Par latviskajiem vārdiem runājot, man vārdā ir garumzīme un man tas ļoti nepatīk. Nu lai jau ir Aija, Maija, Silvija vai Ligita, bet es būtu nelaimīga, ja mani sauktu Mārīte vai Ieviņa. Lai gan būt par Šarloti vai Džesiku ir vēl sliktāk. Starptautiskā vidē savu garumzīmi vārdā ignorēju, vienmēr rakstu bez, kā arī stādos priekšā bez garumzīmes, lai gan pašai labāk patīk kā skan ar garumzīmi. Bet es neredzu vajadzību apgrūtināt ārzemniekus uzsverot, ka mani redz sauc Māaaaaarīiiiiiiiite ar visiem pareizajiem uzsvariem, utt. Tā ka, ja man būtu bērni, viņu vārdos nebūtu nekādu speciālo simbolu. Man vēl uzvārds ir ar 2 speciālajiem simboliem, joprojām vienmēr apmulstu, aizpildot interneta formas- jāraksta ar speciālajiem simboliem vai bez. To, par laimi, labošu, drīz apprecoties un nomainot uzvārdu uz tādu, kuram nav neviena speciālā simbola.
Es, ja godīgi, nesaprotu, kāpēc bērniem jāliek citu tautu vārdi, kaut kādi internacionālie. Manuprāt, vārds ir viena no tām pazīmēm, kas liecina par cilvēka izcelsmi, saknēm. Jā, var nepatikt kādi konkrēti vārdi, bet ir taču tik daudz vārdu katrai tautai, no kā izvēlēties.
un man patīk latviski vārdi, pašai ļoti patīk savs (nezinu gan, cik latvisks, ir tāds japāņu tehnikas zīmols )
tomēr esmu dzirdējusi gadījumus, ka piedzimstot ieliek pavisam citu vārdiņu, nekā sākumā bijis plānots.
4227
