Vai Jums liekas normāli...?

Man vienīgai šķiet,ka šis stāsts jau ir kur dzirdēts?8-)

Tu brauc/nebrauc līdzi?

Ja kkad jau ir bijis, vai vnk lidzigs..

Meitenīt, mīļā. LAUKOS ir daudz ko darīt. Cilvēki ceļās 5 no rīta un kaplē dārzu un līdz ar tumsu ieiet iekšā. Tā pati zāle jāpļauj reizi divās nedēļās, malka jāgādā un jaskalda, šis tas jāsalabo, un vēl daudz visādu darbu, kas itkā sīkums, bet prasa ilgu laiku.
Tas ir tikai cilvēcīgi, ka draugs palīdz saviem vecākiem. Labāk būtu braukusi līdzi un palīdzējusi.
Ja tu domā, ka laukos var izklaidēties, tad tu rūgti maldies. Visos laukos jāstrādā, neatkarīgi no vietas, ja negrib aizaugt. Nostrādājies un pēc tam mēle pa zemi velkas.

Ko,nozīmē tiek pieprasīts?Ja viņš ir pilngadīgs,tad viņa vecāki.nevar pieprasīt,bet palūgt jau var.

Es nebraucu līdzi. Esmu bijusi ciemos tikai pāris reizes. Braukt līdzi katru nedēļas nogali netieku aicināta un pati arī neuzprasos līdzi. Man arī ir vecāku mājas, uz kurām aizbraukt, bet es nebraucu tik bieži, nav arī vajadzības, es apmēram reizi mēnesī aizbraucu ciemos, pie reizes, protams, šo to palīdzu, cik varu.

Ko,nozīmē tiek pieprasīts?Ja viņš ir pilngadīgs,tad viņa vecāki.nevar pieprasīt,bet palūgt jau var.

Nu tas parasti notiek tā, ka viņam pasaka: "Šonedēļ jābrauc mājās, vajag darīt to un to", un viss, nekas netiek iebilsts, jābrauc un viss. Viņš pats nesūdzas, tā ir iegājies un tā jābūt. Es esmu tā, kurai tāda braukāšana liekas par daudz.

Nu bet viņš ir pieaudzis cilvēks. Kad gribēs tad arī nebrauks, kad gribēs brauks. Tu nevari viņam neko pavēlēt. Ja tevi neapmierina, tad meklē citu:-D

Problēma jau nav tur, ka vecāki viņu visu laiku aicina, bet gan, ka viņš nekad neatsaka un vienmēr brauc. Man liktos par daudz katras brīvdienas pavadīt vienai, kamēr puisis visu laiku palīdz vecākiem. Parunā ar puisi par šo.

Nu tas jau nav "tiek pieprasīts". Vecāki pieraduši, ka dēls vienmēr brauc un palīdz - dēls nekad nav iebildis. Tas, ka piezvana un pasaka, redz malka atvesta, nenozīmē, ka viņi pieprasa, lai brauc. Drīzāk pabrīdina, kas jāizdara un būtu labi, ja atbraukt. Gan jau nekas slikts nenotiks, ja dēls pateiks, ka šonedēļ netiek, un atbrauks nākošnedēļ sakraut (labojiet, ja kļūdos, iespējams malka nevar tik ilgi stāvēt :-D).
Tu esi viņu aicināju drīt ko citu? Piemēram piedāvājusi, ka nākošajā nedēļas nogalē aizbraucat pie taviem vecākiem?

Tur jau tā lieta, ka tas nekad netiek noformulēts kā "vajadzētu", "būtu labi, ja atbrauktu", bet gan "vajag" un "jābrauc". Vecāki piezvana un pasaka, ka šonedēļ vajag braukt mājās un viņš brauc, jo vajag.
Es saprastu, ja vecāki būtu ar veselības problēmām, ļoti daudz strādātu vai citu iemeslu dēļ pašiem būtu grūtības tikt galā ar māju un dārzu. Taču tā nav. Es pat esmu uzaugusi privātmājā un zinu, cik darba tā prasa, bet, ņemot vērā, ka tur nav ne saimniecības, ne lauku, es neuzskatu, ka tas ir kas tāds, ar ko divi pieauguši cilvēki nevarētu tikt galā.

Ja tevi neapmierina, tad meklē citu

Droši vien ka apmierina, citādi sen jau būtu prom.:-D
.
Man arī liekas ka tā braukāšana katras brīvdienas ir par daudz. Ja puisim būtu maiņu darbs un šad tad viņš sestdienās un svētdienās strādātu, kas tad būtu?
Lai mūsdienās būtu konkurētspējīgam ir jāatīstās un to bieži vien nākas darīt tieši brīvdienās: jālasa, jāstudē un t.t.. Laikam vecāki joprojām dzīvo pēc Padomju laika standartiem, tāpēc arī ir tāda uzvedība no viņu puses.:-/

Sviests kaut kāds!
Pieaugušam vīrietim pašam ir jādomā par savu māju, savu sievu un jāvelta laiks, veidojot savu ģimeni, iedzīvi utt. Nevis jātusē pa savu bērnības māju un ģimeni. Ciemos aizbraukt ir viens, bet šitas jau ir pa traku. Izklausās, ka mammīte negrib atlaist no saviem brunčiem.

Nu labi, tādā gadījumā vecāki ir pieraduši ka viņš brauc, tādēļ neredz vajadzību lūgt, prasīt, bet uzreiz tiešā tekstā - tas ir jādara. Iespējams arī viņš nesaskata problēmu, jo ir pieradis.
Nu bet pamēģini uzaicināt pie saviem vecākiem, vai aizbraukt kopīgi atpūsties kaut kur divas dienas. Tikai pabrīdini tā laicīgi, lai piemēram šajās brīvdienās esot pie vecākiem, viņš uzriez varētu pateikt vecākiem, ka nākošajās netiek. Un tā pamazām vecāki gan jau sapratīs, ka dēls vienmēr netiek, un viņš sapratīs, ka pastāv arī citi brīvdienu pavadīšanas veidi.

Kā ir ar draugiem? Kad viņš tiekās ar tiem? Un jūs brīvdienās nepavadat laiku divatā?

Tu gribi teikt, ja tavi vecāki lūgtu tev atbraukt palīdzēt, tu nebrauktu? Neko sliktu tur nesaskatu. Brauc līdzi un palīdzi vai sēdi mājās un atpūties, bet braukt vai nebraukt - tā ir viņa izvēle. Attiecības ar otras puses ģimeni nevajag bojāt. Turklāt, jo vecāki kļūs (jūsu abu) vecāki, jo vairāk un biežāk viņiem būs nepieciešama palīdzība, atbalsts un vienkārši apciemošana.

Pēdējo reizi pa brīvdienām puisis palika Rīgā laikam maija sākumā, kad vēl nebija tik daudz darbu pa mājām. Tad viņš laicīgi sarunāja, ka netiek un vecāki neiebilda. Pēc tam es viņam piedāvāju palikt brīvdienās Rīgā maija beigās, tad jau viņš atbildēja, ka nevar, jo vajag braukt uz mājām. Pa ziemu/pavasari, apmēram reizi mēnesī viņš palika kopā ar mani Rīgā, jo nebija tik daudz darbu laukos, tagad, cik es saprotu, līdz rudenim gan būs jābraukā. Mēs esam kopā daba dienās un brīvdienās es esmu vai nu viena, vai braucu uz savām mājām.
Tur jau tā lieta, ka lielākā problēma ir tā, ka, ja jābrauc mājās, tad jābrauc, tur īsti nepastāv kompromisa varianti. Šī ir pirmā vasara, kurā mēs esam kopā, tāpēc iepriekš ziemā to neizjutu tik ļoti kā tagad.

daba dienās

darba dienās

Pagaidām jau nav tik traki,bet kad pašiem būs sava saimniecība,kā tad būs,ka puisis brauks katras brīvdienas prom:-/ Es notekti runātu ar puisi par šo situāciju.

Nafig veidot attiecības, ja vecāki un lauku darbi ir par tām svarīgāki?(t) Viens ir palīdzēt, kad ir kaut kas smagāks jādara, bet ne jau katru nedēļas nogali braukt. Reizi trijās jau ir pietiekoši atliektiem galiem, bērni vecākiem neko nav parādā.

Tu gribi teikt, ja tavi vecāki lūgtu tev atbraukt palīdzēt, tu nebrauktu?

Es brauktu, ja mani vecāki lūgtu. Es zinu, ka, ja mani vecāki lūgtu, viņiem tiešām vajadzētu palīdzību. Viņi savu māju un dārzu ir izveidojuši tā, ka paši var tikt galā, tāpēc mana palīdzība tiešām nav nepieciešama biežāk kā to pašu reizi mēnesī, kad tur aizbraucu.