Makšķerēšana

Es arī dziļi dvēselē esmu kaislīga makšķerniece, zivis ne visai garšo, kā kura, bet patīk tas process, kad sēdi, gaidi copīti, īsto brīdi, lai pierautu āķi, baudi dabu un apdomā dzīvi - perfekta atpūta. Tagad nav makšķeres un kompānijas, ar ko kopā iet uz copi! Draugiem esmu par to ieminējusies, redzēsim, kā vasarā izvērtīsies mūsu kopīgie copes pasākumi.
Neko diži lielu nekad neesmu izmajšķerējusi, tikai parastās karpiņas un kādu lielāku vai mazāku līni, gadījušās arī vardes un spāres, kam kārojās mana slieciņa. Parasti atlaidu atpakaļ zivis ūdenī, jo neviens jau tādas neķidās un neēdīs, kauns pat kaķim rādīt.
* * *
Ar špiningošanu man smieklīga pieredze - gluži kā rāda filmās, uzķēros uz āķa. Bija neliels kauns, bet tad vēl biju tikai mācību procesā, kā pareizi aizmest āķi pēc iespējas tālāk no krasta. :-D

Ja es kādreiz ieraudzītu grupu sieviešu makšķerējot bez vīriešu klātbūtnes, es laikam izvilktu kameru un ilgi filmētu.

Kad dzīvoju vēl kopā ar savu ģimeni, tad ar brāli bieži vien gājām uz ezeru makšķerēt. Tur bija dikti daudz līdaku :) Sanāca tīri labi, bet tagad nav sanācis, nav ar ko un nav arī kompānijas.

Man patīk skumbrijas okeānā kert. Vajadzēs kādās brīvdienās aizbraukt. Bet tâ, makskjerēts ir no bērnības laiku pa laikam.