Nekad nebiju domājusi, ka nokļūšu šādā situācijā un esmu jau pietiekami ilgi vilkusi laiku pirms runāt par to, tāpēc kur gan labāk prasīt viedokļus, ja ne anonīmā forumā.
Īsumā par situāciju:
Pirms sāku satikties ar šo puisi, zināju, ka tās būs viņa pirmās attiecības, tāpec arī nojautu, ka viņš var būt nevainīgs. Tā kā šī lieta pati par sevi mani nekur tālu neaizbaidīja, uzsākām attiecības. Puisis man ļoti patika, tāpēc pieņēmu viņa spēles noteikumus visu sākt lēnām. Gājām uz randiņiem, viņš mani vienmēr pavadīja uz mājām un pats devās prom.
Tikai pēc 3 mēnešiem paliku pie viņa pa nakti un skaidrs, ka viss nonāca līdz gultai, bet nesanāca, jo viņam nestāvēja. Nodomāju, nu mazums, bijām arī mazliet iedzēruši, gan jau nākamreiz sanāks.
Nākamā reize pienāca pēc kāda mēneša, bet atkal beidzās tāpat. Viņš apgalvoja, ka esot uztraucies, ka atkal nesanāks, tāpēc arī nesanāca. Mēģinājām arī nākamajā dienā un atkal tas pats. Pēc tā viņš sāka izvairīties no iespējām pārgulēt. Domāju, ka varbūt viņam vajag mazliet laika, lai tiktu tam pāri, jūtīga tēma kā nekā, tāpēc arī sevišķi neuzmācos.
Taču laiks iet un joprojām nekā. Kad es sāku mēģināt, viņš tikai nopūšas un saka, ka jāiet gulēt. Es biju gatava dot viņam laiku, ja nu ļoti vajag, taču mana pacietība sāķ beigties. Ja nu viņam vispār nesanāk?
Es šo puisi mīlu un visādi citādi attiecības ir brīnišķīgas. Negribētu, lai tās beidzas tik stulbi. Jau tā visu laiku esmu bijusi ļoti mierīga un saprotoša, bet beigās sāku apjukt šajā visā.
Sāku domāt, vai vispār ir kāda iespēja, ka šīs attiecības izdosies? Vai viņš var beidzot tā pēkšņi sākt normāli funkcionēt?