet galva mums ir domāta, lai to izmantotu nevis tikai tāpēc, ka saka, ka no kļūdām mācās, tad nedomāt līdzi un pieļaut kļūdas tikai, lai gūtu pieredzi tādā veidā.

Es tomēr domāju, ka vemjoša (normāliem cilvēkiem lasīt - klubā dejojoša) 40 gadniece izskatās skumjāk par vemjošu (klubā dejojošu) 18 gadīgu meiteni it

:-O:-O:-O:-O:-O:-O tas pirmais kas stev prata ienaca ja? Nav normali vesmt publiski ne 18 it ne velAkos gados. Ak dies...Limenis!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

it kā jā, dzīve nebeidzas pēc 40, bet, manuprāt, tajā vecumā jābūt citai atbildības izjūtai

mulkibas. Jauniba jabut ( un bijam ) atbildibai lielakai, jo visa dzive prieksa, ta jasakarto un tad vrel bija svarigi ko citi doma. tagad viss nostabilziejies , berni pieaugusi, un daru ko un kad gribu, un man pie kajas ko doma citi. :-P:-P:-P:-P:-P

Rīdziniece jā, tā ir, ka tas nav normāli nevienai no viņām, bet uz jaunāko neskatīsies tik slikti kā vecāko, tā vienkārši ir. No vecākās vienkārši sagaida, ka viņai tiešām vajadzētu zināt labāk kā uzvesties.

Beigās visi pēc 15min tāpat būs aizmirsuši, kas redzēja. Nu labi, ja Dārtai aktuāli, tad viņa visu mūžu atcerēsies, ka vēma 40gadīga pēc skata, ne 18gadīga. Bet kas zina, kāpēc cilvēkam slikti paliek.

Jaunībā vienkārši mazāk domā kādas būs sekas, piemēram, nodzerot aknas, sabojājot plaušas - vecumā tomēr sāk domāt ar galvu, pats secināt - bet vispār interesanti, ka tomēr daļa mācēja jau domāt agrāk.

jā, tā ir, ka tas nav normāli nevienai no viņām, bet uz jaunāko neskatīsies tik slikti kā vecāko, tā vienkār

tiesi otradak, pat druskai pajautaju. Un ja nodomatu ta veca ok parsava var atlayties, bet jauna un jau ka mauka uzvedas publiski vemj..nu norkatit jau jauniba...:-P

Jaunībā vienkārši mazāk domā kādas būs sekas, piemēram, nodzerot aknas, sabojājot plaušas - vecumā tomēr sāk domāt ar galvu, pats secināt - bet vispār interesanti, ka tomēr daļa mācēja jau domāt agrāk.

Jā it īpaši tie kuri nepakļāvās baram un nesāka smēkēt. Cik atceros tad no 15 čaļiem kādi 2-3 to spēja.
Ja par patrakošanu, tas īslaicīgi tas protams nekādas sekas parasti neatstāj.
No man pazīstamiem skolas biedriem ir daži traģiski gadījumi, viens ir aizgājis ar aknu cirozi, viens lauzis sprandu lecot pirts baseinā un vēl viens nosities braucot dzērumā.
Bija jautrības un patrakot mīļotāji.
Nav jau teikts ka visi aiziet tik tālu, bet sava likumsakarība tur ir.