Pārvākties pie drauga, kas dzīvo blakus vecākiem

Viss atkarigs no taa kadi vecaki, kadi vinu uzskati, kadas attiecibas utml

Piekrītu paranoid:

Atkarīgs no tā kādi vecāki, kāda ir viņu attieksme pret Jūsu privāto dzīvi, laiku, telpu.

Ja privātá telpa netiek pàrkápta, ja bez uzaicinājuma vai saskanošanas neviens neiet otra mājā un nemāca dzīvot, varbūt būtu ok. Vienoties par lietàm pagalmà ir vieglàk nekà vienoties divàm saimniecèm virtuvé

Bet iespēju robežās es turētos no tàda varianta pa gabalu

Nav jau tāpēc drakoni, patstāvību daļai gribas.

mani jau kaitina fakts, ka vecāki dzīvo 5 min. brauciena attālumā, kur nu vēl 10 soļi. :D

Ar draugu un meitu dzīvojam ar drauga mammu privātmājā - viņai pirmais stāvs, mums otrais. Protams, ir sadzīviski ķīviņi citreiz, bet kuram gan nav, lielākoties - man patīk. Un patīk, ka meita uzaugs ar vismaz vienu no vecmāmiņām, kaimiņos vēl drauga radi dzīvo. Tā kā pati esmu ģimenisks cilvēks, par to tikai priecājos :)

Atkarīgs no vecākiem - mans vīrs nevar sadzīvot ar saviem radiem vispār. Mēs pārvācāmies gandrīz 200km attālumā no viņa dzimtās pilsētas uz otru Latvijas galu, lai būtu attaisnojums retāk ciemoties. Ja man būtu jādala māja ar viņa māti, es laikam zaudētu prātu. Kad viņa ierodas tēju padzert uz stundiņu, mēs abi sēžam kā pie zobārsta un klusībā lūdzamies, kaut viņa ātrāk ietu prom. Zinu, nav forši, bet ko padarīsi?
.
Vīrs ir teicis, ka varētu mierīgi dalīt māju ar maniem vecākiem, es arī domāju, ka ar savējiem varētu sadzīvot, tomēr gribas jau to patstāvību un savu darīšanu, lai nestāv neviens un nemāca kā zāli pļaut vai pojenes stādīt. :-D Mana mamma vienmēr man ir teikusi, ka divas saimnieces vienā mājā nekad nesadzīvos, un es tam piekrītu. Autores variants gan nav galīgi slikts, jo ir jau arī savas priekšrocības vecāku un radu tuvumam, it īpaši, ja ir bērni. Bet tur ir jāskatās pēc situācijas un konkrētajiem personāžiem, nedomāju, ka šeit derēs foruma vispārīgais viedoklis.

Jo tālāk vecāki, jo labāk pārim. Nekad nepiekristu dzīvot pat ar saviem, kur nu vēl vīra vecākiem.
Viena lieta ir satikt viņus reizi mēnesī uz neilgu laiku (lai gan arī tur var sanākt kašķis), pavisam cita - dzīvot plecu pie pleca.
Ja ir pilnīgi atšķirīgi režīmi un ieradumi, atšķirīgi raksturi, tad nekas labs tur nevar sanākt. Pat ja korpuss katram savs, vecākiem tāpat noteikti gribēsies iebāzt snuķi pie dēliņa un pievaktēt, kā tad nu bērni īsti dzīvo.