Man bija līdzīga situācija. Iepazināmies, kad sāku 2. kursu. 2 gadus nācās nodzīvot ar tikšanās reizēm 1x vai 2x mēnesī, jo dzīvojām citās valstīs.
Ja pareizi atceros, tad 2 gadu laikā 3x nopietni gribēju pamest studijas (1x gribēju ņemt akadēmisko, bet nojautu, ka atpakaļ neatgrieztos), bet viņš mani visas reizes atrunāja, lai vai cik ļoti centos viņu pārliecināt, ka studijas man nebija nemaz tik svarīgas, jo izvēlējos studiju programmu impulsu vadīta.
Tagad ir diploms kabatā un dzīvojam kopā. Esmu priecīga, ka viss tā izvērtās. Grūti bija, bet ar laiku palika mazliet vieglāk, jo bija noteikts laiks, kad beidzot sāksim dzīvot kopā