Daktere, pie kuras biju uzskaitē, uzrakstījā nosūtījumu uz ķeizargriezienu. Ar vīru braucām uz dzemdību namu, kur tikāmies ar nodaļas vadītāju, jo uz plānoto ķeizargriezienu pieraksta tikai viņa. Mēģināja ļoti uzspiest uz to, ka jādzemdē pašai, teicu, ka nē. Vīrs beigās teica, ka, ja nepiekritīs taisīt, tad ņemsim maksas ķeizargriezienu. Protams, tad pateica, ka varam izvēlēties datumu, bet tikai, sākot no pilnām 40 nedēļām. Tā nu paņēmu pirmo, kuru piedāvāja, jo negribēju vilkt garumā un braucām mājās.
Iepriekšējā dienā jāierodas slimnīcā (bet to visu izstāstīs) un tad nākamajā dienā viss notiek. Noteiktais laiks bija 9, bet viņi brīdināja, ka tas var mainīties, ja gadīsies kādas akūtas situācijas. Dažas stundas vēlāk aizgāju uz operāciju zāļi, izķeizaroja bēbi, parādīja man, tad aiznesa prom (vīrs aizgāja līdzi mazajam). Kad sašuva, tad aizveda uz pēcoperāciju zāļi, pēc kāda laika atnesa bērniņu, lai varu piekt pie krūts, tad atkal aiznesa prom (visu šo laiku vīrs bija kopā ar puiku). Vēl pēc kāda laiciņa aizveda uz palātu un tad jau bijām visi kopā.
Celties iesaka tajā pašā dienā, es gan cēlos tikai nākamajā, jo man paguva šuve atvērties.
Nākamajā dienā cēlos, iekustējos, iegāju dušā un pamazām sāku aprast ar visu.
Grūtas bija tieši pirmās dienas, bet 4.dienā, kad jau palaida mājās, vairs nebija tik traki.
Pirmās nedēļas liku pēcoperāciju jostu, lai justos drošāk rētas dēļ.