Tikšanās, randiņi, mīļi, jauki vārdi, skūpsti un pamazām jau sāc iemīlēties, bet pēc laika tas viss pajūk, puisis sāpina, nokrīt rozā brilles un mīlestībai pienāk beigas - tad sākās tā saucamais "aizmiršanas periods", kad gribās notiesāt kādu kūciņu, jo tā šķiet vieglāk pārdzīvot notikušo.
* * *
Gribētu uzzināt, cik ātri Jūs spējat iemīlēties un pēc tam mīļoto aizmirst!
Zinu cilvēkus, kas spēj iemīlēties jau pēc pirmā skūpsta, ja partneris tiešām saista, līdz ar to, pēc šķiršanās arī vieglāk aizmirsties. Ir cilvēki, kurus tieši pretēji, ilgu laiku nevar savaldzināt, bet, ja mīl, tad pa īstam un no visas sirds.
* * *
Piemēram, vai Jūs iemīlaties diezgan ātri, bet ilgi mīļoto nespējat izmest no prāta, vai tieši pretēji? Varbūt tās ir lielākas vai mazākas simpātijas, kas aizķērušas dvēseli. Protams, viss atkarīgs no situācijas, bet pastāstiet pieredzi.